Laimīgi kopā!

Hei! Te Bella!

Pirms 2 mēnešiem mani paņēma no patversmes un aizveda uz lieliskākajām mājām pasaulē, kur ir lielākais un plašākais pagalms, kur varu joņot uz nebēdu. Man ir sadāvināta pilna gulta mantu, taču mana mīļākā ir ezis, kuram ir pīkstulis, to man patīk skandināt.

Šajā pavasarī jaukā takšu omiņa Annuška tika pamanīta vientuļa un apjukusi klīstam pa trokšņainu, satiksmes pilnu Rīgas mikrorajona ielu. Garāmgājēji satraucās, ka viņa pakļūs zem mašīnu riteņiem un nogādāja drošībā – Ulubelē. Skumji, bet Annušku neviens nemeklēja un pakaļ neatbrauca.

Vai Jūs zināt, kas ir labāks par 1 kaķēna adopciju? Tas, ka mājās ved divus!Mazie draiskie brāļuki patversmē nonāca kopā. Sanita Dika-Bokmeldere brauca ar mērķi adoptēt 1 kaķi, bet ir reizes,kad sirds izdara citādu izvēli kā sākumā noteicis prāts.

Sirsniņa patversmē bija nonākusi divreiz. Pirmoreiz tāpēc, ka mīlīgās kaķu omiņas saimnieks bija devies pār varavīksnes tiltu. Otrreiz – cilvēku vieglprātības, bezatbildības un teiksim tieši – tukšu solījumu dēļ. Toreiz Sirsniņu adoptēja kupla ģimene kā kompanjoni savai vecmāmiņai, kura bez kaķīša nevarot dzīvot.

Olīvija sūta saulaino sveicienu! 😘

Paldies Ulubele par superīgo dzīves draugu!!! 😍

Tā sagadījās, ka abi nonāca patversmē 2016.gada rudenī – katrs ar savu likteni un dzīves līkločiem, bet galu galā pirms apmēram pusotra gada satikās vienā voljerā un dažu mēnešu laikā kļuva par nešķiramiem draugiem. Tik nešķiramiem, ka U komanda nolēma viņus adopcijai piedāvāt tikai kopā.

Šis ir stāsts par divu vīru draudzību un pieķeršanos daudzu gadu garumā – arī tad, ja viņi paši par to mazliet kautrējas.

Druknais milzis Muhtars nonāca patversmē 2015.gada janvārī. Būdams nopietns suns un kārtīgs sargs, Muhtars katram cilvēkam vis neuzticējās un klāt nelaida. Taču viņš labprāt pieņēma U komandas Nauri – pusotra gada garumā abi kļuva par sirdsdraugiem.

Sveicieni no Kolina, kas nu jau 3 mēnešus labprāt atsaucas uz vārdu Teo un pieskata savas mājas Lielvārdē. Teo ir ļoti mīļš suns un ļoti cilvēku suns- viņam visu laiku vajag atrasties kompānijā, kā dvēsele viņš vienmēr arī ir. Teo ļoti patīk ūdens- gan Daugava, gan jūra viņu neatvairāmi valdzina. Un koku nešana- jo lielāki, jo labāk!

Labdien! 10.aprilī no patversmes paņēmām kucēnu! Devām Vikingu Dieva vārdu- Floki (mazliet bezkaunīgs, bet sirdī labsirdīgs, kas atbilst pilnīgi mūsu suņa raksturam) Drīz jau trīs mēneši pie mums un + 8 kilogrami:) Lai jums sirds mierīga, ka kucēns nokļuvis labās mājās un rudenī neatgriezīsies!

Didzis Ulubelē noskatīja skaistu kucīti. Mazā būs Minhauzena Muzejs pārvaldnieka palīgs un galvenā viesu sagaidītāja. Lai izdodas! ♥