Lielajā talkā uz Ulubeli bija atbraukuši gan mūsu pastāvīgie brīvprātīgie, gan potenciālie adoptētāji, gan cilvēki, kuri jau uzņēmuši U iemītniekus savās ģimenēs. Kāpēc?
Lai ar izpratni un cieņu parūpētos par tiem, kuriem vēl nav māju – sakoptu viņu mājokļus, samīļotu un iedrošinātu. Lai viņi justos vajadzīgi un lutināti, redzot, ka viņu mīļie draugi-brīvprātīgie rūpējas par viņu labsajūtu.
Lai parādītu saviem bērniem, saviem draugiem un kolēģiem, ka brīvprātīgais darbs nav sausa neinteresanta teorija, bet azartisks dzīvesveids, kas dod iespēju īstenot savus sapņus, mīlestību un bez patosa pilniem vārdiem padarīt šo pasauli par vienu kaktiņu, par vienu stūrīti laimīgāku.
Jo dzīvnieku patversme, tāpat kā dzīvnieku aizsardzība kopumā sākas ar sakārtotu vidi – sakoptu teritoriju un atbilstošiem dzīves apstākļiem, likumu/noteikumu ievērošanu un empātiju pret nelaimē nonākušajiem. Brīvprātīgais darbs tik lielā patversmē kā Ulubele ir nenovērtējams atbalsts.
Paldies visiem, kam rūp Ulubeles iemītnieki!
