2021.gads Ulubelē kā spogulis visam pasaulē un Latvijā notiekošajam – ar vienu nosacījumu, ka patversmes darbs nedrīkst apstāties ne uz mirkli – ne covid pandēmijas, ne ierobežojumu, ne “ekspertu” viedokļu dēļ. Jo Ulubelē jauni iemītnieki joprojām pievienojas nonstopā, bet jau esošie iemītnieki nerimstoši gaida savu iespēju doties mājās.
Atcerēsimies, ka suņa un kaķa dzīvei viens astronomiskais gads (arī tas, kas nodzīvots pandēmijā!) ir proporcionāli daudz lielāks laiks viņa dzīvē nekā gads attiecībā pret cilvēka mūžu.
Tāpēc mēs viņiem nevaram skatīties acīs un teikt – pacieties, tava dzīve (at)sāksies pēc 1-2-3 pandēmijas gadiem. Viņiem tā ir vesela mūžība. Un kādam patiešām jau Mūžība…
Vienkārši cipari un mazliet personiski komentāri par tiem:
Gada laikā Ulubelē uzņemti 1333 dzīvnieki – 595 suņi, 594 kaķi, 40 putni, 12 stirnas, 2 kazas, 3 auni, 2 jenoti, 2 ūdeles, 2 eži, 1 dekoratīvā cūka, 1 vista, 1 gailis, 2 degu, 3 truši, 67 dekoratīvās žurkas, 2 caunas, 1 kāmītis, 1 vāvere, 2 lapsas.
Kopš 2017.gada likums prasa, lai visi suņi būtu čipēti un reģistrēti, tāpēc sagaidījām, ka 2021.gadā patversmēs nonākušie suņi ir reģistrēti un saimnieki viegli atrodami. Diemžēl statistika rāda citu ainu – lielākā daļa Ulubelē nonākušo suņu bija anonīmi – bez reģistrēta čipa vai ar neeksistējošiem saimnieka kontaktiem.
Atgriezušies mājās 199 suņi, 10 kaķi, 1 dekoratīvā cūka, 1 putns. Paldies saimniekiem, kuri meklē savus mīluļus un pasīvi negaida, ka viņi paši atradīs ceļu mājās vai arī atmet ar roku, ja neatrodas pirmajās dienās. Neviena rīcība nav par daudz, lai meklētu un atrastu savu pazudušo!
810 adoptētie dzīvnieki devušies uz jaunām mājām – liela daļa no tiem arī mūsu opīši un īpaši aprūpējamie – no sirds paldies jaunajiem saimniekiem, kas pieņēmuši lēmumu dot iespēju laimīgai dzīvei kādam no Ulubeles iemītniekiem!
Mājās devās opīši un īpašie Lords, Žuļka, Džo, Stičs, Lada, Reksa, Džera, Aza, Mārīte, Fidels, Krizantēma, Mia, Stella, Ņuka, Ludvigs, Muriks, Ufo, Tīna, Luna, Simba, Bēthovens, Čipolino, Rota, Rodžers, Čika&Rika, Džimmy, Džesika, Barons, Rembo Sirsniņš, Argo, Bambijs, Martins, Spančijs, Cēzars, Denijs, Džeisons, Gregs, Salmiņš, Pigiņš, Žigis – un vēl…
Gada laikā sterilizēti 610 dzīvnieki. No tiem 177 bezsaimnieku kaķi sterilizēti un pēc atkopšanās atlaisti savā ierastajā vidē – ielas kaķu kolonijās, kur tos ikdienā baro un aprūpē dzīvnieku aizsardzības biedrības un entuziasti.
Paldies biedrībai “Drauga Spārns”, kas ir savvaļas putnu rehabilitācijas vieta un uzņem, ārstē un aprūpē arī Ulubelē nonākušos savainotos un saslimušos putnus – turp pagājušā gadā devušies 33 putni no Ulubeles.
Ulubeles svarīgākā ideja jeb nokill princips nozīmē ne tikai to, ka cenšamies glābt, ārstēt un atrast jaunas mājas visiem patversmē nonākušajiem, bet arī to, ka 1/5 daļa no mūsu 500 iemītniekiem ir opīši 8+ g.v. ar veselības problēmām, kurus cilvēki adoptēt izvēlas retāk un kuri patversmē pavada daudz ilgāku laiku, nereti – līdz sava mūža galam.
Tāpēc Ulubeles ikdiena ir ne tikai slimnīca un pansionāts, bet arī paliatīvā aprūpe nedziedināmi slimajiem. Diemžēl uz mūsu rokām izdziest tie, kuru pēdējā pieturas vieta palikusi patversme.
Iemidzināti tikai tajā gadījumā, ja izdarīts viss iespējamais viņu ārstēšanā, nav cerību uz stāvokļa uzlabošanos un humānākais lēmums ir dzīvnieku nepakļaut turpmākām ciešanām.
2021.gadā pa varavīksnes tiltu no Ulubeles devušies 90 iemītnieki, daudzus no kuriem mūsu brīvprātīgie labi pazina un mīlēja – Bumbiņreksis, Riks, Vaņička, Līza, Anniņa, Maija, Homērs, Matilde, Dzidriņa, Lācis, Sensejs, Baltā omiņa Berta, Jorkomiņa – piedodiet, ja te visi te nav pieminēti – Ulubelē mēs bijām viena ģimene, mums sāp viņu aiziešana. Nu viņi noraugās uz mums no mākoņa maliņas.
Paldies mūsu ziedotājiem un atbalstītājiem par to, ka Ulubelē varam iedzīvināt nokill principu – ka varam glābt un ārstēt dzīvniekus, kuriem neviens cits dzīvē vairs nav palicis.
Diemžēl patversmei ir ierobežotas iespējas veikt dzīvnieku padziļinātus veterināros izmeklējumus – tās ir milzīgas izmaksas. Tāpēc no sirds pateicamies saimniekiem, kas to saprot un sadarbojas ar mums arī pēc adopcijas. Paldies par viņu iespēju tikt Mājās, kur par viņiem rūpējas un pieskata kā bērnus! Patversme nekad nav un nebūs īstās mājas, Katram dzilvēkam vajag savu cilvēku!
Paldies Ulubeles brīvprātīgajiem, kuri par spīti pandēmijai paliek uzticīgi saviem četrkājainajiem draugiem Ulubelē – regulāri brauc socializēt viņus un palīdzēt citos svarīgos darbos!
Paldies! 
Jūsu Ulubele
