Sveiciens Ulubeles draugiem 
Nu jau apritējis gads, kopš saņēmu zvanu no patversmes, ka tajā no nepiemēroti apstākļiem kādā dzīvoklī nonākuši dažādi dzīvnieki un arī 2 akvāriji ar iemītniekiem. Piekrītu aizbraukt pakonsultēt par akvārijiem, pat nenojaušot, ka kādu vēlāk adoptēšu.
Pēdējā foto redzams mazais akvārijs un smalkā grunts kādā dzīvoja 2 akseloti.
Jau pirmajā reizē ieraugot teicu, ka, ja policija lems viņus neatdot atpakaļ saimniekiem, es viņus adoptēšu. Mani vienmēr bija apbūruši akseloti, bet pat nenojautu, ka man tādi būs pašai.
Pēc laika atvedu iepazīstināt bērnus ar abiem. Vecākā meita uzreiz deva viņiem vārdus- tumšais ir Helimons, bet gaišā Elīza.
Līdz brīdim, kad varējām vest viņus mājās nācās pagaidīt gandrīz divus mēnešus. Bet to laikā viņus regulāri apciemojām un ar katru reizi vairāk iemīļotām.
Helimons mums ir neatkarīgā dvēsele- mīl peldēt pa akvāriju un negrib, lai viņu traucē. Elīza vienmēr izrādās, kad esam tuvumā. Peld gar stiklu un pievērš sev uzmanību. Ja ieliek akvārijā roku, viņa tajā iepeld. Bet ar mīļošanu ļoti aizrauties nevar, jo akselotiem ir jutīga āda. Lai arī mūsu adoptēti mīluļi nav pūkaini- viņi ir mūsu ģimenes locekļi un mēs par viņiem rūpējamies no sirds
Lai katram Ulubeles astainim ir savas mājas un mīloši saimnieki!
