“Man dzīvē ir bijuši jauki un skumjāki brīži, par ko vēlos padalīties. Kā es nokļuvu patversmē, nemaz īsti neatceros, un man neviens to pastāstīt arī nevarēja. Teica, ka patversmē sanāca iegriezties pat divas reizes. Pirmo reizi tur nokļuvu 2010. gada pavasarī, kad biju pavisam maziņš, piedzimis kāpņu telpā un nevienam nevajadzīgs. Laikam jau mani tad kāds paņēma no patversmes, bet izrādījās – nebija gatavs iedot man mājas – gribēja tikai paspēlēties pa vasaru… Tā nu rudenī atkal attapos patversmē. Jutos slimīgs un vārgs, iesnas mocīja katru dienu un austiņas niezēja. Tur man lika ēst zāles, ko paklausīgi darīju, cerot, ka izveseļošos un atradīšu siltas mājas.
Pārsvarā gulēju savā vietiņā, jo ar lielajiem kaķiem nebija spēka cīnīties. Vienu dienu izdzirdēju kņadu – atkal bija atnākuši viesi. Tad nu es arī devos laukā atrādīties, lai gan cerības jau pamazām sāka zust. Mani paņēma rokās divas meitenes, teicās ņemt līdzi… tas bija neticams piedzīvojums, kā meklēja manu pasi un rakstīja visādus dokumentus, un tad mēs braucām ar auto… uz mājām.
Mājās man vēl ilgi sanāca ārstēties, jo biju saķēris visādas infekcijas. Ilgi cīnījos ar iesnām un puņķiem, ausu ērcīti un citiem parazītiem. Aplipināju arī savu jauno draugu Ričardu, kurš no sākuma ieturēja distanci, bet jau otrajā dienā ļāva sev gulēt blakus. Taču jau pavisam drīz viss bija kārtībā.
Biju tik mīlīgs, ka Ričards nevarēja atteikt un pieņēma mani kā savu jauno brālīti. Ričards Eizenhauers, kurš par mani ir divus gadus vecāks, stāstīja, ka viņš arī nācis no ielas, bet mājas pie manām jaunajām saimniecēm atradis pats.
Pēc visa piedzīvotā biju mīļš pret jaunajām saimniecēm, bet viesiem rokās nedevos. Uzticēties cilvēkiem sāku tikai pēc ilgāka laika.. Tagad, pēc gada, kad no sirds esmu iedzīvojies mājās, man ir arī citi draugi – kaimiņu suns un runcis, kuri reizēm atnāk sasveicināties.
Es ļoti ceru, ka arī citiem kaķiem izdosies atrast siltas mājas un tikpat mīļus un jaukus saimniekus (kas atļauj kāpt uz galvas un gulēt gultā) kā man.”
Leons Džefersons, saukts par Ļoņčiku
[Leona domas centās pierunāt viņa un Ričarda saimnieces Agnese un Alise]