Interesanti fakti par dzīvniekiem

Pirms nedēļas Japānā atklāja pirmo veco suņu namu.
Ēka Japānas galvaspilsētas ziemeļos var vienlaikus uzņemt 20 iemītniekus. Ir paredzēta dabīga barība, veterināru klātbūtne visu diennakti un speciāla kucēnu „komanda”, ar kuriem „sirmgalvji” varēs paspēlēties, lai aizmirstu savu vecumu. Pakalpojuma cena – ap $ 800 mēnesī.
Kompānija, kura radīja šo nupat atklāto veco suņu pansionātu, ir pārliecināta, ka pakalpojumam būs pieprasījums. Pēdējā laikā Japānā ir īsts suņu bums. Veterinārijas attīstība (Japānā suņu ārstēšanai tiek izmantota pat adatu terapija) un sabalansēta diēta ir strauji palielinājusi veco suņu skaitu. Daudzi japāņi nespēj samierināties ar viņu mīluļu novecošanas simptomiem, teiksim, tādiem kā riešana naktīs. Turklāt daudzi saimnieki noveco kopā ar saviem suņiem. Japānā ir viena no visstraujāk novecojošajām nācijām. Tiek prognozēts, ka 2055. gadā 40% japāņu būs vecāki par 65 gadiem.

pārpublicēts no: TVNET, 2007.gada 25.jūnijs

Sen zināms, ka lielu izmēru dzīvajām būtnēm galvas smadzeņu izmēri ir lielāki nekā maziem dzīvniekiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka tas ir diezgan vienkārši izskaidrojams: lai vadītu lielu ķermeni, ir vajadzīga lielāka un labāk attīstīta nervu sistēma. Taču tagad Grandvelijas universitātes pētījumi noved pie negaidīta secinājuma: lielāki dzīvnieki ir arī gudrāki par mazajiem.
Kāpēc lielie dzīvnieki ir gudrāki, šobrīd vēl nav saprotams. Pētījumu autoriem ir vairākas hipotēzes. Teiksim, „milžiem” ir lielākas iespējas kontrolēt situāciju un apstākļus (piemēram, degunradzim ir vairāk iespēju, nekā trusim), bet jo intelektuālāks ir „milzis”, jo vairāk viņš no tā iegūst. Otra versija – lielie dzīvnieki dzīvo ilgāk par mazajiem, tādējādi viņiem ir vairāk iespēju uzkrāt pieredzi un nodot to jaunajām paaudzēm.
Pētījumu autori norāda, ka viņu secinājumi balstās uz situācijas analīzes ar nelielu skaitu mazo dzīvnieku, tāpēc ir nepieciešami papildus pētījumi, lai apstiprinātu vai apgāztu to patiesumu. Tāpat viņi atzīmē, ka rinda esošo paradoksu neiekļaujas viņu piedāvātajā shēmā. Teiksim, ziloņiem un vaļiem galvas smadzenes ir daudz lielākas par cilvēku smadzenēm, tomēr Homo Sapiens bez ierunām pārspēj viņus intelekta ziņā. Vēl viens moments: lielākajā daļā gadījumu vīriešu smadzenes ir lielākas par sieviešu smadzenēm, un tomēr abu dzimšu pārstāvji prāta līmeņa ziņā neatšķiras.

pārpublicēts no: TVNET, 2007.gada 25.maijs

Grandiozā interneta enciklopēdijā apkopos ziņas par visām augu un dzīvnieku sugām
Pasaules zinātnieki sāk veidot grandiozu bezmaksas interneta enciklopēdiju, kurā būs apkopotas ziņas par visiem 1,8 miljoniem cilvēcei zināmo augu un dzīvnieku sugu.
“Dzīvības enciklopēdiju” paredzēts izveidot aptuveni desmit gadu laikā, ietverot tajā sugu aprakstus līdz ar attēliem, kartēm, videomateriāliem, skaņu ierakstiem, molekulārās bioloģijas un ģenētikas datiem un citu informāciju, bet vienlaikus mudinot arī amatierus pievienot savus novērojumus.
Kā sacījis projekta izpilddirektors Džeimss Edvardss, šo izdevumu varētu nosaukt par makroskopu – pretstatā mikroskopam, jo tas ļaus uzlūkot dzīvību uz Zemes kopumā.
Iecerēts, ka enciklopēdija noderēs ikvienam, sākot no skolasbērna un beidzot ar pieredzējušu biologu. Tā varētu arī palīdzēt apzināt briesmas, ko katrai konkrētajai sugai rada piesārņojums, vides degradācija un globālā sasilšana.
100 miljonus dolāru vērto projektu vada vairāki pazīstami muzeji, universitātes un botāniskie dārzi, tai skaitā Hārvarda universitāte un Smitsona institūts.
Sākotnējo finansējumu pirmajiem divarpus gadiem 12,5 miljonu dolāru apmērā nodrošinājuši divi fondi – Džona un Ketrīnas Makartūru fonds un Slouna fonds.
Pie jaunā izdevuma veidošanas strādās 25-35 cilvēku komanda. Ja viss veiksies, kā paredzēts, tas aizņems aptuveni 300 miljonus lappušu, bet, savietojot visu informāciju vienā rindiņā, tās garums pārsniegtu 80 000 kilometrus, tātad varētu divreiz apjozt zemeslodi pa ekvatoru.
Enciklopēdijā tiks iekļautas esošās datu bāzes par zīdītājiem, putniem, zivīm, abiniekiem un augiem, bet veidošanas gaitā tai paredzēts pievienot ziņas gan par sugām, kuras vēl tikai tiks atklātas, gan par sen izmirušām sugām. “Ja mēs neiekļausim dinozaurus, pazaudēsim sešgadīgo puiku auditoriju,” piebildis Edvardss.
Tiek lēsts, ka uz zemeslodes ir vismaz astoņi miljoni sugu, bet līdz šim apzināta tikai nepilna ceturtā daļa no tām.
Sākumā izdevuma teksts būs angļu valodā, bet vēlāk paredzēti arī tulkojumi citās valodās.

pārpublicēts no: LETA REUTERS 11.05.2007

Helsinkos veiktu zinātnisko analīžu rezultāti apstiprina, ka Latvijā dzīvojuši mamuti, izkliedējot zinātnieku šaubas. Šim notikumam par godu Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar lielveikalu tīklu “Rimi” no 30.marta līdz 1.aprīlim muzejā rīko akciju “Rimi mamuts meklē senču pēdas Latvijā”.
Ar lielveikalu tīkla “Rimi” un Helsinku universitātes Radioaktīvā oglekļa datējumu laboratorijas atbalstu Latvijas Dabas muzejs ir veicis trīs Latvijā atrastu mamuta kaulu fragmentu analīzi. Šo pētījumu rezultāti pirmo reizi Latvijas vēsturē precīzi pierāda iepriekš pētnieku aprindās hipotētiski minēto apgalvojumu, ka Latvijā tiešām dzīvojuši mamuti. Analīzes veiktas ar radioaktīvā oglekļa metodi, kas ļauj ar diezgan lielu precizitāti noteikt dzīvnieka dzīves laiku un, samērojot to ar vēsturisko periodu ritējumu, izsecināt, vai mamuts tiešām bijis Latvijas iemītnieks.
Lai arī Latvijā mamutu kaulu fragmenti atrasti vairākkārt, pastāvēja zināmas bažas, ka tos te atnesuši ledāji, nevis pēc savas nāves atstājuši to īpašnieki – mamuti. Analīžu rezultāti šīs šaubas pilnībā izkliedē, apstiprinot, ka matainie ziloņu radinieki mūsu zemē tiešām mitinājušies.
Kaulu datējumi tika veikti trim Latvijā atrastiem mamuta kaulu fragmentiem, tostarp arī Latvijā lielākajam 2005. gadā Nīgrandes pusē atrastajam mamuta triecējzobam jeb ilknim. Divu datējumu veikšanu finansiāli atbalstīja lielveikalu tīkls “Rimi”, viens tika veikts par muzeja līdzekļiem.

Dabas muzejs 2007.gada 27. marts

Pensionāre no Lielbritānijas internetā ir izveidojusi suņu iepazīšanās aģentūru.
Šī ideja ienāca prātā 62 gadus vecajai Lizai Teterolai no Selbijas pilsētas, kad viņas pusmāsa, kura nodarbojas ar suņu audzēšanu, ļoti ilgi nevarēja atrast piemērotu tīrasiņu suņu tēviņu. Tieši tad sieviete nolēma kopā ar savu 39 gadus veco dēlu Toniju Kārsonu radīt saitu, kurā četrkājaino draugu saimnieki varētu dalīties pieredzē, noderīgā informācijā, iepazīties un apvienot pūles.
“Sākumā šis saits tika radīts, lai cilvēki izvietotu tajā informāciju par saviem suņiem, ja viņi nodarbojas ar suņu audzēšanu un meklē piemērotu pāri,” stāsta Tonija. “Vislielākās problēmas rodas, kad meklējat pāri retas šķirnes dzīvniekam. Mūsu aģentūras sūtība ir kļūt par sava veida genofondu, kur ļaudis varēs atrast sev nepieciešamo.”
Kā apgalvo Liza, aģentūra lieti noder tiem, kuriem ir garlaicīgi pastaigāties ar savu suni vieniem.
Viņa stāsta: “Daudzām ārpus pilsētas dzīvojošām sievietēm patīk saaicināt lielas kompānijas suņu pastaigas laikā, tas viņām dod iespēju daudz labāk pavadīt laiku. Diemžēl pilsētās nav tādas tradīcijas. Mēs ceram, ka mūsu saits iedibinās ko līdzīgu.”
“Kā visām labām idejām, šai aģentūrai ir neierobežotas iespējas,” tā bez liekas kautrības piemetināja Tonijs.

pārpublicēts no: TVNET, 2007.gada 13.marts

Kāds Kalifornijas mājdzīvnieku mīļotājs izveidojis interneta radiostaciju, kas paredzēta, lai darītu priecīgāku mājās atstāto suņu un kaķu dzīvi visā pasaulē. Ar saukli “radiostacija, kuru izvēlas visi mājdzīvnieki”, “DogCatRadio.com” tiešajā ēterā raida 17 stundas diennaktī no autofurgona Losandželosas ierakstu studijas autostāvvietā.
Radio dīdžeji tieši uzrunā mājdzīvniekus un aicina “dzīvnieku vecākus” sūtīt viņu fotogrāfijas.
Radiostacijas dibinātājs ir 34 gadus vecais Adrians Martiness. Viņš izteicies, ka tās mērķis ir radīt dzīvniekiem kompāniju, kamēr viņu “vecāki” ir devušies darba gaitās.
“DogCatRadio” ikdienā atskaņo dažādu mūziku – no harmoniskās īru dziedātājas Enjas līdz Elvisa Preslija klasiskajai dziesmai “Hound Dog”.
Starp dziesmām Martiness un pārējie dīdžeji klāsta praktiskus padomus dzīvnieku īpašniekiem, un ēterā pastāvīgi dzirdama arī neatņemamā raidījumu sastāvdaļa – suņu rejas un kaķu ņaudēšana.
Neatkarīgais ierakstu producents Martiness cer, ka liela daļa četrkājainās auditorijas klausīsies radio, kad būs atstāti mājās vieni, lai gan dzīvnieki nevarēs iztikt bez cilvēku palīdzības.
“Mans kaķis Snikerss palūdza man to izdarīt,” Martiness sacīja intervijā laikrakstam “New York Times”.
Martinesa kaķis mājās bijis pavisam nemierīgs, taču, kad fonā ieslēgta mūzika, Snikerss nomierinājies. Atskārtis, ka kaķim gluži labi patīk astoņdesmito gadu roks, Martiness nolēma izveidot “DogCatRadio”.
“Es gribēju kaut ko darīt mājdzīvnieku sabiedrības labā,” viņš izteicās. Radiostacija, kuru caur internetu ik nedēļu klausās 8000 klausītāju, pagaidām ir nekomerciāls projekts. Taču, apzinoties, ka ASV mājdzīvnieku pārtikas un piederumu industrija ir 35 miljardu dolāru (20,4 miljardi latu) vērta, Martiness cer ar laiku piesaistīt reklāmdevējus.

LETA/BBC 2005.gada 4.novembris

Eksistē vairāki Kaķu muzeji. Pirmais muzejs radīts Bāzelē. Materiālu bagātība un eksponēto statuju (vismazākā – 5 mm, vislielākā – 1,5 m), gleznu, zīmējumu, pastmarku, rotas lietu, mēbeļu daudzveidība ir vienkārši fantastiska. Muzeja apmeklētāju rīcībā ir liela tematiskā bibliotēka. Kaķu muzeji ir arī Amsterdamā, Šauļos, Maskavā. Parīzes Luvrai pieder izcila ēģiptiešu no bronzas lietu kaķu statuešu kolekcija.
Visi zina par pieminekļiem, kas uzstādīti suņiem par to varoņdarbiem, bet arī kaķi nav mazāk kalpojuši cilvēcei. Piemēram, Vecajā Pēterhofā pie Sanktpēterburgas vienkāršs piemineklis atrodas bioloģijas institūta pagalmā. Pēc profesoru un studentu iniciatīvas piemineklis kaķiem ir uzstādīts arī pie Sorbonas universitātes Francijā. Te kaķi kalpoja medicīnai un vēl ilgi palīdzēs fizioloģijas noslēpumu atklāšanā.
Ir pieminekļi pasaku varoņiem. Ņujorkas Centrālajā parkā ir bronzas skulptūra, kas veltīta L. Kerola “Alisei Brīnumzemē”. Kompozīcijā ir arī smaidošais Kaķis. Trīs pieminekļi Brēmenē, Drēzdenē un Rīgā ir veltīti literatūras varoņiem: kaķim, ēzelim, sunim un gailim. Pēterburgas Vasaras dārzā ir piemineklis I. Krilovam. Ja labi pārzināt viņa fabulas, kurās darbojas kaķi, tad viegli noprast, ka prātniekam – kaķim ir tas gods atrasties starp daudziem citiem dzīvniekiem.
Mēs vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez kaķiem. Pasaulē dzīvo miljoniem kaķu. Visvairāk to ir ASV – 42 milj., 5 milj. – Anglijā, 3,6 – Vācijā, ap 40 milj. Krievijā. Tikai maza daļa no tiem ir tīrasiņu kaķi. Pēc vecākās Lielbritānijas kaķu mīļotāju apvienības GCCF (Governing Council Cat Fancy) datiem, 1995.gadā šajā valstī bija reģistrēti 32 800 šķirnes kaķi. Kaķu skaitam ir tendence katru gadu palielināties par 4-5%, protams, arī uz klīstošo un pamesto kaķu rēķina.
Kaķus sāka speciāli audzēt un selekcionēt XIX gadsimta otrajā pusē. Tomēr interese par kaķi kā kaķu izstādes eksponātu parādījās tikai XIX gadsimta pašās beigās. Attīstoties ģenētikas zinātnei, kaķu audzēšanas speciālisti sāka interesēties par jaunu šķirņu radīšanu un veco uzlabošanu. Tagad zināmas aptuveni 40 šķirnes, bet, ņemot vērā nokrāsu variantus un raksturīgas pazīmes šķirnes ietvaros (teiksim, Persijas kaķiem to ir ap 35), rezultātā būs ap 200 paveidiem.
Un tomēr starp kaķiem nav tik milzīgas izmēru, formu un temperamentu daudzveidības, kāda raksturīga suņu šķirnēm. Vislielākie no visiem mājas kaķiem – Meinas pavalsts jenotveidīgais un Sibīrijas kaķi izmēros pārsniedz vismazāko – Singapūras kaķi tikai kādas 4-5 reizes, bet dogs ir lielāks par Jorkšīras terjeru gandrīz 200 reižu. Tik nelielas atšķirības starp kaķu šķirnēm varbūt ir izskaidrojamas ar to, ka kaķim nekad nav uzticēti tik daudzi pienākumi kā sunim. Kaķis ir bieds pelēm un patīkams kompanjons vientulīgās stundās. Nekad nav bijis ne dienesta, ne ganu, ne sargkaķu.
Bet neviens mājdzīvnieks nav tā apbūris cilvēkus kā kaķis. Un neviens no tiem vienlaikus nav palicis tik noslēpumains un neizzināts. Vienas un tās pašas kaķu rakstura īpašības dažiem cilvēkiem izraisa milzīgu mīlestību pret šo ūsaini, bet citiem – gandrīz vai naidu. Izteiktas jūtas pret kaķiem neko neizsaka par kaķu būtību, bet daudz atklāj par cilvēku, pār kuru šīs jūtas valda.

pārpublicēts no: TVNET, 2006.gada 3.maijs

Gluži kā aizraujošā mīlas stāstā kāds savvaļas zilonis no džungļiem Indijas austrumos ielauzās cirkā un aizbēga ar izrāžu ziloņmāti, raksta vietējie mediji.
Cirka četru ziloņmāšu aicinājumu ieinteresēts, savvaļas zilonis otrdienas vakarā izgāza Ranigandžas cirka metāla žogu un sadraudzējās ar 30 gadus veco ziloņmāti Savitri.
Arī no Savitri puses tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Viņa ignorēja kopēja lūgumus un devās līdzi savam iemīļotajam džungļos.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka ziloņu pāris redzēts draiskojamies kādā netālā dīķī.
Cirka īpašnieks Čandranats Banerdžī stāstīja, ka Savitri maksā vairāk nekā 400 000 rūpiju (5040 latu) un bija viens no viņa vērtīgākajiem īpašumiem. Cirka vadītājs ar Mežu departamenta pārstāvjiem mēģināja no jauna sagūstīt zilonieni, taču bez panākumiem.
Ziloņu pāris devies dziļāk mežā. Abiem dzīvniekiem vēl seko Mežu departamenta pārstāvji, taču viņiem ir maz cerību ieslodzīt ziloņmāti atpakaļ cirkā.

LETA-DPA, 2007.gada 31.augusts

… mums līdzās esošie mīluļi ir tik interesanti un īpatnēji? Tā, piemēram,
kaķi katru dienu pavada līdz pat 18 stundām guļot;
kaķi 30% no laika, ko pavada nomodā, velta sevis kopšanai;
kaķi murrā ar tādu pašu ātrumu kā dīzeļdzinējs – 26 apgriezieni sekundē;
kaķa ausis ir spējīgas pagriezties par 180 grādiem;
lai kaķis redzētu, pietiek ar vienu sesto daļu no tā apgaismojuma, kas nepieciešams cilvēkam;
kaķis spēj sadzirdēt skaņas 50-60 kHz frekvenču diapazonā, Suņiem šis diapazons svārstās ap 40 kHz, savukārt cilvēkiem – 20 kHz;
kaķis asti šūpo brīžos, kad nevar izlemt – atstāt savu teritoriju vai ne;
cilvēki suņus kā mājdzīvniekus ir turējuši vairāk nekā 12000 gadu;
suns sava pirmā dzīves gada laikā sasniedz tādu attīstības pakāpi kā cilvēks tikai 15 gadu laikā;
suņa sirds sitas gandrīz divreiz ātrāk nekā cilvēka sirds;
87% suņu saimnieku atzīst, ka televizoru viņi skatās kopā ar suni;
suņa oža ir 100000 reižu stiprāka nekā cilvēkam.

sagatavots pēc TV NET, 2007.gada 4.oktobra informācijas

1925.gadā uz tālo Nomas pilsētiņu Aļaskā kamanu suns Balto nogādāja medikamentus. Balto bija suns, kas pilsēta atveda zāles pret difteriju. Savukārt kāds cits suns, vārdā Togo, deva ne mazāku ieguldījumu šajā glābšanas misijā, kas noritēja 65 grādu salā.
Vadošais suns Togo, kura īpašnieks bija norvēģu zeltracis Leonhards Sepala, veica visgarāko ceļa posmu braucienā, kas tagad tiek saukts par Seruma skrējienu (The Serum Run). Sepala un Togo pameta Nomu, lai dotos pretim suņu pajūgam, kas bija ceļā uz turieni ar medikamentiem no 1100 kilometru tālās Nenanas pilsētas. Pēc 275 kilometriem Sepala un Togo sastapās ar šo pajūgu, pārņēma savā ziņā svarīgo sūtījumu un devās atpakaļ uz Nomu. Tikai pēc 250 kilometru brauciena bargajos ziemas apstākļos Sepalu, Togo un pārējos suņus nomainīja Gunnars Kāsens un kopā ar Balto veica atlikušo ceļu, nogādājot dzīvībai svarīgos medikamentus sirgstošajiem Nomas pilsētas iedzīvotājiem.
Balto saņēma visus laurus un Ņujorkas Centrālparkā viņam par godu izveidoja bronzas statuju. Tomēr savu daļu lauru saņēma arī Togo. Norvēģu ceļotājs Roalds Amundsens sunim piešķīra zelta medaļu, un vēlāk Togo kļuva par Lucky Srike cigarešu reklamētāju.

Ilustrētā Zinātne, Nr.01/2007, 5.lpp.