Labdien!
Sveiciens no runča vārdā Lūsītis (tagad gan Henrijs). Mēs satikāmies, vai pareizāk būtu teikt – viņš mani gaidīja Jūsu patversmē pagājušā gada 1.novembrī. Tikai dienu iepriekš traģiski aizgāja bojā mūsu ilggadējs mīlulis runcītis. Es biju pārliecināta, ka nekad mūžā man vairs nebūs kaķis. Es jutos tā, it kā būtu zaudējusi daļu no sevis, gan fiziskā, gan garīgā ziņā. Taču mans dēls, man nezinot, bija apmeklējis Jūsu patversmi, noskatījis it kā trīs kaķīšus, un nu centās mani nepiespiesti pārliecināt, ka man tagad vajadzētu tikai apskatīties un neko vairāk. Es vēl šodien nesaprotu, kāds spēks man lika piekrist. Protams raudādama apskatīju visus kaķīšus un tad ieraudzīju to, kā dēļ īstenībā dēls gribēja, lai es braucu uz patversmi. Tas bija maziņš lūsītis, bez astītes, un tik ļoti līdzīgs mūsu aizgājušam mīlulim! Viņš uzreiz iegūla man rokās, paskatījās uz mani, un ar ķepiņu pat noslaucīja asaras. Acumirklī es sapratu, ka tas ir mans, kas nesaprotamu iemeslu dēļ te aizkavējies.
Atvedu Lūsīti mājās un jau otrā dienā visiem, arī mūsu suņiem, bija skaidrs, kurš te ir saimnieks :). Sajūta ir tāda, ka viņš pie mums ir bijis vienmēr. Arī pats viņš uzvedas tā, it kā viss viņam te būtu sen zināms. Ļoti mīļš. Gudrs. Kārtīgs. Suņi ( veseli trīs) gan brīžiem dabū trūkties. Bet arī viņi ir pieņēmuši Henriju kā savējo. No rītiem visi mīļojas, vakaros dauzās. Pēc komandas “Šurp, suņi!” man pieskrien klāt visi četri, tai skaitā arī Henrijs, paklausīgi apsēžas un gaida kārumu. Ēšanas reizēs viņš droši var ēst (un to arī dara) no jebkura suņa bļodas un neviens neatļaujas pat uzrūkt :). Henrijs būs liela auguma kaķis. Savos ~11 mēnešos sver 5 kg.
Sākumā gan diezgan pacīnījāmies par veselību. Nedzija astīte, kas bija nokosta vai nocirsta, sāpēja actiņa, iesnas, temperatūra. Taču tikām ar visu galā. Un esam bezgala laimīgi.
Vēlamies Jums pateikt lielu, milzīgu paldies par to darbu, ko Jūs darāt, par laimi, ko Jūs palīdzat rast gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.
Pievienoju dažas bildes no Henrija arhīva.
Vēl patversmē
Henrijs ar draugiem
Es varu visur!
Gribam brokastis
Henrijam 10 mēneši
Piedalos
Tā Henrijs ēd…
Ar cieņu un pateicību,
Tauteru ģimene