Sveika, Ulubeles komanda! 
2019.gada maijā pieņēmu vislabāko lēmumu savā dzīvē, par ko katru dienu esmu pati sev pateicīga. Nolēmu doties uz Ulubeli iepazīties ar vienu no daudzajiem tobrīd briesmīgas dzīves skartajiem bobteilu kaķiem.
Iegāju kaķu voljērā un tur viņa bija. Ierāvusies stūrītī uz plaukta, skatījās uz mani lielām, bailīgām acīm. Nolēmu adoptēt tieši viņu, 4 gadus vecu, bailīgu kaķenīti, kura glāstiem tobrīd vēl neļāvās.Pagāja vairāki mēneši, kamēr Mika pierada pie savas jaunās dzīves un jaunās dzīvesbiedres 
Joprojām mēdz būt tramīga un bailīga, viņa nav kaķis, ko var paņemt klepī un apčubināt, kad pašai iegribas, taču mīlestību prot izrādīt savā īpašā veidā. Mika mīl dot bučas, nomazgāt saimnieku un pa retai reizes ieraušas klēpī. Tajās reizēs sajūtos ļoti īpaša 
vēl viņai ļoti patīk, kad pakasa vēderu, kas citiem kaķiem, manuprāt, nav raksturīgi 
Brokastis prasa 5:00 no rīta ar ķepu maigi pabakstot vaigu un demonstrējot savas lielās, skaistās acis 
Lai arī ikdiena mums mierīga un glāstiem pilna, ir bijis arī grūtāks posms. Pagājušā gada rudenī Mika saslima ar vīrusu, kas prasīja ļoti daudz spēka, nervu, vetārsta vizīšu un līdz ar to arī līdzekļu, lai spētu izveseļoties. Tāpēc vienmēr iesaku paturēt prātā to, ka jebkurš mājdzīvnieks nav tikai smuks, bieži vien pūkains istabas biedrs, bet prasa daudz uzmanības, rūpju un arī naudas. Esiet uz to gatavi
