Sen zināms, ka lielu izmēru dzīvajām būtnēm galvas smadzeņu izmēri ir lielāki nekā maziem dzīvniekiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka tas ir diezgan vienkārši izskaidrojams: lai vadītu lielu ķermeni, ir vajadzīga lielāka un labāk attīstīta nervu sistēma. Taču tagad Grandvelijas universitātes pētījumi noved pie negaidīta secinājuma: lielāki dzīvnieki ir arī gudrāki par mazajiem.
Kāpēc lielie dzīvnieki ir gudrāki, šobrīd vēl nav saprotams. Pētījumu autoriem ir vairākas hipotēzes. Teiksim, „milžiem” ir lielākas iespējas kontrolēt situāciju un apstākļus (piemēram, degunradzim ir vairāk iespēju, nekā trusim), bet jo intelektuālāks ir „milzis”, jo vairāk viņš no tā iegūst. Otra versija – lielie dzīvnieki dzīvo ilgāk par mazajiem, tādējādi viņiem ir vairāk iespēju uzkrāt pieredzi un nodot to jaunajām paaudzēm.
Pētījumu autori norāda, ka viņu secinājumi balstās uz situācijas analīzes ar nelielu skaitu mazo dzīvnieku, tāpēc ir nepieciešami papildus pētījumi, lai apstiprinātu vai apgāztu to patiesumu. Tāpat viņi atzīmē, ka rinda esošo paradoksu neiekļaujas viņu piedāvātajā shēmā. Teiksim, ziloņiem un vaļiem galvas smadzenes ir daudz lielākas par cilvēku smadzenēm, tomēr Homo Sapiens bez ierunām pārspēj viņus intelekta ziņā. Vēl viens moments: lielākajā daļā gadījumu vīriešu smadzenes ir lielākas par sieviešu smadzenēm, un tomēr abu dzimšu pārstāvji prāta līmeņa ziņā neatšķiras.
pārpublicēts no: TVNET, 2007.gada 25.maijs