Laimīgi kopā!

Sveiki!

Gribēju vienkārši padot ziņu par sunīti, ko vasarā adoptējām- Tutu.

Tutai iet ļoti labi. Aug, skrien, spēlējās, ļoti labi izpilda komandas un ir super draudzīga un vesela.

Lielais Bambijs ar skumjo skatienu Ulubelē nonāca pagājušā gada maijā, kad viņa saimnieks vecuma nespēka dēļ savu mīļo suni bija pielicis pie ķēdes un vairs neatcerējās pat pabarot… 7 gadus veco Bambiju patversmē visi sauca par Skumjo, jo nemainīgi bēdīgām acīm nolūkojās atnācējos, pastāvīgi strīdējās ar citiem suņiem un par spīti labajai apetītei, joprojām palika miesās vājš un kaulains.

Mūsu staltais jaukais opis Edžiņš patversmē sabija vairāk nekā 2 gadus. Edžiņš aizvien vairāk skuma un bija neizpratnē – kāpēc viņa voljēra draudzenes viena pēc otras dodas mājās, bet viņam jāpaliek patversmē? Katru reizi viņš arī apņēmīgi un cerību pilns devās līdzi uz vārtiņiem, bet tie aizvērās viņam deguna priekšā.

Tie, kas seko Ulubeles dzīvei, noteikti atceras “bobteilu sāgu”, kas patversmē turpinājās veselus 9 mēnešus. Tā sākās 2018.gada vasaras beigās un atrisinājumu rada tikai 2019.gada maijā, kad mīļie, draudzīgie, bet tik daudz cietušie kaķi beidzot varēja doties uz jaunām mājām.

Nokill princips Ulubelē nozīmē, ka IKVIENAM šeit nonākušajam tiek dota iespēja sagaidīt savu Cilvēku, vienalga, cik ilgu laiku tas prasīs. Tāpēc Ulubeles patvērumā katru dienu mitinās vismaz 150 opīši, omiņas un dzīvnieki ar īpašām vajadzībām. Viņus adopcijai izvēlas daudz retāk un viņi patversmē pavada daudz ilgāku laiku.

Lieliskais Džeks – Ulubeles smukais puisis un dendijs jau sen bija pelnījis to sajūtu, ka viņš – tieši viņš ir vienīgais un īpašais, kuru ved līdzi uz mājām! 3 no saviem 6 mūža gadiem Džeks pavadījis pie ķēdes. Ulubelē vienmēr bija tik aizņemts ar skriešanu un riešanu, ka drīzāk izskatījās kā dubļains purva bridējs nevis stilīgs džeks ar skaistu garspalvainu kažoku.

Sveicieni no bijušās ptversmes iemītnieces Faņas! Šodien aprit gads kopš viņai ir jaunas mājas un arī jauns vārdiņš – Gaisma.

Labdien ! Ziņas no mājām!

Trešajā maijā mēs adoptējām kaķenīti. Sākumā 3 nedēļas viņa sēdēja aiz dīvāna un izgāja tikai naktī, lai apsekotu teritoriju un paēstu! Un tagad ar laiku viņa ir pieradusi pie mums un tagad visur seko astei, guļ blakus, spēlē un vienmēr satiek un pavada saimnieku koridorā pie durvīm.

Brašais rosīgais MIGIJS – šarmantais suņu vīrs pašos spēka gados – Ulubelē nodzīvoja 2 gadus un vēl mazliet. Potenciālos adoptētājus uzrunāja 7 gadus vecā Migija staltā stāja, bet biedēja viņa darbīgums – vēlme rakt un rušināt. Taisnību sakot, tas bija iemesls, kāpēc Migijs jau vienreiz bija atvests atpakaļ – esot uzracis dārzu… bet viņš to darīja ar prieku un lepnumu, jo ļoti vēlējās līdzināties saviem cilvēkiem – arī viņi taču rok un līdzina savu dārzu!