Ulubele

Vēstule no mājām:
“
Mīļā, Ulubeles komanda!

Paldies, ka devāt iespēju kļūt par saimniekiem sunītim Černišam.
Ir pagājusi tikai nedaudz vairāk kā nedēļa, bet viņš jau kļuvis par pilnvērtīgu ģimenes locekli un lielu bosiku.
Mīļvārdiņā dēvējam viņu par Čeri. Skriet viņam patīk tik ļoti, ka netiekam līdzi.

Šis būs stāsts par Doru, jaunu meiteni… suņu meiteni. Mēs satikāmies pirms diviem mēnešiem, bet… neapstulbām no prieka par šo tikšanos. Tagad nespējam iedomāties, ka varētu būt pagājuši viņai garām.
Pēc mūsu mīļās Eiras aiziešanas zinājām, ka mums atkal būs suns un ka tā būs kāda dvēsele no patversmes. Ar Doru mūs iepazīstināja, jo meklējām jaunu meiteni. Dora esot suns, kurš nespēj dzīvot patversmē – pamazām iznīkst stresa dēļ. Un tāda viņa tiešām bija – vāja, satraukta un pret mums pilnīgi vienaldzīga. Mēģinājām vest pastaigā, sadraudzēties. Nekā. Pieplaka pie zemes un no visa spēka vilka atpakaļ uz patversmi – vietu, ko zina. Sapratām, ka mums viņa jāņem. Jo bija žēl.

Sveiciens no Tobīša!

Tobītis ir liels visas ģimenes loka mīlulis un mājas īstens sargs. Tobītim ir tikai gadiņš, bet izaudzis jau liels un varens suns, kurš ir nopietns, un ziņas par ciemiņu vai kaimiņu ierašanos ir dzirdamas jebkurā diennakts laikā. Bet vienlaikus viņš ir vēl maziņš kucēns, kuram rotaļas un garie sprinti ir dzīvesprieka lielākā sastāvdaļa. Lielākais draugs ir kaķis Barsiks, starp kuriem mīlestība ir definējama “Noķer mani, ja vari”. Tobis centīgi mēģina sadraudzēties ar Barsiku, bet Barsiks tikai luncinot asti bēg projām un atrast viņu var tikai tad, kad Tobītis nav tuvumā.

Vēstule: “Dārgā Ulubele, gribētos izteikt sirsnīgu PALDIES par to ka jūs esat, ne tik sen vasarā atbraucām pie jums sunīša meklējumos, un mūsu dzīvē parādījās Maksis kuram bija ap 3 mēneši! Kad ieraudzījām viņu, vairs nekādu citu pat negribējās skatīties. Paņēmām uz mājām un Maksis laikam ir kaut kāds brīnum suns no pirmās dienas viņš ir paklausīgs, bijām domājuši ka tagad nu māja būs apēsta, bet par visu laiku viņš apēda tikai vienu čību pāri. :))

21.jūlijā pazīstamā Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova kļuva par saimnieci baltam suņukam no Ulubeles, kam devusi vārdu Sīpols.

Karīna suni ieraudzīja interneta sludinājumā. “Iepazinos caur internetu, divi randiņi un dzīvojam kopā”, tā Twitterī raksta Karīna. Baltajam kucēnam, kuru viņa nosaukusi par Sīpolu, ir skaudrs dzīves stāsts. Viņu pamestu atrada pļavā. Sīpolam ir četri mēneši, un viņš kopā ar Karīnu aizceļojis uz Liepāju, kur suņukam nāksies sadzīvot ar viņas trusi Pekausi.

Labdien, jau pagājis vairāk kā pusgads kopš Puika dzīvo mūsmājās, mazliet ieskata fotogrāfijās, ja tā izskatās laimīgs suns, tad tāds viņš ir 🙂

Vēstule no mājām:
“Drusku gribās palepoties. Glorija jau 6 mēnešus pie manis no Ulubeles patversmes. Neņēmu jaunāko vai laimīgāko, bet to, kura uzreiz iekrita sirsniņā. Viņai kādi 7 gadi, iepriekš ir sista, bet šie 6 mēneši ir bijis liela progress. Protams, ka uzries svešiem, bet nekodīs. Ja atbrauc ciemiņi, tad skatās no tāluma, visiem neuzticas, bet man sekos iekšā vētrā. Braucam visur kopā, draudzene visiem suņiem. Tieši tik ļoti suns uzticas tam cilvēkam, kurš viņu ir izglābis.”
#ulubele#adopted#sunsglorija
Jūs varat sekot viņas piedzīvojumiem arī Instagram kontā @thor.glory 💕

Ko Jūs zināt par laimi?
Paskatieties uz Čiko! Kā viņš izbauda dzīvi pēc nonākšanas mājās no patversmes 💕
#ulubele#adopted#sunsčiko
Jūs varat sekot viņa piedzīvojumiem instagram kontā @ciiko.p 

Šī pašapmierinātā jaunkundze ir no mums adoptēta kaķenīte, kura tikusi pie vārda Grenka ❤️
Viņai ir pat savs Instagram konts @grenkathecat  ❤️
#ulubele #adopted