PIEPRASĀM AUDZĒTĀJU KONTROLI!

Lielās Piektdienas filozofiskais vēstījums pasaulei ir par katra mūsu izvēles atbildību un par sekām, ko radām ar savu lēmumu. Viena diena patversmes dzīvē arī ir par izvēlēm – par mūsu sabiedrības izvēlēm.

27.marta rīts patversmē “Ulubele” sākās ar satraucošu ziņu – kādā daudzstāvu mājas kāpņutelpā Rīgā kastē atrasti 5 zīdaiņa vecuma kucēntiņi, kuri paši vēl pat neprot ēst. Pēc neilga laika saņemts vēl viens izsaukums – Rīgā uz ielas atrodas vēl divi apmēram 2 mēnešus jauni kucēnbērni. Šķita, ka ļaunāka šī diena būt vairs nevarētu… Tomēr pēc pāris stundām tiek saņemta šokējoša ziņa – Mores pagastā šosejas malā atrasts maiss ar 6 jaundzimušiem suņu bērniņiem. Visi miruši. Noslīcināti.

Šī ir tikai viena diena patversmes dzīvē. Diena, kad uz spēles bija liktas 13 nevainīgu, neaizsargātu mazuļu dzīvības. Sešas no tām šo “spēli” zaudēja. Vai tām nesekos arī pārējās – to vēl pagaidām nezinām.

Tie ir gadījumi, par kuriem mēs uzzinām. Cik vēl šādu mazuļu – gan dzīvu, gan nogalinātu – paliek “aiz kadra” – turpat mežmalās, grāvjos, dīķos, pamestos graustos, atkritumu tvertnēs…? Desmitiem, simtiem… Dzīvību, par kurām cietsirdīgu izvēli izdarījuši mūsu sabiedrības cilvēki, bet par kurām šī pati sabiedrība negrib dzirdēt, negrib redzēt – dzīvības, kas kļuvušas nevajadzīgas.

Esam saņēmuši augstprātīgus pārmetumus par to, ka izvietojam šos skumjos fotoattēlus publiski. Jo ērtāka izvēle ir to visu ignorēt.

Tāpēc esam lēmuši, ka turpmāk rādīsim sabiedrībai dzīvnieku glābšanas patieso seju – ne vien priecīgos brīžus un smaidošās sejas, bet arī skarbo ikdienu, smagi slimos, sakropļotos un, diemžēl, arī mirušos. Acīmredzot, tikai tā varam atvērt sabiedrības acis uz to, kas notiek ar mīļdzīvniekiem Latvijā.

Ilgus gadus esam cīnījušies par to, lai loģiski un racionāli sakārtotu dzīvnieku aizsardzības jomu – lai mazinātu šīs smagās sekas un dzīvnieki neciestu.

Atbildīgās iestādes izdarījušas izvēli mūs neuzklausīt, jau tradicionāli lobējot vienas konkrētas personu grupas – pavairotāju – intereses, izstrādājot un pieņemot tikai formālas prasības dzīvnieku dzemdināšanai valstī. Atgādinām, ka pavairotāji ir arī tie, kas aiz muļķības vai vienaldzības pieļauj savu mājdzīvnieku vairošanos, nevajadzīgos mazuļus aukstasinīgi noslīcinot vai izmetot.

Tikmēr mēs – tie, kuri cīnās ar šīs cietsirdības sekām – lūdzam visas sabiedrības iesaisti un līdzdalību, lai panāktu adekvātu uzraudzību un kontroli mīļdzīvnieku pavairošanai valstī. Izdariet savu izvēli!

Bet šajā Klusajā nedēļā savās domās un sirdīs pieminēsim ne vien šos mazulīšus, bet arī visus tos, kurus sagaida līdzīgs liktenis, jo alkatība un muļķība izrādījusies stiprāka par cilvēcību.