Ak, cik bieži esam dzirdējuši frāzes “gribam atdot suni/kaķi patversmē, jo: braucam uz ārzemēm/ pārceļamies/ šķiramies/ precamies/ būs ģimenes pieaugums – vārdu sakot – sākam jaunu dzīvi.” Tas taču ir arguments! Un diemžēl jaunajā dzīvē pat netiek izskatīta iespēja atrast vietu reiz tik mīļajam ģimenes loceklim sunim/kaķim, kurš pēkšņi kļuvis vienkārši par apnicīgu veco dzīvi atgādinošu atribūtu. Nu ko… Gribas jau lai smuki un viegli tai jaunajā dzīvē. MAN smuki un MAN viegli.
Šis arī ir stāsts par suni, kura dzīve apmeta kūleni tapēc, ka viņa vismīļākais cilvēks pārcēlās dzīvot uz citu kontinentu.
Vienpatis DŽIMBO, Ulubelē nodzīvojot gandrīz 5 gadus, bija sasniedzis seniora vecumu. Augumā liels un būdīgs, bet sirsniņā mazs un bailīgs, viņš laida klāt un atzina tikai labi pazīstamos. Atzina gan, bet mīlēja un ļāvās tikai vienam vienīgam cilvēkam – Ulubeles brīvprātīgajai Evijai. Evija jau kopš pirmsākumiem staigāja, mīļoja, bužināja un lutināja Džimbo – viņi lasīja viens otra domas no acīm, taču dzīvesvieta un darba ritms neļāva Džimbo ņemt pie sevis. Evija brauca katru nedēļu un Džimbo viņu vienmēr uzticīgi gaidīja.
Kādudien Evija atbrauca ar ziņu, ka pārceļas uz Ameriku un kamēr tika kārtotas formalitātes, ar smagu sirdi brauca uz patversmi, uzcītīgi meklējot sev aizstājēju, kuru Džimbo pieņemtu. Bet Džimbo atzina un gaidīja vienīgi Eviju. Uzticīgi turpināja gaidīt arī tad, kad Evija aizbrauca.
Un tad pēc dažiem mēnešiem kā zibens spēriens nāca Evijas ģimenes kārtīgi pārdomāts lēmums – viņi gaida Džimbo Amerikā!
Protams, sagatavošanās un pārlidojums bija traks izaicinājums visiem – Džimbo, kuram bija jāpārkāpj pāri savām bailēm no svešiniekiem, U komandai, kura radināja viņu pie ceļa apstākļiem un Evijai, kura varēja iedrošināt savu draugu tikai no attāluma. Bet visus mūs stiprināja apziņa, ka viņiem jāsatiekas – Džimbo un Evijai.
Un tālāk ir stāsts par pavisam citu DŽIMBO.
Atguvies no garā un pārdzīvojumu pilnā lidojuma, nonācis sava mīļā cilvēka apskāvienos, Džimbo saprata, ka dzīve var būt pavisam citāda. Soli pa solim apguva apkārtni, iepazinās ar cilvēkiem un ārkārtīgi pieķērās savai “māsiņai”-suņu meitiņai, kura viņu ar prieku sagaidīja. Iespējams, ka šis varētu būt “Neticamo pārvērtību” visgodalgotākais stāsts, jo bildēs no Amerikas mēs gan atpazīstam Džimbo ārējo veidolu, bet kas par pārliecību, stāju, iznesību un piedzīvojumu garu – cits suns! Pastaigas pa mežu un ezermalu, friziera apmeklējumi, braucieni uz okeāna piekrasti un, starp citu, Bostonas lielpilsētas dzīve, ko Džimbo arī atzinis par gana interesantu. Viņš burtiski staro laimē un pašapziņā. Un viņi ir vienmēr kopā – staltais suņu opis Džimbo un viņa mīļā Evija.
Katrs var šajā stāstā ieskatīties kā spogulī, pajautājot, vai šķēršļi dzīvē vienmēr ir tik nepārvarami un vai esam gatavi darīt visu, lai tos pārvarētu?
Atšķirtību var izmērīt kilometros un stundās, bet satikšanās apstādina laiku un padara nenozīmīgus attālumus.♥️
Un satikšanās vairs nav tikai mirklis – tā ir visa dzīve. Ja vien patiesi gribi satikties un būt kopā vienmēr. ♥️
