Sveiciens no Jančuka,tagad esmu Džeris.
Esmu apmierināts ar jauno dzīvi,varu izskrieties kā gribu, baro labi, mana [suņu sausā] barība vienmēr ir traukā, to jau es ēdu maz, no rīta paēdu gaļu, tad vēl šo to no saimnieces galda un vēl pa reizei izčīkstu kādu kārumu, nu tie gan man garšo vareni.
Vienmēr pieskatu saimnieci, lai viņa kaut kur nenoklīst bez manis, arī mašīnā pamanos ātrāk ielekt.
Vienu dienu gan es sēdēju pie ķēdes un izdomāju, ka tā siksna jādabū nost, jo tad man niez kakls, izdevās, bet es jau nekur negāju, jo māju jau tukšu nevar atstāt.
Saimniece saka, ka es esot gudrs puika, nu cenšos jau būt pieklājīgs pret ciemiņiem, bet neaizmirstu arī savus suņa pienākumus.
Paldies mīļie Ulubeles darbinieki, ka palīdzējāt man grūtajā dzīves posmā.
Ar cieņu Zaiga & Džeris