Laiks skrien tik ātri un biju aizņemts ar viskautko, tā nu beidzot sanāca uzrakstīt vēstuli Ulubeles darbiniekiem un citiem draugiem.
Mani sauc Haoss (patversmē biju Puikiņš). Jūtos ļoti labi, tagad man ir sava mājvieta, mīļākie saimnieki un 2 kaķdraugi. Tiku aizvests pie vetārsta, jo saimnieki mēģināja man palīdzēt un izārstēt actiņas, taču mums pateica, ka man jau ir vairāk par 5 gadiem un tiešām esmu laikas jauktenītis, bet šai šķirnei tā ir bieži sastopama slimība. Tomēr ar vienu actiņu es vēl daļēji varu saskatīt savus saimniekus, rotaļlietas un ēdienu 🙂
Cenšos uzvesties labi, vienmēr sagaidu saimniekus no darba, priecīgs lēkāju viņiem apkārt un vienmēr samīļoju. Saprotu dažas komandas un vienmēr zinu, kāds ir saimnieku garastāvoklis (vai varu kāpt klēpī, laizīt rokas un lūgt pēc vēdera kasīšanas, vai arī viņi ir aizņemti un šoreiz labāk mierīgi gulēt savā mīkstajā guļvietiņā vai pie saimnieku kājām).
Sākumā ļoti negribēju kāpt mašīnā, jo baidījos, ka mani atkal izmetīs ārā vai aizvedīs atpakaļ uz patversmi, taču pēc dažiem braucieniem man tik ļoti iepatikās, ka tagad mierīgi guļu uz aizmugurējā sēdekļa, jo zinu, ka brauksim kaut kur pie dabas, kur varēšu ļoti feini atpūsties un izskrieties.
Gribēju pateikt PALDIES patversmes darbiniekiem un brīvpratīgajiem par jūsu darbiem atrasto un izmesto dzīvnieku labā!
Ar cieņu,
Puikiņš-Haoss