Ko gan viņa tādu nodarījusi, ka pa kluso un bez paskaidrojumiem šī gada augustā būrī bija jāatstāj pie veterinārās klīnikas durvīm?
Tik sāpīgi katrai dzīvai būtnei apzināties, ka viņu vieglāk izmest, nevis papūlēties iekārtot un nodrošināt. Izmest, noņemot atbildību no sevis un neinteresējoties par to, kas notiek tālāk. Nesakiet, ka attaisnojums ir – “nolika taču pie klīnikas durvīm, ne pie miskastēm!” Jo atbildību, rūpes un lēmumu pieņemšanu tik un tā uzkrāva citiem. Iemidzinās vai paglābs – nav vairs mana daļa! Arī tā ir biedējoša aukstas vienaldzības seja.
No klīnikas durvīm astoņus gadus vecā Persika nonāca Ulubelē. Mēs nezinām, ko viņa savā sirdī pārdzīvoja, par ko raudāja, bet viņai bija ļoti slikti. Skumjas bija pāraugušas bēdās, bēdas kļuva par izmisumu, izmisums – par nebeidzamu depresiju, no kuras Persika netika ārā. Maz ko līdzēja, ka adoptētgribētāji glaudīja un jūsmoja, bet galu galā noteica: “Skaists kaķis, bet 8 gadi mums par vecu!”
Līdz pagājušā nedēļā Persikas bildīti internetā ieraudzīja Agnese. Agneses mājās jau dzīvo persiešu seniore Pūce, kas ir ģimenes mīlule un luteklīte. Taču Agnese zināja, ka viņu ģimene būs priecīga uzņemt skumstošo Persiku un brauca tieši pēc viņas: “Es jau pasen domāju par to, ka paņemšu kādu senioru, un kad ieraudzīju Persiku – sapratu ka ir īstā un pat neticēju, ka to 5 dienu laikā no publikācijas soctīklos viņu neviens nebija jau paņēmis!”
Un jau pāris dienas vēlāk saņēmām vēstuli no Persikas mājām:
“Pirmā diena mums pagāja zem skapja, bet vakarā jau ļāvās paijāšanai un uzgrauza kādu sausās barības graudiņu. Domāju, ka vajadzēs vairāk laika, bet nē! Mums viss ir lieliski. Persika gan mūsu mājās pārtapa par Peli (bērni vienbalsīgi izlēma).
Ja pirmo dienu viņa pavadīja visās iespējamās slēptuvēs, tad jau trešā dienā uzvedās kā mājas saimniece – guļ gan uz rakstāmgalda, gan virtuves vidū. Spēlēties patīk tik ļoti, ka negribās Peli saukt par seniori.
Ar mūsu rudo Pūci attiecības vēl tiek veidotas (šajā vecumā dāmas ir piesardzīgas jaunu attiecību veidošanā), bet nejūtās ļoti traucētas par jauno sabiedrību. Visi esam priecīgi par mazo, pelēko un murrājošo pinkainīti.”
Gaišu Adventi un Ziemassvētku gaidīšanas laiku jūsu mājās, Agnese! Paldies par jūsu ģimenes labestību un paldies par šķelmīgo smaidu Peles actiņās!
