Hei, hei! Sveiciens no mazā murēna!
Tikko atbraucis no patversmes, jūtos kā mājas saimnieks. Man ir kalpi – kuri mani lutina, ļauj kost pirkstos un gulēt sev uz galvas. Esmu jau ļoti liels un uzbrūku mājas suņiem! Ēdu tā, ka tālāk par māju aiziet nevaru un guļu turpat, bet jūtos dusmīgs par to, ka man jaēd sausā barība, lai trennētu žokli!
Mēs esam ļoti pateicīgi patversmei, ka mums ir mīlošs kaķēns, kurš visu laiku murrā un jūtas labi. Muris un viņa jaunā ģimene!
Laba diena no Krustkalniem, Ropažu nov. Sveicieni no Komētas.
Ir pagājusi nedēļa, kopš suņu meitene ir pie mums. Vārds sunim pilnībā atbilst… tāpēc tā arī palika Komēta :).
Kad ejam paskraidīt pa īpašumu, nofotografēt viņu NAV iespējams :D. Sanāk tik bildē vai nu aste, vai nu kāja, vai vispār migla :)). Un tam pa vidu vēl jāuzmana fotoaparāts. Lec virsū, mīļojas… sirsnīga :)). Starp citu, ar manu takša meiteni sadzīvo ideāli :)).
Barojam prātīgi… lēnām palielinam porciju, un liekam klāt visādus labumus pa bišķim.
Bildē… 🙂 Šodien par godu nedēļai, iedevu kaulu :). Speciāli meklēju lielāko, lai nebūtu ar ko aizrīties. Sākumā staigāja garām, aplaizīja… un kad saprata, ka tiešām var ēst, tad klāt labāk negāju :))
Ar sveicieniem no saimnieces ;)).
Vēl jau sazināsimies :)).
P.S. Šādi Komēta devās prom no patversmes uz savām jaunajām mājām 🙂
Viņu atrada 14. jūnija vakarā skumji stāvam Dzirciema un Slokas ielas krustojuma stūrī.
Šokolādes krāsas takšu dzimtas vīriņš kādu gaidīja, bet viņš nenāca. Labi cilvēki paziņoja mums. Klīnikā secināja, ka šunelis ir apmēram 8 gadus vecs, vesels un draudzīgs.
Ulubeles patversmē Līčos suns iejutās labi. Viņš katru dienu gaida savu pastaigu kārtu. Ir priecīgs, ja staigātājs gatavs ne tikai apcerīgi dabu pētīt, bet arī paskriet. Takša sirds kūst, ja cilvēka roka ieslīd kabatā un izvelk kādu suņa kārumu. Bet viņš nebeidz gaidīt. Ik reizi, kad paveras mazo sunīšu istabu durvis – Odijs nerej, bet piespiedis purniņu osta gaisu, ja nu nāks saimnieks.
Iespējams no gaidām un ilgām Odijs sasirga. Viņu nogādāja klīnikā, izārstēja.
Saimnieks joprojām nenāca. Kāpēc mēs visu laiku piesaucam – saimnieku? Viņš, kā tai filmā par „Fortūnas džentelmeņiem”, ir – slikts cilvēks. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Odija saimniece bijusi spiesta doties darbos uz ārzemēm un rūpes par suņuku uzticējusi savam dēlam. Pēc Odija pazušanas viņš zvanīja un zina, ka suns ir patversmē Līčos. Interese aprobežojās ar vienu zvanu no telefona ar Nr.26063—. Tagad viņš vienkārši vairs neceļ telefonu.
28.jūnijā Odijs patversmē bija vadījis noteiktās 14 dienas, kas ir vairāk kā pietiekoši, lai saimnieks viņu atrastu un atbrauktu pakaļ. Pašlaik taksītis cer un gaida cilvēku, kas viņu paņems pie sevis, vairs nekad nepametīs un nebūs slikts.
Aizvadītajā nedēļā Līču Odijam bija prieki. Viņu apciemoja sugas un vārda brālis daudzu iemīļotais suns Odijs, kuram par godu patversmē nonākušais suņu vīriņš ir ieguvis savu vārdu.
Latvijā slavenākā twitter suņa Odija saimnieks atveda dāsnu ciemakukuli un novēlēja visiem patversmes iemītniekiem atrast savu Cilvēku.
Ulubele ir apņēmusies turpmāk nesaudzīgi vērsties pret visiem bezatbildīgi – nekaunīgajiem mums zināmajiem suņu un kaķu saimniekiem, kuri zina, ka viņu dzīvnieki ir nonākuši patversmē, bet nebrauc tiem pakaļ un izvairās no jebkādas atbildības. Ulubele arī cer, ka policija nepaliks malā, jo tas taču ir TIKAI kārtējais suns, bet palīdzēs atrast personu, kurai tika uzticēts rūpēties par Odiju.
Līču Odijs tika atrasts Iļģuciemā – Slokas un Dzirciema ielas krustojumā. Aicinām ikvienu, kam ir dzīvnieki vai kam rūp pamesto dzīvnieku liktenis. Ieskaties vērīgi, pilnīgi iespējams, ka tas ir Tava kaimiņa suns, kuru Tu jau gandrīz mēnesi neesi redzējis. Suņuks noteikti ir no šī rajona. Ja atpazīsti un Tev ir zināmi dzīvnieciņa saimnieki vai turēšanas vieta, – droši kontaktējies ar Ulubeli.
Kopā beidzot sagādāsim neērtības tiem, kuri uzskata, ka dzīvnieks ir manta, ko nesodīti var izmest.
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”
www.ulubele.org
tel. 20203333; 27863333
e-pasts: ulubele@ulubele.org
Vasarīgi sveicieni un daži foto no Betijas Baltezerā!
Nu jau 3 mēnešus esmu jaunajās mājās un to, ka esmu iedzīvojusies var redzēt no manu palaidnību daudzuma… Man gan pašai liekas, ka es neko sliktu nedara, bet saimnieki dusmojas, kad es ‘uzlaboju’ puķu dobes. Bet man tak arī gribas palīdzēt! Kopš brīža, kad biju nogaršojusi visas ziedošās puķes un dāliju gumus, nez kāpēc neviens vairs neko nestāda… Bet es taču esmu dārzniece un man vienkārši patīk ziedi!
Laikam agrāk es neko tādu nebiju redzējusi, tāpēc mani sajūsmina viss – puķes, taureņi un pārējie lidojošie objekti. Bet visvairāk man patīk skriet un jo ātrāk, jo labāk… Laikam tapēc vai kādas iedzimtas kaites dēļ vienu rītu nevarēju piecelties un sāpēja kājiņas. Saimnieki aizveda mani uz klīniku, kur man dikti nepatika, bet par laimi mani tur neatstāja (no tā man visvairāk bail! ) un nu jau atkal jūtos labi.
Es gan vēl arvien nesaprotu daudzas lietas (laikam agrāk man neviens neko nav mācījis), bet es cenšos, jo jūtu, ka mani tiešām mīl un lutina. (To nevar skaļi teikt, bet reizēm izlūdzos kādu našķi arī no saimnieku ciemiņiem, īpaši man garšo saldējums
P.S. Es ļoti ceru, ka mans vecais un plušķainais būra kompanjons Ulubelē arī ir atradis sev tikpat labas mājas kā es!
Dārgos – kaķiem paredzētajos pārnēsājamos konteineros – viņus atrada pie patversmes vārtiem.
Nepilnus 2 gadus jauna Siāmas kaķu jauktenīte un milzīgs apmēram 5 gadus vecs runcis.
Abi ir mājas kaķi. Jau otro dienu viņu acīs ir šausmas. Viņi sēž sastinguši, jo viņu pasaule ir sabrukusi.
Cilvēk, ieskaties – varbūt kādreiz esi bijis ciemos mājās, kur redzēti šie abi skaistuļi? Mums būs iespēja pajautāt viņu tā sauktajiem saimniekiem – Kāpēc?
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes tālrunis – 27803333; Biedrības “Dzīvnieku pansija Ulubele” tālrunis – 20203333; e-pasts – adopcija@ulubele.org
Ulubele lūdz dzīvnieku īpašniekus rīkoties atbildīgi!
Ja zini, ka kādu apstākļu dēļ vairs nebūs iespēja paturēt dzīvnieku, rīkojies laikus, sazinies ar dzīvnieku patversmi, atsūti sava dzīvnieka bildes un aprakstu, norādi vai dzīvnieks ir sterilizēts vai vakcinēts, mēs – Ulubele – uzņemsim rindā un paralēli reklamēsim Tavu dzīvnieku savās vietnēs un sociālajos tīklos. Šādi ir ļoti reāla iespēja mēneša laikā atrast jaunus saimniekus Tavam dzīvniekam, nemaz neievietojot to patversmē. Mājas dzīvniekam nokļūt patversmē ir milzīgs stress, bez tam – ja mēs nezinām vai viņš ir vakcinēts, pastāv milzīgs infekcijas risks, ja nezinām, vai kaķene ir sterilizēta, pastāv reāla iespēja, ka viņai dos narkozi un atgriezīs vēlreiz vaļā vēderiņu pilnīgi bezjēdzīgi…
Izdari sava dzīvnieka labā šo pēdējo pakalpojumu – atrodi tam citas mājas, citus saimniekus.
NEPAMET SAVU KĀDREIZĒJO DRAUGU VAI ĢIMENES LOCEKLI!
Rotveilers Rasko sūta sveicienus savējiem ulubeliešiem, kas palīdzēja viņam atrasts mājas,kurās viņš atrodas jau kopš 2011.gada aprīļa beigām.
Suņu puika ir iedzīvojies savās mājās un izbauda, kā ir dzīvot Sabiles Vīna kalna pakājē. Pa šo laiku ir izlīduši daži niķīši, bet puikam viss tiek piedots, jo citādi jau ir klausīgs. Pa ziemu uzaudzēja sev vairāk tauciņus uz ribām, bet tas jau smukumam nekaitē.
Vizma&Rasko
Sveiki!
Ir pagājuši jau 9 mēneši un beidzot sadušojāmies uzrakstīt!
Esmu zelta šarpej-dāmīte Treisija. Vēlējos pastāstīt kā man ir veicies jaunajās mājās!
Esmu kārtīgi izveseļojusies un lielu paldies varu teikt „Mazo brāļu hospitāļa” komandai, kas mani ir uzcēluši kājās un palīdzējuši visās kaitēs! Tagad apskatot savu veco bildi, varu secināt – esmu ļoti mainījusies! Man daudzi šodien jautā – vai tiešām esmu tas patversmes šarpejs?
Pirmās dienas bija grūtas, jo jaunajās mājās pati nespēju piecelties no gultiņas, nevarēju skriet vai doties ilgās pastaigās (ļoti sāpēja kājas). Saimnieki pat uz rokām mani nesa ārā kārtoties. Tagad visas likstas ir prom un nevaru vien beigt dauzīties ar savu jauno māsu – mopsi. Lai gan ne vienmēr spējam sadalīt spēļmantiņas, man parasti nākas mazliet piekāpties, jo lielais mājas boss tomēr paliek mopsis, kam visgrūtāk bija mani pieņemt ģimenē, jo nebija pieradis dalīt saimnieku uzmanību.
Kā jau šarpejam pienākas, saskāros ar lielu alerģiju pret ēdienu. Toties varēju nodegustēt visas barības, kādas vien ir pieejamas veikalos! Lai gan garšo man pilnīgi viss, man ir saraksts ar lietām, ko drīkstu ēst un ko nē.
Lai gan esmu izmēros diezgan liels suns, dzīvoju es dzīvoklī un mana mīļākā vieta ir balkons! Uz balkona man ir papildus gultiņa, kur mēdzu sēdēt saulainās dienās un vērot garāmgājējus. Tā arī esmu iepazinusies ar visiem kaimiņu suņiem! Un pats interesantākais ir tas, ka draudzējos tikai ar izmērā maziem suņiem. No lieliem dikti baidos tomēr.
Vēlējos iedrošināt ar savu stāstu pārējos cilvēkus, kas vēl šaubās par jauna drauga pieņemšanu ģimenē! Jā, mums brīžiem neklājās viegli, bet neesam padevušies un esam priecīgi!
Lai katram būtu tāds četrkājains draugs kā es 🙂
Treisija
Džerim Valkā klājas labi – no jums viņš aizbrauca pagājušā gada oktobrī.
Ir labs draugs, bet vienīgi vēl joprojām diezgan bailīgs.
Ar mājas kaķi sadraudzējās ļoti labi.
Atā, Aija
He, hei, mani mīļie un dārgie!
Te jūs traucē sunītis ar superskaistajām austiņām – to vēl arvien atceros, kā par mani izteicās viena no patversmes darbiniecēm. Tagad jau esmu ticis arī pie man pieņemama vārda – Ronijs, lai gan tiek man arī piedēvēti tādi vārdi kā Bosiks un Bozzo (tas ir atkarīgs no tā, cik liels ir mans pārnodarījums mājvietas iedzīvei… Apavi – ņammmmm…).
Ko lai jums pastāsta…
Zinu, pastāstīšu, kā tad es tiku pie saviem jaunajiem saimniekiem. Tad nu tā… Jau kuro dienu brīvi biju skraidījies pa rajonu – ne man bija siksniņa, kas nospiestu kaklu, ne pilns kuņģītis. Te nu es pieskrēju pie viena un pie otra cilvēka. Ielīdu arī citu sētās un panašķējos no suņu bļodiņām, izrādīju savu draudzīgo garu kā vien mācēju. Šeku reku, vienu dienu redzu, ka uz riteņa pretim man brauca kāds vīrietis. Tāds jauks – ar sirsnīgām acīm. Domāju – jāiet sapazīties. He, šis arī nokāpj no riteņa un dod man draudzīgu roku, man prieks dubultā. Tā nu skatāmies viens uz otru un brīnāmies. Savukārt es izdzirdu, ka viņš sauc kādu sievieti, un lūdz viņai atnest sardeles. He, es no laimes ripinājos, ēdot sardeles, kas tiešām bija domātas man. Viņi ienesa mani mājā, iedeva padzerties un domāja, ko tad lai ar mani dara (uz ko es atbildi zināju jau brīdī, kad tiku pie sardelēm…) Domādami, ka varbūt es esmu kādam pazudis, aizveda mani uz Beinerta klīniku. Tur mani sieviete ielika būrītī, par ko es biju ļoti lielā izbrīnā un nesaprašanā. Tik pamanīju, ka aizejot, tai sievietei puņķi un asaras šķīda pa gaisu… Par ko tad viņai, man jau drīzāk vajadzēja… Tā nu gāja dienas… Nokļuvu Līču patversmē, kur bija tik skaļi, jo citi suņi galīgi nemācēja uzvesties… Bet biju vismaz paēdis un siltumā…
Tad pienāca 11.maijs. Durvīs parādījās man jau redzētas sejas, un izdzirdēju sev dzirdētas balsis… He, izrādās, tai sievietei, kura lika mani būrītī un nesa man sardeles, es biju tā iekritis sirdī, ka viņa nespēja mani atstāt vēl ilgāk patversmē (lai gan bija jau pagājušas divas nedēļas) un nolēma pieņemt mani savā ģimenē. Tā nu mēs visi trīs devāmies uz mājām – vietu, kur mani mīl, sargā un lutina.
Ir sapirkuši man dažādas mantiņas un gardumus. Biju sākumā saslimis ar audzētavu klepu (tā dakteris izteicās), tad nu mani ārstēja un mīļoja dubultā. Tagad esmu pavisam vesels, no slimības ne vēsts. Vispār, es esmu tagad pat ļoti svarīgs suns, man ir visādi žetoni, un čipēts ar esmu. Kā vecāki saka – esot nodrošinājušies, lai mīlulītis nepazustu… hii,hii
Labi, jāatzīstās, ka podus arī vāru. Esmu paasinājis zobus uz mammas un tēta apaviem… Vairākkārtīgi… Es atvainojos, man gadījās – cenšos laboties, tagad graužu mazāk (iespējams tāpēc, ka viņiem vairs nav apavu jeb tie divi, kas ir palikuši, vairs neatrodas man pieejamā vietā…). Bet vispār esmu ļoti, ļoti laimīgs. Un zinu, ka mani vecāki arī.
Novēlu, lai visiem izdodas tikt pie labiem vecākiem, kas nežēlo savam sirdsdraugam tik labas sardeles.
vai
Dzīvnieku patversme Ulubele lūdz palīdzību kucēnu mammām ar mazuļiem
38 pavisam mazi kucēni, 6 barojošas mammas un 134 pieauguši suņi – tāda ir Līčos esošās Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Ulubele suņu bilance šodien. Patversmē nonākušās kuces savus mazuļus ir laidušas pasaulē kādā pažobelē, ko tai brīdī ir uzskatījušas par drošāko vietu. Viņām ir paveicies, jo kāds piezvanīja, atbrauca pakaļ un šobrīd mazuļus var barot un audzināt Ulubelē, kur neviens nejaušs garāmgājējs pāri nenodarīs.
Jaunpienācējas barojošo mammīšu blokā ir divas kucītes no Bolderājas – kādas privātās teritorijas. Viņām ir klājies visgrūtāk, jo mazuļi bija jādzemdē, esot pie ķēdes. Viņas nevarēja iekārtot sausu ligzdiņu. Viņām bija jānoskatās, kā daļu metiena noslīcina lietavas un tad vēl ilgi jāredz mirušo kucēnu ķermenīši. Viņas abas ir piedzīvojušas teritorijas apsargu vardarbību. Viena no mammītēm sapinusies vai sapīta ķēdē nakts laikā stundu cīnījās par savu dzīvību, jo bija pakārusies. Tikai pateicoties kaimiņmāju cilvēku modrībai – viņi atskrēja palīgā un – neklausoties apsardzes draudos, sunīti atbrīvoja. Tagad viņas ir drošībā un mazuļi sausās midziņās. Viņām katru dienu būs pilnvērtīgs uzturs, kas vecajā vietā netika nodrošināts.
Ulubeles komanda darīs visu iespējamo, lai teritorijas saimniekus sauktu pie atbildības par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku labturības normu neievērošanu.
Kamēr papīri ceļo pa varas gaiteņiem, Ulubelei ir jārūpējas par mazajām dzīvībām. Ja viņu mammas, kas jau dzīvē izjutušas tik daudz sāpju un baiļu, prastu runāt mūsu valodā, viņas ar ciešo un vērīgo suņa skatienu ielūkotos mums acīs un lūgtu – Cilvēk, parūpējies arī tu, lai mani mazuļi nekad neuzzina, kā tas ir – slikti. Atdod viņus tikai tiem, kuri pratīs audzināt par lieliem un dūšīgiem suņiem, solot nenodot un mīlēt līdz mūža galam.
Mēs lūdzam – Cilvēk, ja vēlies palīdzēt izaugt mazuļiem, tad Ulubelei jau šodien ir ļoti, ļoti nepieciešami pēc iespējas kvalitatīvāki konservi kucēnu piebarošanai:
Animonda Gran Carno puppy;
My lord junior;
Bono puppy;
Happy dog puppy;
Hills puppy;
Natures meny puppy;
Dr.Clauders puppy.
Ziedojuma tālrunis – 90006083
Ar vienu Tavu zvanu tiks pabaroti 3 suņi vai 6 kaķi
(1 zvans = 1 lats)
Ziedojumu konts:
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”
“Jaunsalenieki”, Salaspils pilsēta, LV-2121
PVN Reģ.Nr. LV 40008095993
AS Swedbank, Swift: HABA LV 22
Konts: LVL: LV 97 HABA 0551 0283 5389 3
“Izdari sirdsdarbu!” sadarbībā ar portālu Ziedot.lv
Ziedot.lv projektam komisijas maksas netiek ieturētas un visu šim projektam noziedoto summu Ziedot.lv 100% pārskaita Ulubelei