Čau! Mani sauc Rū! No patversmes savās jaunajās mājās pārbraucu maijā. Sākumā jaunās mājas likās ļoti dīvainas. Katram divkājainajam sava istaba un vēl vairākas telpas, kur tie tikai ieiet, bet neuzturas visu laiku. Tā kā iepriekš mēs dzīvojām ļoti daudzi vienā telpā, sākumā es jūtos dīvaini.
Pa naktīm, kad apkārt kluss un dzird daudz tālāk, mēģināju sasaukt savus iepriekšējos istabas biedrus, taču velti, neviens neatsaucās. Tikai divkājainie modās un runāja ar mani, solot neizmērojamas bagātības, ja es klusēšu. Pāris nedēļu laikā iemācījos pa naktīm nebļaustīties. No rītiem sāku sastādīt kompāniju modinātajam! Vēl aizvien es to uzvaru gandrīz katru rītu, jo divkājainie to izslēdz un nomet, bet mani samīļo! Mana mīļākā rotaļlieta ir saņurcīti papīrīši. Viņi tik fantastiski čaukst!!! Esmu ietrenējusi divkājainos man tos pamest, pagaidām gan es tos pienesu viņiem, bet mans mērķis ir ietrenēt viņus pienest papīrīšus man! Man ļoti patīk tos dzenāt pa istabām, apbēdina tikai lielais skapis, kas greizsirdīgi man tos atņem un neatdod! Vēl man ļoti patīk matu gumijas un mediatori. Pie pēdējiem tikt ir ļoti grūti, pārāk labi glabā, bet reizēm izdodas! Paldies, Ulūbele, ka devāt man šādas mājas! Kad savas mājas iemītniekiem iemācīšu ko jaunu, noteikti došu ziņu!
Ar sveicieniem, Rū!
