12 gadus vecā melnā kaķu Omiņa pēc saimnieces nāves Ulubelē dzīvoja jau 3 gadus. Viņa vienmēr laipni sagaidīja visus atnācējus, mīļi apsveicinājās un tikpat rāmā noskaņā allaž atgriezās savā vietiņā, kad viņu atkal un atkal neizvēlējās adopcijai.
Kādu vakaru pirms dažām nedēļām mūs visus Ulubelē pārsteidza ziņa – Ulubeles darbinieku ģimene Ludmila, Romāns un viņu meitiņa Eva ved mājās melno kaķu Omiņu!
Ludmila – īsts “suņu cilvēks”, saka: “Kad iegāju kaķu istabā, Omiņa uzreiz pienāca klāt mīļoties. Bija redzams, ka viņai vajag ļoti daudz mīlestības. Viņai tik ļoti vajadzīgi cilvēki! Viņa prasījās uz mājām.”
Tagad Omiņa, kuras vārds mājās ir Isīda, pamazām jau iedzīvojusies un jūtas labi. Iepazinusies, sadraudzējusies un aizvien mazāk kautrējas no mājas četrkājainajiem iemītniekiem – suņa un kaķa, bet vienmēr grib būt mājas cilvēku tiešā tuvumā.
Tiek lutināta ar pastēti un īpašiem konserviem, jo mutītē atlikuši pavisam nedaudz zobiņi – sausā barība tiek piedāvāta tikai mazām uzkodām ēdienreižu starplaikos.
Bet vislabāk viņai patīk gulēt pie svētbildes. Kā dziļā pateicībā par to, ka viņai atkal ir Savas Mājas.♥️
Paldies, Ludmila, Romān, Eva! Par jūsu īsto sajūtu un par to, ka dalāties savā labestībā un mīlestībā ar tiem, kam tās visvairāk trūkst!♥️
