Ulubele.
Labdien!!!
Saņemot no Jums aizbildniecībā mūsu Rudi, apsolījām Jums dot kādu ziņu, kā mums iet…
Viss notika ļoti interesanti…
Vedot Rudi uz mājām, mūs brīdināja , ka runčam būs vajadzīgs kāds adaptācijas laiks… Bet notika viss daudz savādāk. Atverot būri, Rudis tūlīt iznāca ārā un ne brītiņu nevilcinoties, sāka apsekošanu. Tika atrasta bļodiņa ar ēdienu un dzērienu, tika sakārtota tualetes vieta, un mēs devāmies istabā pie cilvēkiem, kur viss vakars arī tika pavadīts.
Ko šajā laikā dara mans Bumis (15 gadus vecs suņu puika)… Tiek nomainīta suņu puikas ēdienu karte. Putru ar gaļu vai pastēti varat ēst paši… Rudim TĀDI kārumi -atsevišķi ēdieni un gaļiņa, man putra??? Nē… Ilgi biju spiesta pierunāt ēst pat skrimslīšus. Baroju pat no rokas, lūgdamās. Vispār aizvainojums līdz sirds dziļumiem.
Kas teica, ka te var gulēt tikai Bumis???
Pašlaik mājās kārtības ievērošanā lielākais palīgs ir Rudis. Ja mamma sāk aizrādīt Bumim, ka ir pa skaļu mājas sargāšana, Rudis to palīdz apliecināt ar ķepas palīdzību, bet bez nagiem. Bumis jāpakaitina ar, noskrienot tieši tam gar degunu un noplivinot asti… Rudim ir vēlēšanās apsekot arī jau trepju telpas koridoru, bet vēl neesam piemeklējuši siksniņu pastaigai.
Rudis un krelles…
Vispār izskatās tā, it kā mūsu Rudis būtu bijis tādā tālākā ceļojumā un nu ir atgriezies un ieņēmis savu veco vietu mūsu vidū.
Cik sapratu, ka Rudis bijis patversmē ilgu laiku, un nu zinu, ka tas tāpēc, lai mēs viņu atkal paņemtu mājās…
Paldies. Ar cieņu.
Laimdota