Ceturtdien, 8.martā, Saeima skatīs grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, tai skaitā arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes un Saeimas deputāta I.Līdakas priekšlikumu izslēgt likuma normu, kas atļauj Latvijā lauksaimniecības dzīvniekus kaut saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, tas ir – bez iepriekšējas apdullināšanas.
Atgādinām, ka 2009.gada septembrī lielā steigā viena komersanta interesēs tika grozīts likums, atļaujot šo nežēlīgo kaušanas veidu, kas savā būtībā ir svešs Latvijas sabiedrībai un mūsu tradīcijām (Dzīvnieku aizsardzības likuma 48.panta otrā daļa). “Ekonomikas sildīšanas” vīzija tolaik deputātiem šķita vērtīgāka par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem, neskatoties uz sabiedrības un dzīvnieku aizsardzības organizāciju protestiem. Tomēr šo gadu laikā cietsirdība pret dzīvniekiem nav nesusi solīto peļņu un nav attaisnojusi nepieciešamību pēc šāda kaušanas veida.
Diemžēl, gan deputāti, gan atbildīgā ministrija (ZM) pēdējo gadu laikā ir ļoti pretimnākoši dažādu dzīvnieku labturības normu grozījumiem par labu kādu komersantu un šauru grupu interesēm, legalizējot līdz šim Latvijā aizliegtas normas, mazinot dzīvnieku labturības kritērijus:
– 2010.gadā Saeima apstiprināja normu, kas atļauj izdarīt astes apgriešanu atsevišķu šķirņu suņiem, kas bija aizliegts 10 gadus, kopš spēkā stājās Dzīvnieku aizsardzības likums;
– šobrīd ZM gatavo grozījumus par jēru astu amputāciju (kas šobrīd ir aizliegta), legalizējot ne tikai pašu darbību, bet apsverot iespēju atļaut cietsirdīgāko metodi – gumijas gredzenus;
– jau Ministru kabinetā apstiprināšanai iesniegti grozījumi, kas pieļauj vēl 4 gadus turēt ūdeles un seskus sprostos, kas neatbilst Eiropas Lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzības konvencijai un tās Pastāvīgās komitejas Rekomendācijām attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu (pārejas posms sprostu izmēru maiņai bija dots 10 gadi!!! un termiņš beidzās 2010.gada 31.decembrī). ZM pamato šādu rīcību ar mērķi „atbrīvot kažokzvēru audzētājus no finansiālā sloga”!
Kopš 2000.gada varējām lepoties ar mūsu valsts Dzīvnieku aizsardzības likumu, kurā bija nostiprināti dzīvnieku aizsardzības pamatprincipi, cilvēces ētiskā attieksme pret jebkuru dzīvību, augsti labturības standarti. Pēdējo gadu laikā veiktie grozījumi vairs neattaisno likuma nosaukumu un nekādi nesaskan ar likuma preambulā noteikto:
“Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.”
Sargāsim šīs ētiskās pamatvērtības kopā, cīnīsimies, lai atjaunotu dzīvnieku aizsardzības un labturības pamatprincipus,
Ulubeles komanda
Par šo tēmu arī:
Dzīvnieku aizsardzības biedrības “DzīvniekuSOS” lapā