Ralfijs

Labdien, Ulubele!
Pagājis nu jau kāds labs laiciņš un vēlējāmies parādīt un pastāstīt Jums, kā jaunajās mājās ir iedzīvojies Ralfijs!

foto


Ralfijs ir viens no tiem dzīvnieciņiem, kurš savu saimnieku/ci pazaudēja Zolitūdes traģēdijā. Tā kā neko par kaķīša iepriekšējo dzīvi nezinājām, konkrēti vārdu, nosaucām viņu par Ralfiju.
Sākuma posms kaķim bija smags un skumjš – visdrošākā vieta mājās likās zem skapja, gultas tālākajā stūrītī vai zem vannas tumsā… un acīs bieži bija manāmas skumjas un ilgas… Ralfijs, aiz savas jūtīgās dvēseles un pārdzīvojumiem, bija saķēris elpceļu iekaisumu, kas lika daudz klepot un bieži apmeklēt ārstu – nepatīkams process. Tagad slimība jau sen uzvarēta un kaķis ir sveiks un vesels!

foto


Pieņemot adopcijā Ralfiju, nezinājām, kā viņš pieņems jaunās mājas un to, ka tur jau saimnieko cits draugs. Tomēr pagāja laiks, bija savas domstarpības, apmainīti kādi skarbāki vārdi savā starpā un tagad Ralfijs un Rufus ir nešķirami draugi!

foto


Ralfija viena no mīļākajām nodarbēm – gulēšana! Miegs ir viņa otrs labākais draugs. Viņš guļ ilgi un daudz, un mīļākā pozīcija ir tieši uz muguras un kājas gaisā. Amizants skats!

foto
foto


Ralfijs ir arī ļoti sportisks un enerģisks kaķis. Ja ir pienācis laiks paplosīt pelīti vai patrenkāt Rufusu, tad to dara no sirds. Viņa enerģiskums arī izpaužas modeļa jomā, jo viņam patīk bildēties un ja ir uzķēris, ka tiek fotografēts, noteikti, ka būs daudzi un vērtīgi kadri.

foto
foto


Sirsnība un mīļums ir viņa visraksturīgākā īpašība. Ralfijam ļoti patīk, ja viņu paijā un mīļo – īsts mīlestības iemiesojums. To sirsnību viņš ne tikai pieņem, bet labprāt sniedz pretim arī mums!

foto
foto


Tagad, vasaras periodā, kad saulīte spīd un lutina ar siltumu, Ralfijs ir atklājis balkona burvību un labprāt pievienojas savam draugam, lai varētu pavērot, kas jauns ārpasaulē vai vienkārši tur pagulēt.

foto


Ar sirsnīgiem sveicieniem: Elīna, Uldis, Rufus un Ralfijs!

Rodžers

Sveiki 🙂

foto


Nu jau vairāk kā pusgadu pie mums dzīvo suņuks Rodžers, ierašanās mūsu mājās patiesībā nebija plānota. Mazais brālis bija redzējis reklāmas un gribēja aizbraukt pie dzīvnieciņiem un tā nu mēs satikām sunīti un uzreiz iemīlējām, tētis piekrita adoptēt viņu, sen jau gribējām mājdzīvnieku 🙂

foto


Rodžers uzreiz jau pirmajā diena iejutās mūsu ģimenē, paši esam iemācījuši viņam sēdēt, dot ķepu, gulēt un iet blakus.
Sunītim ļoti patīk dauzīties un spēlēties, kā arī ir iecienījis tukšajām plastmasas pudelēm skrūvēt nost korķus ;D

foto


Kopā braucam arī uz tēta sacensībām, mazgājam Rodžeru, spēlējamies un pat guļam 🙂

foto
foto
foto
foto


Visi esam ļoti priecīgi un Rodžeram arī iet labi, paldies Jums par mīļo sunīti!

Džeina & Bārnijs

foto
foto


Siltus un ģimeniskus sveicienus no Ķekavas puses sūta Džeina, kurai nu jau ir nepilni 5 mēneši, un Bārnijs, kurš no patversmes atvadījās pavisam nesen.
No sākuma mazliet bažījāmies, kā abi suņuki sapratīsies. Bet uztraukums bija veltīgs, jo abi sadraudzējušies tik ļoti, ka nešķiras ne mirkli. Pa dienu abi dauzās un skraida pa dārzu un piemājas mežiņu, bet ik nakti abi saspiedušies kopā guļ.
Gribam pateikt lielu paldies, par šiem mazajiem brīnumiem!
Pievienojam arī dažus foto, lai redzat, kā abi paaugušies. 🙂

foto
foto


Bergu ģimene

Līžuks

Sveiki!
Pavasarī no Jūsu patversmes, kurā bija nonākušas trīs mazas māsiņas, savā azotē paņēmām vienu no mazajiem kaķēniem. Kopš tā brīža mūsu dzīvē viss ir mainījies.
Mazā kaķenīte tika nosaukta par Līzīti (oficiālajos papīros), bet ikdienā tiek saukta par Līžu, jo, kā jau kaķim raksturīgs – dzīvespriecīga un aktīva viņa ir.
Pašas pirmās dienas bija grūti iziet no mājas un atstāt šo mazo kaķēnu kaut vai uz stundiņu, jo likās, ka šī pasaule ir tik liela attiecībā pret viņas mazajiem apmēriem. Es biju redzējusi mazus kaķēnus, bet man nekad nebija gadījies dzīvot ar tādu kopā.

foto
foto
foto
foto


Ciemiņi brauca skatīties un tā nu visi joprojām, kad zvana, vienmēr apprasās par šo mazo personību. Līžuks ne uzreiz ir draudzīga, taču ar laiku viņa “iesilst” un, ja kāds ir mūsu draugs, tas ir arī Līzes draugs.
Lai arī cik muļķīgi tas var šķist kādam, šis mazais kaķēns man tik ļoti atgādina mazu bērnu – Tev ir jāmāca par apkārtesošo pasauli. un viss, tajā skaitā, diegi, striķi, kurpju šņores, visādas mazas lietiņas ir interesantas.
Tagad, kad rudens lapas krīt, tiek pavadīts laiks stundām ilgi caur logu skatoties. Nemaz jau nerunājot par zvirbuļiem un kaijām, kas blakus logam esošajā ozolā dzīvojas.
Līžuks joprojām nemīl palikt viena un, kad parasti kāds ir atnācis mājās, ir obligāti jāsasveicinās, savādāk mazais neliekas mierā, kamēr nav paglaudīts. Vakaros un naktīs ielien klēpī sildīties un atlūzt, vai kad sagribas, ielien starp radiatoriem vai zem segas.
Ja izdara blēņas – kaut ko nogāž vai, piemēram, puķēm lapas plēš, tad parasti skrien pie ēdamtrauka un izliekas, ka ēd. Patīk kašāt granulas no kastītes un ar tām spēlēties. Mēdzam arī spēlēt paslēpes un “ķerenes” vakaros, kad daudz enerģijas. Kaut kādā valodas līmenī, mēs ļoti labi spējam savā starpā saprasties.

foto
foto


Mēs tiešām esam ļoti pateicīgi un augsti vērtējam Jūsu darbu un enerģiju, ko veltiet, lai šie dzīvnieki ne tikai būtu siltumā, bet viņi būtu paēduši un sabužināti, jo, lai arī kā mēs gribam reizēm slēpties aiz vārdiem, ka kaķis ir tikai mājdzīvnieks, tā nav! Mums Līžuks ir ģimenes biedrs ar saviem niķiem, aktivitāti un, lai arī kas notiktu, šis kaķēns būs mūsu. Un mūsu pienākums ir to sargāt.

Ar cieņu un lielu paldies,
Līžuka saimnieki

Čiepiņa

Sveiki! 🙂
Gribēju pastāstīt par Čiepiņu… 🙂

foto


Nu jau meitene ir kārtīgi iedzīvojusies jaunajās mājās un pieradusi pie mana dzīvesstila… Ļoti dzīvespriecīga un ļoti, ļoti patīk spēlēties ar manām kurpēm… 😀 Bet kas labākais, uzticama un vienmēr mīlēs, lai vai kāda bijusi diena un kādā garastāvoklī nebūtu… 🙂
Pielikumā pāris bildes.. 🙂

foto
foto
foto


Jānis.

Puncis

Labdien,
28.augustā paņēmām no Jums mazu jauku runčuku, kuru bijāt iesaukuši par Brālīti. Ierodoties savās jaunajās mājās viņš tika pie jauna vārda – Puncis.

foto


To mūsu bērni izvēlējās par godu grāmatiņai “Runcis Puncis iet uz skolu” – nu ļoti jau mazais, melnais un bailīgais runčuks no patversmes līdzinājās grāmatiņas varonim 🙂
Pirmo nedēļu Puncis pavadīja pārskrējienos no skapjapakšas uz gultapakšu, baidīdamies pats no sevis, no plašuma, kāds nu bija apkārt un no cilvēkiem, kuri bija tiiiiik lieli. Tagad ir pagājis mēnesis un Puncis ir nedaudz paaudzies, ir kļuvis ļoti drosmīgs un bezgala mīļš. Viņš izmanto katru brīdi, kad var ierāpties kādam klēpī un pamurrāt, izstaipīties un ļaut sevi pabužināt.
Vēlamies pateikt Jums lielu paldies par iespēju pieņemt mūsu ģimenē tik brīnišķīgu ģimenes locekli. Nosūtam Jums bildi ar Runci Punci 🙂

Ar cieņu,
Punča saimnieki

Ulubele
Privacy Overview

This website uses cookies so that we can provide you with the best user experience possible. Cookie information is stored in your browser and performs functions such as recognising you when you return to our website and helping our team to understand which sections of the website you find most interesting and useful.