Laimīgi kopā ar Lauviņu
Pienākums bez mīlestības padara īgnu,
Atbildība bez mīlestības padara nesaudzīgu,
Taisnība bez mīlestības padara cietsirdīgu,
Laipnība bez mīlestības padara liekulīgu,
Gudrība bez mīlestības padara nežēlīgu,
Gods bez mīlestības padara augstsirdīgu,
Īpašums bez mīlestības padara skopu,
Ticība bez mīlestības padara fanātisku,
Dzīve bez mīlestības ir bezjēdzīga,
Toties dzīve mīlestībā dod laimi un prieku.
/Autors nezināms/
Tas bija 2014.gada septembris, kad ieraudzīju viņu – un tā bija lovīte no pirmā acu skatiena!
Dzīvē notiek tikai tas, kam jānotiek, un, kad satiec to, kuru meklēji, uzreiz atpazīsti. Nē, es šoreiz nerunāju par mīlestību starp diviem cilvēkiem, šoreiz stāsts ir par kaķa bērnu ar lielu sirdi. Es viņu dēvēju par Lauviņu. Grūti paskaidrot, kāpec Lauviņa – citā vārdā vienkārši nevarēju nosaukt. Tāpēc, ka viņa ir drošsirdīgā Lauviņa.
Pirmā satikšanās bija 12.oktobrī un tā nebija gluži kā romantiskā kinofilmā… viņa šņāca un visnotaļ mēģināja atstāt mežonīgu iespaidu, lai tikai viņu neaiztiktu, bet atstāt būrī es viņu vienkārši nevarēju. Nepameta sajūta, ka es viņai, un tieši viņai, esmu vajadzīga, un man ir vajadzīga viņa.
Tā nu pirmās dienas abas jukām prātā, viņa skuma pēc ierastā būrīša sabiedrotajiem un bija traki nobijusies no pārmaiņām, bet es un kaimiņi vienkārši negulējām, jo ar balss tembru viņai viss kārtībā. Sākumā pārvietojās šļūcot uz vēdera, drošāk jutās palienot zem radiatoriem vai aizlienot aiz virtuves iekārtas. Trešajā dienā jau iegādājos baldreāņus sev, viņai un drošības labad kaimiņiem.
Izrādās Lauviņai vajadzēja piešķirt tikai savu istabu, lai miers un harmonija atkal būtu mūsu labākie draugi. Izrādās Lauviņa nezināja kā tas ir, kad pačubina aiz austiņām, kā ir, kad var paspēlēties. Teikšu godīgi… pirmajā nedēļā par jaunu laminātu domāju katru dienu, jo Lauviņa pie viņa nu nekādi nevarēja pierast, tāpēc drošības labad staigāja ar izlaistiem nagiem, un izskatījās visai amizanti. Kad viņai pačubināja aiz austiņām, viņa labsajūtā stampāja grīdu, protams, ar izlaistiem nagiem, kas radīja ilūziju, ka tūlīt skaidas aizies pa gaisu. Viņa dievina maisiņus, ausu kociņus un pildspalvas. Viņa ar lielāko prieku no rīta ar visām četrām uzmetīsies uz kājām un pamodinās, lai laicīgi aizbrauktu uz darbu. Viņa ar lielāko prieku nolamās, kad būsi pārāk vēlu atgriezies mājās. Un nakts stundās galīgi neskādēs notiesāt avokado un interjerā ieviest jaunu kārtību. Un nav aprakstāms, cik ļoti viņai patīk mīļoties! Lai cik ļoti viņa mēģinātu izrādīt, ka viņa nav eņģelis, kamēr gulēsi viņa vairākkārt aptekalēs Tev apkārt, parūpēsies, lai kājas ir zem segas un no rīta neskoposies ar slapjām bučām! Viņa ir brīnišķīga!
Kopā esam paspējušas jau daudz pārdzīvot un podus sagāzt, bet tas viss tikai stiprina abpusējo mīlestību. Sūtam visiem daudz bučas un mīlestības Valentīndienā! Novēlam drosmi saskatīt to mīļo dvēselīti ik katrā un atrast īsto piegājienu kā sadraudzēties! Audzējam mīlestību vispirms sevī un tad dalāmies ar to, kam tās trūkst!
Ar mīlestību,
Lauviņa un Daiga <3