Kriksim sākums nebija laimīgs – kāda dzīvokļa īrnieki bija viņu atstājuši vienu pašu un pēc vairākām dienām viņu atrada dzīvokļa saimniece un atveda uz patversmi. Ilgi viņš tur nesabija, jo otrajā dienā atnācām mēs un paņēmām viņu līdzi. Tobrīd viņš bija vienīgais kaķēns patversmē, pusotru mēnesi vecs.
Pirmās dienas mazulis slēpās aiz dīvāna un tikai brīžiem sadūšojās nākt draudzēties, bet pēc dažām dienām bija apradis ar jauno vietu un sāka ar mums draudzēties.
Tagad mīļāku kaķi grūti iedomāties, un Kikī pārdzīvo, ja tiek uz nedēļas nogali atstāts viens. Dažreiz mēs domājam, ka tas tāpēc, ka viņš atceras, ka kādreiz ir atstāts.
Nu jau runčukam ir 7 mēneši, gāž podus (burtiskā nozīmē), dauzās apkārt un skaļi paziņo visas savas patikas un nepatikas. Ne mirkli neesam nožēlojuši, ka viņu paņēmām, jo astainis vienmēr padara dzīvi interesantāku un mājas siltākas.
Gunda & Oskars