Sveiciens visiem jaukajiem “Ulubeles” cilvēkiem!
Svētdien mūsu mājās ieradās jauns iemītnieks – gadu vecā kaķenīte Leila (mēs viņu mīļi saucam par Leli). Ar mūsu luteklīti iepazināmies pavisam nejauši – universitātes darba ietvaros “Ulubelei” dāvinājām pašu gatavotu un krāsotu suņu būdu. Mūs izvadāja ekskursijā pa patversmes teritoriju un, protams, arī kaķu māju. No visiem kaķiem tieši Leila bija tā, kas ierausās man klēpī. Viņa bučoja vaigus, glaudās pie krūtīm un sniedza visu mīlestību, ko mazā sirsniņa vien var dot. Un tad abas vienojāmies – nākamajā dienā mēs brauksim mājās kopā.
Jau pirmajā dienā Leila iejutās lieliski – izstaigāja istabas un izpētīja katru kaktiņu.
Uzreiz jau sākām dauzīties ar grabošu pelīti, bet vismīļākā mantiņa Leilai ir dažāda lieluma maisiņi, kuros dažreiz mēdzam arī aizmigt…
Vakaros Leila vienmēr guļ uz segas, kur sargā saimniekiem savilktās miega peles. Tomēr nu, kad nedēļa ar Leilu jau ir gandrīz apkārt, mēs jūtam, ka saimniece ir viņa. Gulta jādala tā, lai Leilai ir ērti, bet pa durvīm drīkst ienākt tikai tad, kad paglaudīts kaķim aiz auss.
Leila ir mūsu lielākais acuraugs!
Paldies “Ulubelei” par mūsu tikšanos!
Aija un Leila