Author: U Komanda

Pensionāre no Lielbritānijas internetā ir izveidojusi suņu iepazīšanās aģentūru.
Šī ideja ienāca prātā 62 gadus vecajai Lizai Teterolai no Selbijas pilsētas, kad viņas pusmāsa, kura nodarbojas ar suņu audzēšanu, ļoti ilgi nevarēja atrast piemērotu tīrasiņu suņu tēviņu. Tieši tad sieviete nolēma kopā ar savu 39 gadus veco dēlu Toniju Kārsonu radīt saitu, kurā četrkājaino draugu saimnieki varētu dalīties pieredzē, noderīgā informācijā, iepazīties un apvienot pūles.
“Sākumā šis saits tika radīts, lai cilvēki izvietotu tajā informāciju par saviem suņiem, ja viņi nodarbojas ar suņu audzēšanu un meklē piemērotu pāri,” stāsta Tonija. “Vislielākās problēmas rodas, kad meklējat pāri retas šķirnes dzīvniekam. Mūsu aģentūras sūtība ir kļūt par sava veida genofondu, kur ļaudis varēs atrast sev nepieciešamo.”
Kā apgalvo Liza, aģentūra lieti noder tiem, kuriem ir garlaicīgi pastaigāties ar savu suni vieniem.
Viņa stāsta: “Daudzām ārpus pilsētas dzīvojošām sievietēm patīk saaicināt lielas kompānijas suņu pastaigas laikā, tas viņām dod iespēju daudz labāk pavadīt laiku. Diemžēl pilsētās nav tādas tradīcijas. Mēs ceram, ka mūsu saits iedibinās ko līdzīgu.”
“Kā visām labām idejām, šai aģentūrai ir neierobežotas iespējas,” tā bez liekas kautrības piemetināja Tonijs.

pārpublicēts no: TVNET, 2007.gada 13.marts

Kāds Kalifornijas mājdzīvnieku mīļotājs izveidojis interneta radiostaciju, kas paredzēta, lai darītu priecīgāku mājās atstāto suņu un kaķu dzīvi visā pasaulē. Ar saukli “radiostacija, kuru izvēlas visi mājdzīvnieki”, “DogCatRadio.com” tiešajā ēterā raida 17 stundas diennaktī no autofurgona Losandželosas ierakstu studijas autostāvvietā.
Radio dīdžeji tieši uzrunā mājdzīvniekus un aicina “dzīvnieku vecākus” sūtīt viņu fotogrāfijas.
Radiostacijas dibinātājs ir 34 gadus vecais Adrians Martiness. Viņš izteicies, ka tās mērķis ir radīt dzīvniekiem kompāniju, kamēr viņu “vecāki” ir devušies darba gaitās.
“DogCatRadio” ikdienā atskaņo dažādu mūziku – no harmoniskās īru dziedātājas Enjas līdz Elvisa Preslija klasiskajai dziesmai “Hound Dog”.
Starp dziesmām Martiness un pārējie dīdžeji klāsta praktiskus padomus dzīvnieku īpašniekiem, un ēterā pastāvīgi dzirdama arī neatņemamā raidījumu sastāvdaļa – suņu rejas un kaķu ņaudēšana.
Neatkarīgais ierakstu producents Martiness cer, ka liela daļa četrkājainās auditorijas klausīsies radio, kad būs atstāti mājās vieni, lai gan dzīvnieki nevarēs iztikt bez cilvēku palīdzības.
“Mans kaķis Snikerss palūdza man to izdarīt,” Martiness sacīja intervijā laikrakstam “New York Times”.
Martinesa kaķis mājās bijis pavisam nemierīgs, taču, kad fonā ieslēgta mūzika, Snikerss nomierinājies. Atskārtis, ka kaķim gluži labi patīk astoņdesmito gadu roks, Martiness nolēma izveidot “DogCatRadio”.
“Es gribēju kaut ko darīt mājdzīvnieku sabiedrības labā,” viņš izteicās. Radiostacija, kuru caur internetu ik nedēļu klausās 8000 klausītāju, pagaidām ir nekomerciāls projekts. Taču, apzinoties, ka ASV mājdzīvnieku pārtikas un piederumu industrija ir 35 miljardu dolāru (20,4 miljardi latu) vērta, Martiness cer ar laiku piesaistīt reklāmdevējus.

LETA/BBC 2005.gada 4.novembris

Eksistē vairāki Kaķu muzeji. Pirmais muzejs radīts Bāzelē. Materiālu bagātība un eksponēto statuju (vismazākā – 5 mm, vislielākā – 1,5 m), gleznu, zīmējumu, pastmarku, rotas lietu, mēbeļu daudzveidība ir vienkārši fantastiska. Muzeja apmeklētāju rīcībā ir liela tematiskā bibliotēka. Kaķu muzeji ir arī Amsterdamā, Šauļos, Maskavā. Parīzes Luvrai pieder izcila ēģiptiešu no bronzas lietu kaķu statuešu kolekcija.
Visi zina par pieminekļiem, kas uzstādīti suņiem par to varoņdarbiem, bet arī kaķi nav mazāk kalpojuši cilvēcei. Piemēram, Vecajā Pēterhofā pie Sanktpēterburgas vienkāršs piemineklis atrodas bioloģijas institūta pagalmā. Pēc profesoru un studentu iniciatīvas piemineklis kaķiem ir uzstādīts arī pie Sorbonas universitātes Francijā. Te kaķi kalpoja medicīnai un vēl ilgi palīdzēs fizioloģijas noslēpumu atklāšanā.
Ir pieminekļi pasaku varoņiem. Ņujorkas Centrālajā parkā ir bronzas skulptūra, kas veltīta L. Kerola “Alisei Brīnumzemē”. Kompozīcijā ir arī smaidošais Kaķis. Trīs pieminekļi Brēmenē, Drēzdenē un Rīgā ir veltīti literatūras varoņiem: kaķim, ēzelim, sunim un gailim. Pēterburgas Vasaras dārzā ir piemineklis I. Krilovam. Ja labi pārzināt viņa fabulas, kurās darbojas kaķi, tad viegli noprast, ka prātniekam – kaķim ir tas gods atrasties starp daudziem citiem dzīvniekiem.
Mēs vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez kaķiem. Pasaulē dzīvo miljoniem kaķu. Visvairāk to ir ASV – 42 milj., 5 milj. – Anglijā, 3,6 – Vācijā, ap 40 milj. Krievijā. Tikai maza daļa no tiem ir tīrasiņu kaķi. Pēc vecākās Lielbritānijas kaķu mīļotāju apvienības GCCF (Governing Council Cat Fancy) datiem, 1995.gadā šajā valstī bija reģistrēti 32 800 šķirnes kaķi. Kaķu skaitam ir tendence katru gadu palielināties par 4-5%, protams, arī uz klīstošo un pamesto kaķu rēķina.
Kaķus sāka speciāli audzēt un selekcionēt XIX gadsimta otrajā pusē. Tomēr interese par kaķi kā kaķu izstādes eksponātu parādījās tikai XIX gadsimta pašās beigās. Attīstoties ģenētikas zinātnei, kaķu audzēšanas speciālisti sāka interesēties par jaunu šķirņu radīšanu un veco uzlabošanu. Tagad zināmas aptuveni 40 šķirnes, bet, ņemot vērā nokrāsu variantus un raksturīgas pazīmes šķirnes ietvaros (teiksim, Persijas kaķiem to ir ap 35), rezultātā būs ap 200 paveidiem.
Un tomēr starp kaķiem nav tik milzīgas izmēru, formu un temperamentu daudzveidības, kāda raksturīga suņu šķirnēm. Vislielākie no visiem mājas kaķiem – Meinas pavalsts jenotveidīgais un Sibīrijas kaķi izmēros pārsniedz vismazāko – Singapūras kaķi tikai kādas 4-5 reizes, bet dogs ir lielāks par Jorkšīras terjeru gandrīz 200 reižu. Tik nelielas atšķirības starp kaķu šķirnēm varbūt ir izskaidrojamas ar to, ka kaķim nekad nav uzticēti tik daudzi pienākumi kā sunim. Kaķis ir bieds pelēm un patīkams kompanjons vientulīgās stundās. Nekad nav bijis ne dienesta, ne ganu, ne sargkaķu.
Bet neviens mājdzīvnieks nav tā apbūris cilvēkus kā kaķis. Un neviens no tiem vienlaikus nav palicis tik noslēpumains un neizzināts. Vienas un tās pašas kaķu rakstura īpašības dažiem cilvēkiem izraisa milzīgu mīlestību pret šo ūsaini, bet citiem – gandrīz vai naidu. Izteiktas jūtas pret kaķiem neko neizsaka par kaķu būtību, bet daudz atklāj par cilvēku, pār kuru šīs jūtas valda.

pārpublicēts no: TVNET, 2006.gada 3.maijs

Gluži kā aizraujošā mīlas stāstā kāds savvaļas zilonis no džungļiem Indijas austrumos ielauzās cirkā un aizbēga ar izrāžu ziloņmāti, raksta vietējie mediji.
Cirka četru ziloņmāšu aicinājumu ieinteresēts, savvaļas zilonis otrdienas vakarā izgāza Ranigandžas cirka metāla žogu un sadraudzējās ar 30 gadus veco ziloņmāti Savitri.
Arī no Savitri puses tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Viņa ignorēja kopēja lūgumus un devās līdzi savam iemīļotajam džungļos.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka ziloņu pāris redzēts draiskojamies kādā netālā dīķī.
Cirka īpašnieks Čandranats Banerdžī stāstīja, ka Savitri maksā vairāk nekā 400 000 rūpiju (5040 latu) un bija viens no viņa vērtīgākajiem īpašumiem. Cirka vadītājs ar Mežu departamenta pārstāvjiem mēģināja no jauna sagūstīt zilonieni, taču bez panākumiem.
Ziloņu pāris devies dziļāk mežā. Abiem dzīvniekiem vēl seko Mežu departamenta pārstāvji, taču viņiem ir maz cerību ieslodzīt ziloņmāti atpakaļ cirkā.

LETA-DPA, 2007.gada 31.augusts

… mums līdzās esošie mīluļi ir tik interesanti un īpatnēji? Tā, piemēram,
kaķi katru dienu pavada līdz pat 18 stundām guļot;
kaķi 30% no laika, ko pavada nomodā, velta sevis kopšanai;
kaķi murrā ar tādu pašu ātrumu kā dīzeļdzinējs – 26 apgriezieni sekundē;
kaķa ausis ir spējīgas pagriezties par 180 grādiem;
lai kaķis redzētu, pietiek ar vienu sesto daļu no tā apgaismojuma, kas nepieciešams cilvēkam;
kaķis spēj sadzirdēt skaņas 50-60 kHz frekvenču diapazonā, Suņiem šis diapazons svārstās ap 40 kHz, savukārt cilvēkiem – 20 kHz;
kaķis asti šūpo brīžos, kad nevar izlemt – atstāt savu teritoriju vai ne;
cilvēki suņus kā mājdzīvniekus ir turējuši vairāk nekā 12000 gadu;
suns sava pirmā dzīves gada laikā sasniedz tādu attīstības pakāpi kā cilvēks tikai 15 gadu laikā;
suņa sirds sitas gandrīz divreiz ātrāk nekā cilvēka sirds;
87% suņu saimnieku atzīst, ka televizoru viņi skatās kopā ar suni;
suņa oža ir 100000 reižu stiprāka nekā cilvēkam.

sagatavots pēc TV NET, 2007.gada 4.oktobra informācijas

1925.gadā uz tālo Nomas pilsētiņu Aļaskā kamanu suns Balto nogādāja medikamentus. Balto bija suns, kas pilsēta atveda zāles pret difteriju. Savukārt kāds cits suns, vārdā Togo, deva ne mazāku ieguldījumu šajā glābšanas misijā, kas noritēja 65 grādu salā.
Vadošais suns Togo, kura īpašnieks bija norvēģu zeltracis Leonhards Sepala, veica visgarāko ceļa posmu braucienā, kas tagad tiek saukts par Seruma skrējienu (The Serum Run). Sepala un Togo pameta Nomu, lai dotos pretim suņu pajūgam, kas bija ceļā uz turieni ar medikamentiem no 1100 kilometru tālās Nenanas pilsētas. Pēc 275 kilometriem Sepala un Togo sastapās ar šo pajūgu, pārņēma savā ziņā svarīgo sūtījumu un devās atpakaļ uz Nomu. Tikai pēc 250 kilometru brauciena bargajos ziemas apstākļos Sepalu, Togo un pārējos suņus nomainīja Gunnars Kāsens un kopā ar Balto veica atlikušo ceļu, nogādājot dzīvībai svarīgos medikamentus sirgstošajiem Nomas pilsētas iedzīvotājiem.
Balto saņēma visus laurus un Ņujorkas Centrālparkā viņam par godu izveidoja bronzas statuju. Tomēr savu daļu lauru saņēma arī Togo. Norvēģu ceļotājs Roalds Amundsens sunim piešķīra zelta medaļu, un vēlāk Togo kļuva par Lucky Srike cigarešu reklamētāju.

Ilustrētā Zinātne, Nr.01/2007, 5.lpp.

Kad sniegs un aukstums apgrūtina barības atrašanu, daži dzīvnieki dodas ziemas guļā un nelabvēlīgos apstākļus pārlaiž miegā.
Ziema visā dabā nav viegls gadalaiks. Valda aukstums, un to mazumiņu barības, ko būtu iespējams atrast, parasti klāj sniegs, tādēļ tai grūti piekļūt. Taču dzīvniekiem ir izstrādājušies dažādi paņēmieni, kā izdzīvot bargajos apstākļos. Dažas sugas, piemēram, gājputni dodas uz siltākām zemēm. Citi, piemēram, sīļi, ūdensžurkas un vāveres sagatavo ziemai pārtikas krājumus. Daži citi mēģina iztikt ar to, kas atrodams. Un visbeidzot ir dzīvnieki, kuri dodas ziemas guļā.
Lielākie ziemas guļas eksperti mūsu platuma grādos ir eži un sikspārņi. Abi dzīvnieciņi pārstāv zīdītājus, kuru ķermeņa normālā temperatūra svārstās ap 37-38 grādi. Siltuma uzturēšanai būtu jāpatērē daudz enerģijas, un, tiklīdz ezis vai sikspārnis iekārtojies ziemas guļai piemērotā migā, viņa temperatūra stipri samazinās. Tā nokrītas līdz tikai 4 grādiem, kas ir pietiekami zema, lai izvairītos no apsaldēšanās. Vienlaikus šie dzīvnieki gandrīz pārstāj elpot – stundā elpa tiek ievilkta tikai dažas reizes, bet sirdsdarbība palēninās līdz 10 sitieniem minūtā (normālā stāvoklī sirds ritms ir aptuveni 300 sitienu).
Kad visas organisma funkcijas palēninājušās līdz minimumam, dzīvnieki parasti iztiek ar taukiem, kas organismā uzkrājušies vasaras un rudens laikā, kad viņi nopietni pievērsās tam, lai pēc iespējas vairāk ēstu un pieņemtos svarā.

“Ilustrētā Zinātne”, Nr.01/2007, 80.lpp.

Dažādiem kaķveidīgajiem ir katram sava dzīvesvieta. Kura no šo plēsēju sugām uz Zemes sastopama visbiežāk?
Kaķiem parasti ir ļoti specifiskas prasības attiecībā uz dzīves vidi. Šīs prasības lielākajai daļai sugu nosaka izplatību, kas savukārt ļoti cieši saistīta ar attiecīgo biotopu izplatību, kuros konkrētās sugas pārstāvji vēlas uzturēties. Tā, piemēram, Iriomotes mežakaķis jeb jamamaja ir sastopams tikai uz Japānai piederošās Iriomotes salas, savukārt leopardi izplatīti daudzviet Āfrikas un Dienvidāzijas mežainajos apgabalos. Absolūtais izplatības un pielāgošanās rekords kaķveidīgo plēsēju visū pieder pumai, kas apdzīvo teritorijas no Kanādas arktiskajiem apgabaliem līdz pat Meksikas tuksnešiem, kā arī Floridas purvus, Brazīlijas tropiskos mežus, Andu kalnus un plašās Argentīnas un Čīles pampas. Pumas nav pārāk izvēlīgas attiecībā uz barību vai dzīvesvietu un tāpēc ir spējīgas izdzīvot tik daudzās un dažādās vidēs.

Jaunākie pētījumi liecina, ka suņa agresivitāte ir atkarīga no tā krāsas.
Spāņu zinātnieki no Kordovas universitātes veikuši personības testus 51 angļu suņu šķirnes pārstāvim, kuru apmatojuma krāsa bija no pavisam gaišas līdz raibai un melnai. Pētījums tika veikts kucēniem – tādejādi zinātnieki nodrošinājās, lai uzskatāmi atklātos suņa dabiskais raksturs, neņemot vērā audzināšanas faktorus.
Pētījums apliecināja, ka visagresīvākie ir suņi ar pavisam gaišu un rudu apmatojumu. Tiem sekoja melnie, bet brūnie palika pēdējā vietā.

“Ilustrētā Zinātne”, Nr.06/2007, 15.lpp.

Apglabātie čiribaju suņi bija līdzīgi miniatūriem mūsdienu zelta retrīveriem. Tiem bija bēšs vai zeltains garspalvains kažoks.

Aizvēsturiska Peru indiāņu cilts čiribaji tik ļoti mīlējuši savus suņus, ka apbedījuši tos īpašā suņu kapsētā. Kāds arheologu kolektīvs to noskaidrojis, veicot izrakumus kapsētā, kas atrodas uz DA no Peru galvaspilsētas Limas – šajā apvidū laikā no aptuveni 900. līdz 1350.gadam pastāvēja čiribaju kultūra.
Senajā suņu kaspētā arheologi atrada 43 labi saglabājušos dzīvniekus, kas dzīvojuši pirms aptuveni 1000 gadiem. Suņi ir dabiski mumificējušies Ilo ielejas tuksneša sausajās smiltīs.
Suņu apbedījumi liecina, ka čiribaji ticējuši viņu pēcnāves dzīvei. Šādu pārliecību arheologi līdz šim konstatējuši vienīgi Senās Ēģiptes kultūrā.

“Ilustrētā Zinātne”, Nr.12/2007, 34.lpp.