Mums ir kāds ļoti labs un gādīgs draugs, kurš ne tikai velta savu brīvo laiku, lai izstaigātos ar patversmes suņiem, bet rūpējas, lai viņiem būtu ērti, lai būtu kāds gardums!
Vakar Līču astaiņi tika pie 10 jaunām suņu būdām!
… un milzu kravas ar gardumiem.
Mīļš, mīļš paldies!
Ulubeles komanda
Labdien!
Tikko ieraudzījām Maršalu, uzreiz sapratām, ka tas ir mūsu kaķis!
27.janvārī mūsu mīļais vecais kaķītis Markīzs pēc ilgas slimības aizgāja uz labākiem medību laukiem. Un mūsu ģimene atbrauca uz Ulubeli, lai izdarītu kaut ko labu par piemiņu viņam.
Mēs atvedām barību un segas dzīvniekiem un nemaz nebijām domājuši ņemt citu kaķi! Bet laikam cilvēki šajā lietā neko paši nelemj :)))
Todien mēs aizbraucām mājās, bet gan es, gan vīrs visu nedēļu domajām tikai par Maršalu! Tad atbraucām vēlreiz, lai paskatītos, vai tiešām nekļūdījāmies un kaķis ir tik foršs, cik liekas. Pēc otras tikšanās reizes nolemām ņemt!
Tas ir MŪSU kaķis un nav ko gaidīt!
4.februārī Maršals atbrauca mājās!
Viņš izrādījās ļoti mīļš un runīgs. Gaidījām, ka viņš ir liels palaidnis, bet nē! Viņš visu saprot ar pirmo reizi un ir viegli audzināms, kaut arī ar raksturu. Vienīgā problēma- viņš baidās no veļasmašīnas, putekļusūcēja un vispār no skaņām, pat ne skaļām! Bet, ar laiku un mīlestību…
Starp citu, viņš tagad ir Umka, pilns vārds Umka Lao Czi Enkuentra el Kamino!! Pamēģiniet atkārtot :))))
Paldies, Ulubele! Jūs darat ļoti labu darbu!
Umkas ģimene
Šorīt Ulubelē ir 180 suņi. 2/3 lieli, skaisti spēcīgi rējēji. Cilvēki teic – tur jābūt bagātam ar māju vai lauku saimniecību, lai tādu uzturētu. Viņiem ir taisnība, jo viņi domā ļoti atbildīgi. Taču šie lielie skaistuļi ir dzīves rūdīti – Ulubelei nav milzu bagātību, lai viņus barotu ar pašu dārgāko pārtiku, tāpēc it īpaši laukos mazās un lielās saimniecībās viņi ēdīs to pašu, kas tiek likts galdā saimei. Viņiem ir nepieciešama tikai silta būda, voljērs un lai pāris reizes dienā viņiem būtu kam pieglaust sānus, iedot siltu suņa buču. Viņiem vajag tikai … lai savs cilvēks paņem līdzi pastaigā, ielaiž priekšnamā apsildīties, lai sabužina un pakasa punci, sakot – Tu esi ļoti labs suns! Viņiem vajag reizi gadā poti, pāris reizes gadā uzmanīt, lai cilvēku svētku salūti neaizbiedē mājas vairs nesasniedzamā attālumā, viņus vajag izķemmēt un patriekt kažokā ieviesušās blusas. Viņiem vajag kakla siksniņu ar saimnieka telefona numuru – drošībai, lai varētu atgriezties mājās, ja nu pēkšņi sanāk nomaldīties.
Ja Jums ir lauki, ja Jums ir privātmāja un Jūs šai valstī jūtat pamatu zem kājām – tādu, ka vienu suņa mūžu būsiet viņam blakus, tad izdariet sirds darbu – atbrauciet uz patversmi un vediet mājās kādu lielo un skaisto! Ja Jūsu draugiem, radiem kolēģiem ir lauki, privātmājas, tad aiciniet viņus nepirkt suni, bet doties uz patversmi. Nebaidieties ņemt dzīvnieku, kurš vairs nav kucēns. Jūs pat iedomāties nespējat, cik pateicīgs par mājām ir jau pieaudzis suns, kurš reiz šai dzīvē nodots!
Ulubele cīnīsies, neskatoties uz to, ka suņi jau ir malkas šķūnītī, virtuvē, WC gaitenītī, cīnīsies un nevienu neiemidzinās, lai atbrīvotu vietas. Katrs dzīvnieks ir pelnījis būt šai pasaulē un cilvēks nav Dievs, lai noteiktu – Tu dzīvosi, Tu mirsi, jo neesi perspektīvs.
Ulubele to nedarīs arī tāpēc, ka šodien cilvēka bezatbildības slieksnis ir sasniedzis bezdibeni. Mēs varam šovakar nolikvidēt visus patversmes iemītniekus, bet jau pēc pāris nedēļām patversme atkal būs pārpildīta. Varbūt kopā pacelsim sabiedrību, lai valdībā beidzot tiek pieņemts likums par suņu obligāto čipēšanu un reģistrēšanu dzīvnieku reģistrā, kā arī jānosaka aizliegums cilvēkam, kurš kaut reizi ir mocījis vai nodevis dzīvnieku, atkal kļūt par saimnieka vārdā sauktu radījumu.
Pusei Ulubelē sēdošo suņu ir saimnieki, kuriem par sava mīluļa likteni – ne silts, ne auksts, jo mēs nevaram pierādīt, ka tas ir viņa suns, kurš cieš no viņa bezatbildīgās rīcības. Mums ir jātiek klāt šiem pofigistiem.
Tātad Tu, labais un domājošais cilvēk, šodien vari palīdzēt atrast mājas patversmes dzīvniekiem, palīdzot Ulubelei arī pēc likumā noteiktās 14.dienas nevienu nenogalināt…
Tu vari palīdzēt veidot sabiedrisko domu par obligāto dzīvnieku reģistrēšanu. Veidot tā, lai mūsu ir ļoti daudz un valdība beidzot ieklausās.
Mēs nemainīsim savu filozofiju, neaizvērsim dažus sirds kambarus un neaizsūtīsim sirdsapziņu atpūsties, bet TEV mums ir jāpalīdz!
Paldies,
U komanda
Labdien,
Ir pagājusi nedēļa, kopš Rūdim ir jaunas mājas. Viņš ir ļoti mīlēts un apčubināts. Vairs nešķauda, daudz ēd un dauzās. Viņš ir ļoti mīlīgs, jautrs un dauzonīgs. Nosūtam dažas bildes ar Rūdi!
Ar sveicieniem no Rūda un viņa ģimenes!
Labdien!
Atbildot uz Jūsu adopcijas protokolu, varam ziņot, ka minētais suns, tagad vārdā Bims, dzīvo apstākļos, kādus varētu vēlēties viens otrs cilvēks.
Viņš ir ļoti labsirdīgs, paklausīgs, un draudzīgi galīgi vienaldzīgs pret mūsu kaķi, kurš dzīvo blakus.
Bims dzīvo mājā kopā ar cilvēkiem, viņam ir mīksta gulta…
…bet atļaujās gulēt arī uz dīvāna.
Barots tiek ar dzīvnieku barību, gaļu, arī vāra buljonu. Suns arī tiek visur ņemts līdzi, mežā sēņojot, braucot viesos u.c.
Suņa īstais “tēvs”, kuriem ir abpusēja mīlestība, tagad ir Leonīds – sievas tēvs.
Ar cieņu, Leonīda vardā Imants
Laba dieniņa 🙂
Bijām uz Ogri pēc ikgadējās potes 🙂 Pa ceļam kārtīgi izskraidījās pa mežu 🙂 Savādāk mūsu dakteris teica, ka par daudz lutinam un mīlam :D. Apvēlusies dāma :))!
Šis mums ir otrais sveiciens no Komētas 🙂
Здравствуете!
Это новая хозяйка Барона. Обещали прислать фотографии. Качество не очень хорошее, фотографировала с телефона.
Кот очень хороший, послушный, добрый. Уже освоился дома, бегает во всю.
Спасибо Вам большое.
2012.gada 3.maijā, mūsu ģimenei pievienojās divas kaķu meitenes – viņas kļuva par Adeli un Pūci.
Sākumā viņas bija ļoti nobijušās, taču dienu pēc dienas, ar lielu pacietību šīs kaķenītes kļuva par ģimenes locekļiem. Ar dažādām izdarībām viņas ir iemantojušas mūsu mīlestību, un katru dienu nebeidz pārsteigt un ienest dzīves ikdienā lielu, platu un priekpilnu smaidu ikkatrā no mums.
Labvakar,
kā jau solīju, te būs dažas bildes no Vilsona ceļojuma uz Liepāju un viņa jaunie saimnieki 🙂 Un vasarā mazais dzīvos pašā jūras krastā vasarsmājā, varēs elpot svaigo priežu gaisu un iet peldēties, ja būs vēlme.
Nu tā mūsu mazais skaistulis dzīvojās ārpus patversmes – manuprāt, izskatās tīri apmierināts ar jaunajiem dzīves apstākļiem, smaidīgs un laimīgs, ka pat atcerējies jaunības dienas un sācis skriet – jā, ne vien rikšot, bet skriet viņam ik pa laikam patīk, tātad kauliņi nesāp, tas priecē 🙂
Ar cieņu,
Jūlija
Sveiki!
Nosūtu Jums bildi ar Rūtu, lai gan viņai ir jauns vārds iedots – Renda 🙂
