Stāsts laimīgos toņos
Ir pagājis pusotrs mēnesis, kopš mūsu ģimenē ir Lakijs. Šķiet, ka laimīgie šajā stāstā esam mēs visi trīs, ne tikai Lakijs. Patiesībā, ne tikai mēs trīs, bet arī radi un draugi. Lakijs ģimenē ir iejuties lieliski. Vecvecāki mazbērnu ļoti gaida ciemos. Draugi regulāri atgādina, ka ir gatavi aukles lomai. Var droši teikt, ka Lakijs ir kļuvis par ģimenes dvēseli.
Pirmās nedēļas Lakiju ne uz mirkli neatstājāmvienu. Ņēmām līdzi uz darbu, veikaliem un citām darīšanām.
Šobrīd, viņš labprāt pāris stundas pavada arī viens un lieliski tiek galā ar sevi un mājas sarga pienākumiem. Tādi niķi kā apavu graušana, tapešu plēšana vai spilvenu plosīšana Lakijam nav interesanta. Toties, bērnam, tāpat kā tētim, ļoti patīk florbols. Bumbiņas ir visur! Šo spēli esam gatavi spēlēt jebkurā diennakts stundā un noskaņojumā. Vēl Lakijam ļoti patīk ieviest kārtību tuvākajā apkārtnē. Lakijs katru rītu tuvāko māju iedzīvotājiem un katram uz ielas satiktam sunim paziņo, ka viņš šeit ir galvenais. Tiesa, rītu Lakijs sāk ap 11:00 slinki un negribīgi izlienot no vecāku gultas. Ja vien kāds ļautu, gulētu arī ilgāk. Lakijs guļ gluži kā cilvēks – galva uz spilvena un pats segas siltumā patvēries.
Lakijam ļoti patīk braukt mašīnā, doties garās pastaigās, skriet, spēlēties ar kociņiem un iepazīt visu jauno. Cilvēku pāridarījumi viņam ir iespiedušies dziļi atmiņā, tomēr viņš ir optimists. Pirmajās tikšanās reizēs ar jauniem cilvēkiem, Lakijs vienmēr ir sabijies un nebūt nešķiet tik mīļš un rotaļīgs, kā vecāki stāsta, tomēr jau pēc neilga laika viņš iedraudzējas ar ikvienu, kas vēl labu. Un ja vēl šim “kādam” ir līdzi našķis, draudzība ir neizbēgama. Lakijs ir kārumnieks. Viņam garšo viss, ko ēd cilvēki, īpaši piena produkti. Garšo arī gurķi, redīsi, puķkāposti, burkāni un pat zemenes!
Lakijs ir mīlestības ieskauts un labprāt tajā dalās. Rīta un vakara buča ir neatņemama ikdienas daļa. Viņš vienmēr priecājās redzēt ciemiņus nākam, bet kurš gan bērns nepriecājas. Lutināšana Lakijam ir ikdiena un mēs kā vecāki ļoti labi apzinamies, ka savu bērnu ļoti lutinam. Tomēr, ņemot vērā, ka pirmie dzīves gadi Lakijam nebūt nav bijuši rožaini, nešķiet, ka šobrīd mums būtu jābūt bargiem. Viņš ir pamanījies mūsu ikdienā ienest neizmērāmu daudzumu mīlestības, prieka un rotaļu. Par tādu suni citi tikai sapņo. Bet mums ir! PaldiesUlubelei, ka izaudzinājāt mūsu bērnu.
Laimīgi,
Dainis, Anita un Lakijs