Terēze Ulubelē nonāca 2018. gada jūlijā, kad saimnieks viņu atstāja piesietu pie veterinārās klīnikas. Pats, acīmredzot, negribēja vai nevarēja ārstēt Terēzes ilgstoši ielaisto priekšķepas iekaisumu. Terēzei, diemžēl, nācās amputēt pusi ķepiņas.
Viņa patversmē gaidīja gandrīz 2 gadus – visi adoptētāji baidījās no tā, ka viņai ir tikai puse ķepiņas, visādi citādi viņa ir lielisks suns.
Terēze ir suns – draugs un kompanjons cilvēkam, kurš pieņem un novērtē viņas mierīgo un labsirdīgo raksturu, to, ka ar viņu sākumā ir jāsadraudzējas.
10. aprīlī Līga atbrauca uz Ulubeli ar mērķi iegūt mūžam uzticamu draugu. Facebookā bija noskatīti vairāki kandidāti. Vēl no rīta, pirms patversmes apmeklējuma, Līga pārlasīja ierakstu par Terēzi, nemaz nenojauzdama, ka pēc dažām stundām viņas jau brauks uz jaunajām mājām kopā.
Šobrīd Terēze mājās ir lieliski iejutusies un saviem saimniekiem tik ļoti pieķērusies, ka visur seko kā astīte, pat uz darbu negrib laist prom! Nu Terēzei ir plaša teritorija, kur saimniekot, “savi” kaķi un bezgalīga saimnieku mīlestība. ❤️ Viņa ļoti novērtē, ka mājās ir vienīgais suns, lai gan patversmē pamazām bija sākusi draudzēties ar suņu puikām.
Pēc iepriekšējā suņuka zaudējuma Līga saprata – ja ņems suni, tad tikai no patversmes: “Jo viņos ir kas īpašs”. Līga no sirds priecīga par savu izvēli, jo nu viņa ir ieguvusi lielisku draugu un ģimenes mīluli. 🥰
Taču Terēzes stāstā ir vēl viens cits īpašs stāsts. Ulubelē Terēze iedraudzējās ar mūsu brīvprātīgo Justīni – tā bija abpusēja mīlestība un stipra pieķeršanās. Terēze Justīni vienmēr uzticīgi gaidīja un nebija tādas reizes, kad Justīne neizietu ar Terēzu pastaigā un nesamīļotu. Un vēl Justīne bieži rakstīja un stāstīja Fb un IG par Terēzu ar tik patiesu sirsnību, kā par kādu var stāstīt tikai tad, ja ļoti mīl. Rakstīja atkal un atkal, lai arī citi ieraudzītu Terēzītē to īpašo un neatkārtojamo, ko saskatīja Justīne pati.
Gadījās, ka dienā, kad Līga atbrauca uz Ulubeli, arī Justīne bija te – viņas visas kopā iepazinās, staigāja, runājās un saprata, ka Terēzīte brauks līdzi Līgai.
Vienas mīļas rokas jauko suņu omiņu Terēzi ielika otrās mīļās rokās ar apsolījumu vienmēr palikt draugos un zināt par visām gaitām.
Šis bildes tapušas jūnijā, kad Justīne un Elīza ciemojās Terēzes jaunajās mājās .
Paldies, Līga, par Jūsu labestību un rūpēm par Terēzi, viņa patiešām ir mīļās rokās!
♥️ ❗️ Seniore Terēze Ulubelē nodzīvoja 2 gadus. Mēs visi esam padarījuši un varam padarīt šo satikšanos iespējamu – Ulubeles iemītnieka un viņa Cilvēka satikšanos! Pēc likumā strikti noteiktajām 14 dienām vai pēc nokill patversmes principa pat daudziem klusu cerību pilniem gadiem! Atbalsti Ulubeles nokill ideju, palīdzi viņiem satikties! Tavam ziedojumam Ulubelē ir dzīvības vērtība!
Terēze
Saimnieks par Terēzi bija ļoti “parūpējies” – tumsas aizsegā atvedis līdz veterinārajai klīnikai un atstājis piesietu – sak, domājiet paši, ko darīt – ārstēt vai midzināt. Pats, acīmredzot, negribēja vai nevarēja parūpēties par sava uzticamā suņa ilgstoši ielaisto priekšķepas iekaisumu, kas tobrīd jau sāpēja tik ļoti, ka traucēja staigāt.
Terēzes sāpošajai ķepai nu klāt nāca arī salauzta sirds, saimnieka nodevību viņa īsti nespēj aptvert joprojām. Jo Terēze pēc rakstura ir ļoti klusa un intraverta – viņa neuzticas svešiem, bet līdz sirds dziļumiem padevīga savējiem. Varam tikai minēt, ko viņa domāja, skatoties uz savu apsaitēto ķepu, mēnešiem ilgi pacietīgi paciešot pārsiešanas, procedūras un operācijas. Diemžēl izrādījās, ka infekcija bija ielaista tik ļoti, ka nācās amputēt divus pirkstus. Tāpēc Terēze nekad nebūs gargabalu skrējēja un staigātāja, taču mierīgai pastaigai un, galvenais, sarunām tas netraucē.
Terēzes nopietnais un klusais skatiens uzmanīgi seko līdzi patversmes kopējiem, kuri rūpējās un ārstēja viņas ķepu – tie kļuvuši par īstiem savējiem, ar kuriem gribas iet pastaigās, mīļoties, vienkārši būt kopā. Savukārt, pirmoreiz satiktam cilvēkam Terēze ies līdzi tikai ar lielu pierunāšanu un kārumiem. Uzticībai vajadzīgs laiks, bet tā cilvēkiem parasti nav – potenciālie adoptētāji priecīgāki par bezproblēmu suņiem, kuri gatavi draudzēties ar ikvienu un uzreiz. Un tā nu Terēze savā lēnīgajā gaitā dodas atpakaļ uz savu vietiņu gaidīt cilvēku, kuram būs laiks.
Laiks un vēlēšanās iedraudzēties ar šo jauko un nopietno sešus gadus veco vilkveidīgo kucīti, kura ir paliela auguma, mierīga rakstura, ļoti kārtīga un pieradusi dzīvot iekštelpās. Viņa būs bezgala uzticīga savam saimniekam, taču ļoti grib būt vienīgais suns ģimenē.
Terēzes ķepa ir saārstēta un sadzijusi. Vai kāds būs gatavs dziedēt viņas salauzto sirsniņu?
http://www.dzivniekupolicija.lv/lv/sludinajumi/ulubele-atrasts-suns-24130
