Kādam viņš likās par lielu, vecu vai dusmīgu, kādam nebija laiks, lai sadraudzētos. Tieši tapēc viņš ir mans puika. Mans pats labākais, mīļākais un gudrākais. 
Viņš nav suns pēc kura stāvēja rinda adoptētāju. Patiesībā viņš visticamāk nekad netiktu adoptēts…
Greju pirms 3,5 gadiem uz patversmi atveda saimnieki, jo Grejs esot sakodis bērnu. Cilvēkiem ir tāda tendence “sačakarēt” suni un tad nogrūst savu “problēmu” patversmē. Lieki piebilst, ka viņu uz patversmi atveda ar aso kaklasisku un uzpurni. 
Tā nu lielais, smukais Grejs patversmē skaitijās pie “nopietnajiem” suņiem. Viņam vajag laiku, lai pieņemtu jaunus cilvēkus, Grejs bija tas suns par kuru teica “ar viņu uzmanīgi”. Kad ieraudziju viņu, iepatikās uzreiz. Garas pastaigas, sarunas un glāsti, līdz tā pārauga par mīlestību un uzticēšanos. Katru reizi ar prieku sagaidija un skumīgi atgriezās savā voljerā.
Jutu, ka viņš mainās raksturā. Viņš kļuva maigāks un atvērtāks, viņš vairāk uzticējās. Tā nu Grejs jau 4 mēnešus dzīvo mūsmājās. Jau no pirmās dienas čuč blakus gultā, tiek lutināts un apčubināts. Joprojām cīnamies ar iepriekšējo saimnieku ielaistajām veselības un uzvedības problēmām. Arī pārējos mājiniekus nepieņēma uzreiz, joprojām mācamies sadzīvot. Pabeidzām suņu skolu ar ļoti labiem rezultātiem. Viņš atverās arvien vairāk un vairāk, spēlējas ar mantiņām, dod bučas, pats pieprasa, lai viņu bužina un ir kļuvis ļoti paklausīgs. Lai gan kārtīgs opis, tomēr dažkārt uzvedās kā mazs kucēns.
Un lai arī kādi niķi un stiķi viņam piemīt, viņš ir fantastisks suns – gudrs, iejūtīgs, mīlošs. Viņš ir piedzīvojis un izjutis daudz. Viņš ir draugs, kurš ir blakus kad skumji un ir blakus kad jautri. Ar Greju vienmēr ir droši, savējos viņš vienmēr sargās! Un šo drošību es cenšos nodrošināt arī viņam – tomēr gana daudz nepatīkama piedzīvojis savos 10 gados. Es gan zinu, ka mūsu laiks kopā var nebūt ilgs, bet tas nekad nav bijis šķērslis uz patiesu mīlestību…
Mīlu savu “agresīvo” puisīti bezgalīgi!
