Tieši gadu atpakaļ 4. oktobrī neplānoti/plānoti mūsu ģimenei pievienojās viena maza suņa dāma – Lilu (tuvākās aprindās zināma arī kā Podziņa). 
Plānoti, jo zinājām, ka nākotnē teorētiski vēlamies vēl vienu suni un,ka šoreiz adoptēsim no kādas Latvijas patversmes.
Lai gan zinājām, ka Ulubelē drīz uz adopciju būs pieejami suņi, kas tika konfiscēti no dzīvokļa, šo variantu neapsvērām. Kā arī atzīšos vairāk sliecāmies uz izmērā lielāku suni, bet…. 
pietika 4.oktobrī pie brokastu kafijas krūzes atvērt Facebook un ieraudzīt Ulubeles īso video ar mazu, melnu jorkšu dāmu…lai saprastu – šis ir mūsu suns!!! 
Un burtiski dažu stundu laikā mēs ar Lilu braucām mājās!!
Lilu patiesi ir vienreizēja maza personība. Tiklīdz viņa sāka justies labāk un drošāk ar mums, viņa aizvien vairāk un vairāk sāka atvērties! Protams, iegūt viņas uzticēšanos un pierādīt, ka nav no mums jābaidās prasīja pieklājīgu laiku un pacietību. Pašai sava gultiņa…un gulēt klusumā! Pasaka!! (liekas šī ir viņas mīļākā nodarbe, ko viņa izbauda kā neviens ).
Mājās jau esošie čaļi, protams, bija maigi izsakoties šokā par jauno ģimenes locekli 
, bet neapmierinātība un uzmestās lūpas ilga vien nieka 3 dienas un ceturtajā jau tika mācīts Lilu kā spēlēties un kā vispār ir jābūt sunim, īstam jorksim! Liekas jaunākais čalis paskatījās uz mums – cilvēkiem un nosprieda lietu ņemt savās ķepās 
, un kopš tā laika viņiem abiem ir kaut kādas īpašas suņu attiecības.
Jā, mēs Lilu esam devuši mājas, rūpes kādas jebkurš suns ir pelnījis, bet esam pretī saņēmuši daudz vairāk – beznosacījumu mīlestību, ko tā spēj sniegt tikai suns…
Kā ne reizi vien jau esam teikuši – milzīgs paldies Ulubeles komandai par visu, ko jūs darat dzīvnieku labā! Paldies visiem cilvēkiem, kas atbalsta Ulubeli un citas Latvijas patversmes/biedrības, lai tās varētu turpināt palīdzēt tiem, kam viņi ir vienīgā cerība!!!
Un mīlzīgs paldies personīgi Lindai!!! 