Sveicināti!
Liels paldies par sunīti, kuru no Jums 20.oktobrī 2013.g. atveda mūsu dēls.
Cik labprāt viņa ļāva siksniņu aplikt, jo gribēju apvest apkārt mūsu teritorijai, kura ir liela. Un tā arī bija pēdējā reize siksniņā. Otrā dienā tika skriets ap visām mūsu ēkām bez pārtraukuma un nu jau vairāk kā gads viņa ir pie mums, bet skriešana ir “stiprā puse”. Mums citu suņu, jeb kaķu nav. Tad viņa priecājās sagaidīt kādu kaimiņu sunīti. Lielie prieki – atkal ar skriešanu. Mums viņa ir Lapsiņa. Iepriekšējais sunītis bija Ringa un tā nācās “pārkristīt”. Ātra, lokana – kā īsta Lapsa! Ļoti, ļoti mīļa! Daudz vārdus saprot. Sevišķi vārds “braukt” ir tuvs viņai. Un ja vēl tiek ņemts maciņš ar tiesībām un mašīnas atslēgas, vilktas citas drēbes, tad priekiem nav gala. Lec mums virsū un atkal skrien. Kad tikai braukt – vienalga uz kurieni.
Laikam pie iepriekšējās saimnieces apkārtnes vērošana ir notikusi caur logu. Pie mums arī labprāt patīk skatīties ārā caur stiklu.
Jā, mēs smejamies, ka tagad moderni – visiem vajag psihologu. Mūsu sunīte nav izņēmums. Nezinām, kā izskaidrot. Ja rokam zemi, tad viņa ir klāt – kasa zemi nost no lāpstas un arī ap to. Tas vēl nebūtu nekas, bet skaļi smilkst. Kāpēc tā? Tāda ir mūsu Lapsiņa. Vēlreiz pateicamies!