Vēstule no Smārtijas/Mārtiņas!

Rudens sveicienus no Kurzemes plašumiem sūta Smārtija jeb nu jau Martiņa, jo, ienākot mūsu ģimenē , “s” burts kaut kur dabiski pagaisa, un sunītes vārds ātri vien saīsinājās vispirms uz Mārtiju un pēc tam uz ļoti latvisko Martiņu.

Nu, lūk, Martiņa ir iedzīvojusies, un dažbrīd liekas, kā gan iepriekš iztikām bez viņas. Jo grūti iedomāties, ko gan mēs darītu, ja nebūtu, kas asistē un uzmundrina lapu grābšanā, puķu dobju iekopšanā vai ābolu lasīšanā. Martiņa kā saimniecīte ir līdzās visās svarīgajās norisēs. Viņa ar savu mierīgo un nosvērto raksturu, iekšējo gudrību un ārēji allaž smaidīgo skatu atkausē visu sirdis – gan mājinieku, gan ciemiņu. Un, ja vēl Martiņa tiek pie kāda kāruma – siera, riekstiem vai vislabāk gardām svētdienas pankūkām, viņa ir gatava smaidīt bez pārtraukuma.Martiņa ir perfekts suns, kas prot uzvesties, gan esot cilvēkos un sabiedriskās vietās, gan mājās, jo, neskatoties uz savu paprāvo augumu, viņa nekad neko nav nogāzusi, nekur nelec un neko negrauž. Gluži pretēji – pat vissarežģītākajā ģeogrāfiskajā novietojumā (starp maza galdiņa četrām kājām, starp kastu grēdām vai malkas strēķiem ) Martiņa 15 sekundes mierīgi apdomājas un tad, iedarbinot priekšpiedziņu vai atpakaļgaitu, ļoti graciozi izkļūst no šķietami “šaurās bezizejas”.

Mūsu sunītei patīk būt ar cilvēkiem, patīk garšīgi paēst, patīk vējš, patīk mierīgas pastaigas pa jaunām vietām, pat ļoti patīk peldēties, patīk ķemmēties, patīk braukt mašīnā (un, ja ir izdevība, ieņemt vietu pie stūres), patīk sagaidīt mājās savējos, jā, un, izliekoties, ka ir aizmigusi, patīk omulīgi bungot ar asti. Bet, kā jau vienmēr dzīvē, ir lietas, kas mūsu mīļumam neiet pie sirds – viņai noteikti nepatīk lietus, intensīva sportošana, kas pēc Martiņas domām ir pilnīgi bezjēdzīga nodarbe, ja visu taču var paveikt lēni un prātīgi, jā, un ļoti netīk bēgoši kaķi. Sakām sirsnīgu jo sirsnīgu paldies Ulubeles saimei par to, ka darāt tik daudz labu darbu un ka pie mums ir nokļuvusi Martiņa!

Lai gaišs gada noslēgums!