Lakiju uz patversmi atveda radinieki – saimnieks par viņu vairs nespējot rūpēties, bet divpadsmit gadus vecajam kaķītim neviena tuvinieka sirds un durvis nebija atvērušās. Visu mūžu lolots un kopts, tagad Lakijs izskatījās bēdīgi – skaistais rudais kažoks savēlies un nespodrs, actiņas asarainas un bēdīgas…
Lakijs notiekošo centās uztvert filozofiski, tikai ik pa laikam streikojošais kuņģis lika nojaust, cik grūti viņam sagremot dzīves skarbās pārmaiņas. Un to, ka 12 gadi patversmes kaķim daudziem liek pārvilkt svītru domai par adopciju.
Kad Adventes laikā Ulubele atgādināja par patversmē mītošajiem opīšiem, Lakija bildi ieraudzīja Alise. Alisei pirms tam bijis kaķītis, kas ar visu nopietno diabēta diagnozi nodzīvoja 18 gadus, bet tagad murrā uz mākoņa maliņas.
Tā bija mīlestība no pirmā skatiena un nešaubīgs lēmums par spīti Lakija 12 gadiņiem un īpašai diētai.
Nu jau nedēļu Lakijs ir savās mājās un iejūtas aizvien labāk. Sākumā nedrošs un piesardzīgs, bet “ar katru dienu “Persiks”(tā mēs viņu sauksim) paliek atvērtāks. Kad strādāju pie galda, viņam patīk gulēt blakus un rotaļāties.
Pirmās divas dienas bija švaki ar ēšanu, bet šodien ēda, nāca mums klāt, droši staigā pa māju, viņam patīk kompānijas.
Varam viņu tagad arī paņemt klēpī un māk atrast tualeti pēc 3 reizēm, kad piekakāja māju. Esam ļoti priecīgi un kaķi arī, liekas, viss tagad apmierina. Katru dienu arvien vairāk laiž mūs sev klāt un brīvi staigā pa dzīvokli.
Alise saka: “Biju šokā, kā Persiks atveras maniem draugiem!” Izrādās, viņš ir īsta kompānijas dvēsele un ballīšu cienītājs!
Paldies, Alise, par Persika jauno dzīvi! Lai skaists un priecīgs Adventes laiks jūsmājās! Lai svētkos daudz draugu Jums un Persikam!
