Lielajā talkas dienā – 30. aprīlī dzīvnieku patversmē “Līči” pulcējās aptuveni 200 cilvēku, kuru sirdīs mīt patiesa mīlestība pret dzīvniekiem un vēlme palīdzēt nelaimē nonākušiem suņukiem un kaķiem.
Jau ap deviņiem no rīta šeit valdīja dzīva rosība – dāmas slaucīja asfaltu un grāba teritoriju, pusaudži veda suņus pastaigāties, bet vīriešiem tika fiziski smagākie darbi, bet patversmes darbinieki tika pie sarkaniem kaklautiem, gluži kā pionieri, iegūstot atpazīstamību talkas laikā un tad par jebkuru jautājumu varēja griezties pie viņiem un operatīvi saņemt visu vajadzīgo informāciju.
Vispirms tika izkrāmēta vesela autokrava gāzbetona bloku, kas tūliņ pārtapa suņu būdu pamatos, lai viņu midziņas arī lietainā laikā būtu sausas un siltas. Arī atvestie kartona gabali aši vien tika nogādāti pajumtē un turpmāk tie lieti noderēs gan kucēnu voljēru pasargāšanai no vēja, gan paklāšanai uz grīdas, ja nu kādam “nelaime” jāuzsūc. Kaķu mājas durvīm tika ierīkota lūka un nu tie varēs doties pastaigu laukumā kad vien vēlēsies un kāpelēt pa jaunuzliktajiem plauktiņiem. No cietumiem atsūtītie kokmateriāli, sakrauti malkas šķūnī lieti noderēs ziemā apkurei. Taču vissmagākais darbs bija suņu voljēru līmeņošana: kamēr iemītnieki līksmi draiskojās pa mežu, tikām vīri noraka zemes virskārtu un izbēra akmens šķembas, nolīdzināja tās, uzbēra virsū smiltis, un tām pa virsu svaigu salmu pakaisīšus uzklāja. Atgriežoties no pastaigas suņuki augstu novērtēja paveikto darbu, vienīgi rotveilers kļuva tāds domīgs un kā nu ne – viņam ļoti patika dziļas bedres rakt un nu krietna daļa jaukuma šai izklaidei būs zudusi. Suņuks Argo ir liels draiskulis un viņam bieži gadījās ar ķēdi apgāzt ūdens spaini, tā nu viss dzeramais izlija un kopējām atkal bija jānes jauns, taču talcinieki rada risinājumu – spaini ieraka zemē un nu palaidnis var dzert pat guļus. Vecā teritorijas sēta un suņu voljēru sieti prasījās atjunojami un arī šis darbiņš ātri vien tika paveikts, bet dāmas tikām baudīja ugunskura romantiku pie zaru dedzināšanas.
Patversmes darbiniekiem neērtības sagādāja arī tas, ka visi voljēru vārtiņi veras uz iekšpusi, bet suņuki allaž priecājas, kad kāds nāk viņus samīļot – slienas stāvus, balstoties pret vārtiņiem un dažs augumā padevies itin prāvs, tad nu nākas krietni pastīvēties, lai satiktos. Tagad visi vārtiņi, pateicoties talciniekiem, veras uz ārpusi un problēma atrisināta. Arī logi, rūpīgi nomazgāti atguvuši spozmi.
“Mums ļoti paveicās ar laika apstākļiem – nebija ne pārāk karsti, ne vēsi, bet vislielāko prieku man sagādāja veiksmīgā darba organizācija – nevienam nebija jāslaistās, meklējot, kur roku pielikt, tāpēc arī varējām tik ātri tikt galā,” teic vokālās studijas “Grieži” vadītājs Jānis Radziņš, kas “Līčos” bija ieradies ne vien pastrādāt, bet arī apciemot studijas krustmeitiņu – suņumeiteni Dansingu. Pēc krietna darba arī krietni jāpaēd un te nu “Līčiem” talkā nāca 19. zemessardzes bataljons ar savu lauku virtuvi, cienājot talcinikus ar ļoti gardu zupu un griķu biezputru.
Karina Bērziņa, Rīgas Apriņķa Avīze
Foto: Karina Bērziņa
