Aprīļa sākumā Haira devās uz Jelgavu – savām jaunajām mājām.
Viņas draugs būs seniors zelta retrīvers Greijs.
Ārā rotaļājas draudzīgi, bet istabā savu ēdiena bļodu sargā dūšīgi.
Suņu meitenei vēl jāmācās labas manieres, jo ir jauna un nav pirms tam skolota.
Lusijas trešā diena.
Iedzīvojusies, jau ir kaķu pavēlniece, bet kaķi īpaši Lusiju neklausa.
Lusijai ir draugs Rafis, kuram būs 9 gadi.
No mājas pagalma visi putni aiztriekti, jo pēc Lusijas prāta ir pagalmam tīram jābūt. Ir sadraudzējusies ar pašu saimnieku, jo saimnieks pielienās ar svaigiem kauliem.
GRIBU JUMS PATEIKT PALDIES, IEVIŅAI, KA IEDROŠINĀJI UN IZSTĀSTĪJI, UN TAM PUISIM. ESAM PRIECĪGI PAR LUSIJU.
Bet lielais stāsts būs vēlāk.
IVETA, ROJS, GINTS
Emma jaunajās mājās nonāca 21.12.2013. kad bija ~3 mēnešus veca.
Visa ģimene tūlīt pat mazo pūkainīti iemīlēja un nepagāja ne pāris dienas, līdz viņa jau bija kļuvusi par pilntiesīgu ģimenes locekli.
Tagad mazā paaugusies, taču spēlējas kā pavisam maza. Maijā viņai apritēja 8 mēneši. Ēd viņa dūšīgi un šķiet, ka saprot katru viņai teikto vārdu. Uz ciemiņiem nerej, ja viņai pasaka, ka nav jāuztraucas. Itin nemaz nav agresīva, nevienu nebiedē. Uz ielas kaķiem pakaļ nedzenas, uz garāmgājējiem nedusmojas. Nav pat pieskārusies apaviem vai mēbelēm. Gulēt iet līdz ar mums un mostas līdz ar modinātāju. Saimniekiem klausa uz vārda, jau iemācījusies sēdēt, gulēt, iet blakus un dot ķepu.
Īsumā – gudrākais suns visā plašajā pasaulē!
Mēs dabūjām tūkstošreiz vairāk nekā cerējām.
Nesen dabūja jaunu guļvietu, ir ļoti apmierināta. Katrreiz priecājas kad mēs pārnākam mājās un laimīgi skrien sveicināt. Pēc grūtas dienas darbā vai mācībās, pēc jebkura strīda vai nelaimes vienmēr uzmundrinās un iepriecinās ar savu dzīvespriecīgo siltumu 🙂
Emmas nu jau ilgstoši mīlošā ģimene
Čau visiem Ulubelē!
Neticēsiet – Ķīnas puika joprojām dzīvo pie mums 🙂 Joks, protams! Skaidrs, ka viņš dzīvo pie mums – mēs nekad, nekad viņu nevienam nedosim 🙂
Par to, kā mums īsti iet – šis stāstiņš:
Hmm… ar ko lai sāk… Jussis mūsmājās jau teju 2 mēneši. Iemīlējos viņā nejauši 🙂 braucām suņa meklējumos (normāla, parasta suņa!) un dabūjām Jussi! Joprojām nesaprotu – kas tas tāds ir?:) Vienkārši suns viņš noteikti nav! Tas ir kaut kas pa vidu starp suni, kaķi, cilvēku un kosmosu…
Jussis mūsu ģimenei pievienojās ļoti smagā brīdi, kad man jau likās – mana meita nekad vairs nesmaidīs… Viņa ne tikai smaida kopš Jussis dzīvo pie mums – viņa smejas 🙂 Mēs no rīta pamostamies, paskatāmies uz Jussi un jāsāk smaidīt, jo nav cita varianta! Tāda sajūta, ka pie mums ir atbraucis cirks ar klauniem un nebrauc prom. Jussis no rīta pamostas un ar abām priekšķepām saķer galvu – kā cilvēks pirmdienas rītā 🙂 (aaaaaaaa, uz darbu jāiet!!!!), Jussis danco uz pakaļkājām, uz pakaļkājām viņš arī var noiet pusrajonu, lai tikai sagādātu prieku, Jussis nes gultā mantiņas, Jussis diedelē tā, it kā nekad mūžā nebūtu ēdis vispār neko, un mūsu raksturam jābūt vismaz no tērauda, lai tam pretotos, Jussis to un Jussis šito… mājās visu laiku var dzirdēt – paskaties uz Jussi! Paskaties ātri! Liekas, ka viņš ir radīts tikai vienam mērķim – lai sagādātu mums prieku!:)
Ir mums, protams, arī savas problēmas, kuras mēģinām saprast… piemēram, Jussis ir narkomāns un es esmu viņa kokaīns. Es viņam esmu viss – visas viņa dzīves pamats – un sakarā ar to, es vairs nekur neeju viena. Es tagad esmu komplektā! Ja atstājam Jussi mājās vienu, tad diemžēl trepju telpā laikus izkarinām paziņojumu, ka tādā un tādā dienā apmēram laikā no – līdz mūsmājā atkal koncertēs Lučiano Pavarotti! Bet mēs apsolām, tiešām, tiešām apsolām pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās!
Vai arī – super-duper-cukursaldais-mīļais-sirsnīgais Jussis tumšā parkā pārvēršas par asinssuni – nedod Die’s, kāds aizdomīgs tips vai milzīga izmēra suns tuvosies Juša ģimenei!!! Ooooo, Jussis viņam parādīs, kur vēži ziemo! Knapi var noturēt saitē! Nav viņš arī uz baigo draudzēšanos ar ne-ģimenes cilvēkiem, nebūs nekādi “utji-butji” ar svešajiem vai citiem bērniem… pff, aizmirstiet! Jussim esam tikai mēs… nu, un vēl mūsu tuvākie draugi.
Jussis ir lielisks ceļa biedrs! Izcilas klases auto līdzbraucējs – sākumā smuki skatās pa logu un vēro visu, ja sagurst – vēders uz augšu, oliņas vēdinās (tā viņam, starp citu, mīļākā gulēšanas poza!), bet, ja kāds aizdomīgais tuvosies mašīnai – Jussis pieries visu pagastu! Izbraukājam pus Lietuvu – vispār bez problēmām un apgrūtinājuma.
Jussis nekad (!), nekad nečurās istabās! Nekad! Lai cik ļoti, ļoti viņam vajadzētu. Viņš cietīsies! Iepriekšējā dzīvē viņam ir iemācījuši dzert savas čuras 🙁 pirmo reizi, kad to ieraudzīju, nevarēju saprast – kas, ellē ratā, notiek?? Pēcāk jau sapratu – cilvēku stulbumam tomēr nav robežu! Tur nu neko nevar darīt… Lēnām atradinām – biežāk ejam ārā, daudz staigājam… nodarbinām. Šonedēļ nav bijis vairs neviena “urīnterapijas” kursa.
Mūsmājās dzīvo arī kaķis. Mazliet baidījāmies, kā tas būs. Bet Jussis izturas pret Sīmoru ar lielu cieņu – ja Sīmors negrib, lai viņam uzbāžas un nes mantas, tad Jussis arī nenes mantas un liek Simim svētu mieru…
Arvienvārdsakot, mums ir Jussis! Lai arī joprojām neesmu sapratusi – kas tas īsti ir:)
Labdien!
Vēlamies jums pastāstīt kā klājas Dūdai bijušajai Zeltītei, kuru paņēmām aizbildniecībā pagājušā gada oktobrī.
Pirmais viņas ceļojums no patversmes lika noprast, ka viņa ir bieži vadāta ar auto, jo Dūda ļoti priecājās par braucienu un mācēja smalki uzvesties.
Nonākusi jaunajās mājās viņa visu izpētīja un ātri tās pieņēma par savējām. Drīz vien sapazinās ar citiem suņukiem un ieguva draugus.
Dūda ir ļoti aktīva, komunikabla un allaž priecīga. Viņa ir uzticīga saimniecei un ir apguvusi pastaigu bez pavadas.
Ar sveicieniem no Dūdas, Olgas, Elīzas, Vizmas un Armanda.
Pievienojām dažas fotogrāfijas
Labdien!
Sveicieni no Pipara!
Esam pavadījuši pirmo nedēļu jaunajās mājās un šīs nedēļas laikā arī nonākuši pie secinājuma, ka suņuks jūtas jau kā savā īstajā vietā. Sestdien bijām aizbraukuši apciemot un izmēģinājām palaist brīvībā paskriet – viņš pat nedomāja kaut kur projām skriet… vienīgā vēlme izskrieties kopā ar cilvēku 🙂 bet kad cilvēks jūtas piekusis, tad nekas cits neatliek kā raut aiz biksēm, ka vajag vēl 😀
Ar kaķiem sadzīvo ļoti labi…. vienīgi jāiemācās saprast, ka vistas ir arī savējās un nevajag skriet pakaļ.
Ar ēšanu problēmu suņukam nav… ar prieku ēd visu, kas laukos tiek pasniegts. Neiztiek jau arī bez blēņām…. pamanījās izmukt no mājas bez uzraudzības, bet pēc viena apļa apskriešanas ap teritoriju, bija ātri vien atpakaļ pie mājas durvīm 🙂
Pielikumā nosūtu dažas bildes, kas tapa sestdienas ciemošanās reizē
Viņu – ļoti skaistu kaķeni – š.g.10.aprīlī Sarkandaugavā, pie Sliežu ielas 33.nama atrada guļam savainotu. Paiet viņa īsti nespēja, jo bija traumēta priekšējā ķepiņa. Visticamāk dzīvnieciņš bija kritis no liela augstuma.
Ulubeles komandas brīvprātīgie viņas atrašanas rajonā izlīmēja sludinājuma lapiņas, reklamēja sociālajos tīklos. Saimnieks nepieteicās, kaut gan kaķe ir izcili mīlīga, tīrīga, jauna un ļoti, ļoti skaista.
Kaķe ir iemācījusies lieliski pārvietoties uz 3 ķepām. Viņai ļoti nepatīk dzīvot patversmes būrī. Viņa ir gudra un ziņkārīga, tāpēc bieži mēģina no sprosta tikt laukā. Ārstu viedokļi par savainoto paralizēto ķepu ir atšķirīgi. Vieni saka, ka jāamputē, otri vēl dod cerības, ka ķepu var mēģināt glābt, nodrošinot mincei regulāru ūdens fizioterapiju – peldes baseinā. Tās patversmē Līčos nodrošināt ir neiespējami. Daudzi kaķu īpašnieki zina murrātāju attieksmi pret mazgāšanu, viņu vēlmi izbēgt no vannas istabas, tāpēc šoreiz meklējam atbildīgus cilvēkus ar baseinu dārzā vai mājā. Ja variet dot pagaidu mājas, kur mince vismaz divas reizes dienā varēs peldēt, lūgums, sazināties ar Ulubeli – tālrunis: 20203333 vai e – pasts: adopcija@ulubele.org. Nepieciešamā barība un medikamenti mūsu, rūpes par dziedēšanu – jūsu.
Skaistulei, kuras dzīslās rit Siāmas kaķu šķirnes asinis, vēl nav vārdiņa. Jums būs lieliska iespēja šo vārdiņu viņai dot.
Paldies,
Ulubeles komanda
Sveiki!
Mūsu mīļā Peka pie mums ieradās šī gada marta vidū. Sākumā mazais, raibais tuntulis bija ziņkārīgs, taču dikti bailīgs un nekur tālu no savas mīkstās segas negāja. Arī ārā bija bail iet, it sevišķi tāpēc, ka laiks vēl bija ziemīgs un visai nepatīkams.
Drīz vien mazā Peka jau kļuva drošāka un ātri sāka mācīties dažādas svarīgas lietas – kā kāpt pa trepēm, kā staigāt pie saitītes un, pats galvenais, kā tikt uz dīvana!
Peka atklāja arī citu dzīvu radību eksistenci un sāka cītīgi sēdēt savā „skatu tornī”, lai vērotu kaijas un baložus – to viņa labprāt dara arī tagad, kad ir jau gandrīz 6 mēnešus veca. Turklāt, tagad, kad ir iestājusies vasara, Peka labprāt dzenā arī mušas, kas ielidojušas istabā.
Līdz ar vasaras iestāšanos, aizvien vairāk dodamies arī brīvdabas piedzīvojumos. Braucam gan uz lauku mājām, gan uz jūrmalu, kur Peka smiltīs ļoti prasmīgi rok bedres. Esam bijuši pat izpriecāties Lorupes gravā!
Peka ir mīļš un atraktīvs draugs, kurš mūs aizrautīgi modina no rītiem un ar patiesu prieku sagaida mūs mājās. Viņa mums seko pa pēdām visās gaitās – neko negrib palaist garām. Protams, viņa labprāt spēlējas ar savām mantām, taču neiebilst arī pievienoties cilvēku izklaidēm, piemēram, TV. Sevišķi iecienīts ir teniss un futbols – droši vien bumbiņas dēļ. Vienvārdsakot, mūsu Peciņa ir izaugusi par ļoti dzīvespriecīgu, aktīvu, cilvēkus mīlošu sunīti, un mums visiem kopā iet dikti jautri!
Sirsnīgus sveicienus sūtot,
Rolands, Ilze un sunīte Peka
P.S. Peciņas izdarībām var sekot arī vietnē Twitter – @SunsPeka
Teikas, pasakas, senas vēstures liecības vēsta, ka suns un zirgs bijuši pirmie, kuri vēlējušies dzīvot cilvēka tuvumā – vēlējušies kļūt par mājdzīvniekiem.
Divas izcili pozitīvas dienas Inčukalna novada „Zustrenēs” pierādīja, ka tā ir balta patiesība. Jauno jātnieku skolas organizētajās „Zirgu dienās” satikās zirgi, cilvēki un suņi, lai rādītu uzticību viens otram un stāstītu, cik brīnišķi kopā var pavadīt laiku.
Ulubeles teltī sevi cilvēkiem rādīja trīs Bolderājā atrasti kucēni. Amizantie Ullu un Belle priecēja bērnus un pieaugušos un pat sniedza intervijas.
Abas dienas Ulubele sacensību dalībniekiem dāvāja savas simpātiju balvas.
Zirdziņi gan mulsa, kur pēkšņi viņu priekšā gadījušies tik liels suns un kaķis.
U komanda teic lielu paldies Jauno jātnieku skolai par uzaicinājumu, īpaši samīļojot Zani. Sirsnīgs paldies visiem, kuri mūs apciemoja, lai uzzinātu, kā palīdzēt Līčos mītošajiem astaiņiem. Bija neizmērojams prieks dzirdēt labos vārdus. Jauniem darbiem mūs iedvesmoja apmeklētāju secinājumi un novēlējumi – būt tik pat pozitīviem un gaišiem, darot darbus, kas ikdienā noteikti prasa lielu saņemšanos un kādu asaru.
Mīļojot Ullu un Belli, visi priecājās, ka Līču cilvēki, kuru ikdiena nemaz nav tik saulaina, spēj būt tik pozitīvi lādēti un optimisma pilni.
Zirgi un suņi vienmēr bijuši draugos!
Aicinām Tevi 5. un 6.jūlijā ar ģimeni apmeklēt ļoti pozitīvu pasākumu Inčukalna pusē!
„VII Vislatvijas Zirgu dienas”
KAD:
sestdien, 5.jūlijā no plkst. 9:00 līdz 21:00 un
svētdien, 6.jūlijā no plkst. 10:00 līdz 20:00
KUR:
Jauno jātnieku skolas sporta centrā, Zustrenēs, Inčukalna novadā
Vislatvijas Zirgu dienas notiks septīto gadu pēc kārtas un nu jau tās ir kļuvušas par mīļu tradīciju – tas ir pasākums, kurā ierasti tik nopietnais zirgu sports un spraigais sacensību gars pārtop par jautru izklaidi. Zirgu dienas ir svētki, kur kopā sanāk gan jātnieki un zirgaudzētāji, kuriem zirgs ir ikdienas kompanjons, gan ģimenes un bērni, kuri labprāt uz cēlajiem dzīvniekiem paskatās un iepazīstas tuvāk. Abas dienas ir saplānotas tā, lai interesanti būtu gan jātniekiem, gan skatītājiem – krāšņas sacensības, skaisti zirgi, mīļi poniji, gardumu un amatnieku tirdziņš un atrakcijas visas dienas garumā.
Tur būsim arī mēs ar trim lieliskiem mazsuņiem, kuri noteikti iekritīs sirdī kādam ļoti labam cilvēkam.
Tiekamies sestdien Inčukalna novada “Zustrenēs”!
Ulubeles komanda