Astoņus gadus vecā suņu seniore ROZIJA, kuras skumjais acu skatiens tūkstoškārt multiplicējās soctīklos, līdzjūtīgiem cilvēkiem daloties ar viņas foto uz opīšu nojumes dīvāniņa, Ulubelē nonāca rudenī. Taisnības labad jāatzīst, ka pelēkais smagums un dziļās skumjas viņas acīs ielijušas ne jau tādēļ, ka nonākusi patversmē.
Dzīve Ziepniekkalna dārziņos pie īsas ķēdes ne tās augstākās morāles cilvēku atkarībā un sabiedrībā mācījusi Rozijai būt nopietnai, klusai, nemanāmai, pieticīgai un pieņemt dzīvi, kāda tā ir.
Tikai tad, kad cilvēki nebija tuvumā, atklājās Rozijas dziļi noglabātais draiskums un humora izjūta. Bija pārsteidzoši redzēt, kā viņai patika izaicināt uz dauzīšanos aktīvākos un labsirdīgi paķircināt lēnīgākos voljēra biedrus. Taču cilvēkam savas emocijas viņa lieki neizrādīja un ar savu sabiedrību neapgrūtināja.
Kurš nu vairs pateiks, vai mūsu Rozija ticēja, ka jau šos Ziemassvētkus sagaidīs mājās – nu tā pa īstam – ar mīlošu ģimeni, glāstiem un mīkstu gultiņu. Savā suņa mūžā viņa taču nekad nebija pieredzējusi kas tas ir – īstas mājas un mīloša ģimene.
Kad Patrīcija, Sandra un Juris atbrauca uz Ulubeli, Rozija pat neticēja, ka runa ir par viņu un par mājām. Kā ierasts,- paklausīgi gāja līdzi, paklausīgi kāpa mašīnā.
Nu jau nedēļu Rozija soli pa solim iepazīst to, ko nozīmē ģimenes dzīve – pieticīgi, pamazām un pazemīgi, kā jau dzīve viņai mācījusi. Patrīcija mums raksta:
“Rozija savās jaunajās mājās veiksmīgi aizvadījusi pirmās dienas. Iejušanās prasa laiku, šķiet, viņa ir apjukusi, ka apkārt tik daudz plašuma. Pirmajā vakarā Rozija ieņēma vien mazu stūrīti koridorā, taču dienām ejot, dodas plašākā mājas izpētē. Jāsaka gan, ka pirmās divas dienas viņas mīļākā vieta bija duškabīne, bet šodien iecienīta ir durvju sprauga starp koridoru un vannasistabu. Arī drosme tuvoties cilvēkiem aug ar katru mirkli. Ja sākumā Rozija atkāpās, ja viņai par strauju tuvojās, tad tagad jau pati nebaidās pienākt tuvāk.
Visādi citādi viss ir ļoti labi, ar kaķi sadzīvo bez problēmām, viens par otru neliekas ne zinis, Rozija jau iegaumējusi savas jaunās mājas un pēc pastaigas zina, kur jādodas atpakaļ, arī asti sākusi luncināt.
Mēs visi trīs esam ļoti laimīgi un priecīgi, ka mūsu ģimenē ir ienācis jauns biedrs☺️ Šodien Rozija devās pirmajā garajā pastaigā pa netālu esošo Zilo kalnu mežu, tagad saldi čuč un atpūšās.”
Un mēs zinām, ka, tagad, saldi čučot, Rozijas sapņi ir balti, pūkaini un laimīgi! Lai skaisti, mīļi un gaiši Ziemassvētki jūsmājās, lai mīļa kopādzīvošana ar Roziju! Paldies par jūsu ģimenes sirdssiltumu! ♥
