Nekad nepaejiet garām patversmes kautrīgajiem vai “dusmīgajiem” iemītniekiem kā nolemtiem uz mūžu dzīvei patversmē – tieši viņi visvairāk gaida jūs.
Bet viņiem ir vajadzīgs LAIKS. Lai saprastu, kā tas ir – būt kopā. VIŅI GAIDA VISVAIRĀK, – lai arī to neizrāda. Viņi pieķersies visciešāk, ja sajutīs, ka esat gatavi būt viņa cilvēki no visas sirds līdz mūža galam. 
Tā uzticības saikne, ko būvējam patversmē, iespējams, ir visciešākā no visām šajā dzīvē.
Šis ir stāsts par FIDELU – Ulubeles “dusmīgo”, kā viņu sākumā dēvējām. Jo nelaida klāt sev nevienu. Lēni un pamazām dzēsās viņa skarbā dzīves pieredze un vietā nāca jauna: cilvēks var būt draugs. Fidels Ulubelē dzīvoja 3 gadus un pazemīgi gaidīja.
Ilze un Aigars ļoti pārdzīvoja sava drauga Rembo aiziešanu… Kad saprata, ka ir gatavi jaunām attiecībām, nolēma, ka: tam jābūt gados jaunākam suņukam, pēc rakstura draudzīgam un tādam, kurš dārzā neraks bedres.
Taču likteņa ironija: mājup viņi devās kopā ar Fidelu – Ulubeles “dusmīgo” senioru, kura mīļākā nodarbošanās bija voljēra izrakņāšana bedru bedrēs. Jo tā bija mīlestība un pārliecība no pirmā acu skata un mīlestība, kā zināms, piever acis uz visām nepilnībām un izmaina mūs visus…
Te vēstule no mājām:
“Ieraugot Fidelu patversmē tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Apskatījām arī citus sunīšus, bet sirdij nepavēlēsi 
Fidels gan skaitījās liels blēņdaris un voljēru rotāja cītīgi izraktas bedres, bet mājās viņš ir pilnīgi savādāks. Mums ir skaists mauriņš un nav neviena bedre, Fidelītis ir ļoti paklausīgs, jau ir iemācījies sēdēt pēc komandas, kārtīgi sargā māju no pastniekiem un kurjeriem, kā arī kaimiņiem. Un enerģija viņam ir neizmērojama, purniņš ir sirms, bet sirdī viņš vēl joprojām ir kucēns. Bumbiņas tas ir viss, tādēļ saucu viņu par sienāzīti, jo noķert gaisā uzmestu bumbiņu viņam ir nieks
Katru dienu ejam pastaigās, kā arī peldēt, kas Fidelam ļoti patīk, kā redz ūdeni tā metas iekšā ar visām četrām Mēs esam ļoti laimīgi un 100% piekrītam teicienam “Ja Tev kādreiz ļoti paveiksies, tad Tavā dzīvē ienāks suns un izmainīs dzīvi uz visiem laikiem.”
Vēstule no paša Fidela: Patversmes mājās mani sauca Fidels, bet tagad vairs neesmu par to īsti drošs, jo mamma mani sauc par dunduriņu, sienāzīti, kukulīti, pīrādziņu, es pat vairs nezinu vai esmu suns vai kāds kukainītis. Bet mans latīniskais nosaukums ir ” Asti Luncinārius” un pēc šķirnes es skaitos “Smukulītis”. Kopumā man jaunajās mājās iet ļoti labi, tikai
Viena lieta gan man nepatīk, mamma un tētis neļauj man pagaršot mazo kaķu māsiņu, bet es jau tikai vienu austiņu pagaršotu un viss. Vai tas nav manu tiesību pārkāpums? Varbūt kāds zin?
Nē nu ir jau arī savi plusi, mani katru dienu ved pastaigāties, esmu samīļots, pabarots un man ir sava bumbiņu kolekcija. Vēl es esmu intensīvs laizītājs, man ļoti patīk dot bučas un nomazgāt visiem mutes, nav ko staigāt ar netīru muti apkārt!
Vispār jau es nesaprotu kā viņi bez manis pirms tam iztika, kurš palīdzēja būvdarbos? Kurš pienesa bumbiņu kad tētis skrūvēja dēļus un kurš mazgāja muti, kad mamma ravēja? Viņiem ar mani ir ļoti paveicies ”.
Un mums ir paveicies ar tik lieliskiem Cilvēkiem mūsu sportiskajam, draiskajam opim Fidelam! Paldies no sirds, Ilze un Aigar! Mēs zinām, ka jūs un Fidelīts viens otru darāt laimīgus! 
Mīlam jūs!
Fidels Ulubelē nodzīvoja vairāk nekā trīs gadus. Mēs visi esam padarījuši un varam padarīt šo satikšanos iespējamu – Ulubeles iemītnieka un viņa Cilvēka satikšanos! Pēc likumā strikti noteiktajām 14 dienām vai pēc nokill patversmes principa pat daudziem klusu cerību pilniem gadiem!
Atbalsti Ulubeles nokill ideju, palīdzi viņiem satikties! Tavam ziedojumam Ulubelē ir dzīvības vērtība! Tāpat kā visi seniori, arī Fidelīts pūrā saņēma senioru Zelta veselības polisi – veterināro aprūpi Ulubeles klīnikā bez maksas uz visiem laikiem.
No sirds pateicamies, ja atbalstīsi viņu iespēju ar regulāro maksājumu 5 eiro apmērā ik mēnesi vai iesaistīsies Senioru programmā: https://ulubele.org/senioru-programma/!
