Vēstule no mājām:
” Labdien, Ulubele!
Te Jums raksta Vineta no Valmieras. 18.maijā mūsu mājā ienāca Ūsiņš jeb mīļvārdiņā – Ūsītis. Ūsiņš bija viens Kuriļu bobteiliem, kurš meklēja mājas.
Viss sākās tā…
14.maija vakarā Facebookā ieraudzīju Jūsu sludinājumu ar aicinājumu pieteikties skarbu likteni piedzīvojušiem Kuriļu bobteiļu minčiem. Lasot šo sludinājumu es nespēju palikt vienaldzīga-nu kā var tā pret dzīvniekiem izturēties! Cik viņi ir mīlīgi! Es gribu palīdzēt!
Jūsu sludinājumu parādīju vīram, laikam viņš manās acīs izlasīja to, ko sirdī jutu-viens no viņiem būs mūsu!
Un tā jau kopš 18.maija pa mūsu dzīvokli skaida vēl viens ķepainis… Sākumā Ūsiņš baidījās no visa un visiem, pieskārieni viņam bija sveši, kažociņš savēlies pinkās, bailīgi staigāja pa māju un raudāja…Ar katru dienu arvien vairāk Ūsiņš apjauta- man te pāri neviens nedara, man sāk patikt glāsti, te man ir draugi. Kad runčuks pie mums bija nodzīvojis precīzi divas nedēļas, viņš pirmo reizi sāka murrāt ( mums šķita, ka Ūsiņš pats par to, ka viņš prot arī murrāt bija sabrīnījies)
Šobrīd jau ir pagājuši gandrīz divi mēneši kopš mūsu pirmās satikšanās. Uzticamāku kaķi neesmu satikusi- viņš mūs vienmēr sagaida mājās, skriedams pretim, uzticīgi guļ pie kājām, ja skatāmies TV vai gatavoju ēst, Ūsiņam ļoooti patīk spēlēties, arvien vairāk patīk, kad viņu ķemmēju, no rītiem sasveicinoties baksta ar savu purniņu man seju, bet vakarā gulētejot, uzticīgi piespiež savu muguru manējai. Ūsiņa mīlestības maisam gals ir vaļā!
Paldies, ka mums uzticējāt šīs draudzīgās ķepas!
Patiesā cieņa, Vineta ar ģimeni no Valmieras”
#ulubele #adopted #bobtailcat
