Sveiki Ulubele!
Te Lāča ģimene. (Adoptēts 2020.gada 4. maijā) Tagad gan Lācis saimniekiem biežāk ir Zefīrs un Bālais bandīts. Vecais vārds lēnām aizmirstas kopā ar visiem dzīves skumjajiem un nejēdzīgajiem brīžiem. Vismaz mēs tā ceram. Un bandīts viņš ir, bet tāds lādzīgs.
Kopdzīvi uzsākām Rīgā, mazā, omulīgā dzīvoklītī. Taču Zefim par lielu laimi, tagad viņš ir kārtīgs lauku puika ar lielu saimi, jo pārvācāmies uz laukiem. Pašam savs pagalms, mežs un pļavas, upe kur nopeldēties. Sava vieta mājās un mājinieku sirdīs.
Tik daudz kas apgūts – suņu skola pabeigta, peldēt iemācījies, socializējies ar citiem suņiem, pat laivu braucienā piedalījies. Zefīrs ir ļoti daudz jaunu draugu atradis, gan starp cilvēkiem, gan suņiem (kas sākumā likās neiespējami). Ir milzum liels prieks redzēt kā viņš joprojām, pēc visa ko piedzīvojis, spēj atrast sevī ticību cilvēkiem un draugiem arvien pieķeras no visas sirds. Tikpat liels prieks skatīties, cik drosmīgi viņš pārvar dažādas bailes un jūtas arvien pašpārliecinātāks . Gājis mums ir dažādi. Ir bijuši prieki un bēdas. Bet tā jau laikam tajās ģimenēs ir. Reizēm ir grūti, jo sanāk nosargāt ne to ko vajag, vai ne tad, kad vajag, bet sargāt gribas un patīk. Attiecības ar bērniem ir vēl neapgūta teritorija. Un attiecības ar kaķiem un citiem maziem zvēriem drīzāk jāsauc par medībām (mums lieli krenķi, bet Zefim nudie nav saprotams par ko).
Taču cik atjautīgs un mīlīgs ir mūsu Zefīrs, to izstāstīt nemaz nav iespējams.
Gribējām, lai zinat, ka mums viss būs labi un pateikt paldies Ulubelei, ka mūs iepazīstinājāt.
