Vēstule no Doras mājām!

Sveiki!

Mani sauc Dora, bet saimnieki mani mēdz saukt arī par minku vai dorito. Ir paskrējis gads un varu teikt, ka gājis visai forši, esmu nedaudz pieņēmusies svarā, brīžiem gan tas traucē, jo lai nomazgātu pakaļējās ķepas man tās ar abām priekšējām nedaudz jāpietur savādāk es tām netieku klāt, bet kam gan negadās, ja garšo pilnīgi viss, ko ēd arī saimieki.

Man ļoti patīk gulēt – daudz un visdažādākajās pozās, galvenais, ka pašai ērti. Vismīļākā vieta, kur gulēt ir pie saimnieku galvām uz spilvena. Man patīk viss čaukstošais, mana vismīļākā mantiņa ir follija bumbiņa, jo, ja kāds no saimiekiem to pamet, es tai varu aizskriet pakaļ un zobos atnest, lai to pamestu vēlreiz, vēlviena lieta, kas man ļoti patīk, taču tajā pašā laikā arī nedaudz kaitina ir tā sarkanā gaismiņa, ko kāds no saimniekiem man paspīdina un tad man to ļoti gribas noķert ir visai aizraujoša. Vēl man ļoti patīk dzert no izlietnes vai no paša ūdens krāna, jo tā ir garšīgāk, tāpat esmu arī ļoti bailīga, tāpēc ciemos esot es uzticos tikai saimnieka rokai un ēdu tikai no tās.

Man bieži vien uz saimnieces rokām un kājām gribot negribot nākas atstāt savus nagu iniciāļus, jo kā izrādās esmu ļoti greizsirdīga, jo ziniet, ir diezgan grūti starp divām meitenēm sadalīt vienu saimnieku, taču mana saimniece ir ļoti saprotoša un par to mani ļoti nebar.

Ar siltiem sveicieniem,

Dora un saimnieki.