Laimīgi kopā!

Ir pagājušas 9 dienas jaunajās mājās, un Kerija ir paspējusi izpētīt visas skapjaugšas, lielāko daļu plauktu un atvilkņu, kā arī citas viegli vai ne tik viegli piekļūstamas vietas. Jau pirmajā dienā Kerija jutās droši – gan spēlējas, gan cītīgi ēda, gan murrāja un mīļojās, un naktī gulēja kājgalī zem segas.

Bučiņš mūsu ģimenē nedēļas laikā ir pavisam iejuties. Par spīti viņa sākotnējam nedrošumam, runcītis jau pirmajā naktī gulēja kopā ar mums gultā. Ļoti ātri sāka iepazīties ar jaunajām mājām un bija patiešām drosmīgs. Un, protams, iepazinās ar savām jaunajām māsiņām žurciņām.

Sveiki! Gribējām padalīties ar “Vēstule no mājām” par mūsu mīluli Donnu, ko paņēmām pirms gada 16.06.2022. Pievienošu arī pāris bildītes, lai parādītu, kā bailīgais sunītis ir atvēries un uzticās mums! Paldies par iespēju satikt Donnu un iemīļot viņu!

Sveiki, šodien sveicienus Jums sūta Rembo (Komba), kurš no maza bumbulīša nu jau izaudzis par foršu džeku. Rembo ļoti patīk rotaļāties un draudzēties ar citiem suņiem, tomēr viņa labākais draugs ir brālis – kaķis Marko.

Labdien! Džeri ieraudzījām apstaigājot divas kaķu mājiņas, iejot iekšā uzreiz sapratām, ka tas būs mūsu kaķis. Jau patversmē Džeris ļāvās glāstiem un bija ļoti komunikabls. Tad nu pirms gandrīz 6 mēnešiem, 2022.g. 15. septembrī Džeris nokļuva savās mājās.

Labdien! Maija beigās no patversmes paņēmām sunīti no Ukrainas. Tas bija labākais lēmums kāds pieņemts. Nosaucām par Doru

Patversmē es nonācu apjukusi, nobijusies, neticēju, ka saimnieks mani pametis īrētā dzīvoklī. Ar jauno saimnieci mums sākumā gāja grūti – es raudāju no bailēm pastaigās, gribēju atgriezties iepriekšējā dzīvē, kad mani ļoti maz veda ārā bīstamajā pasaulē.

Vēstule no mājām!

Labdien! Sāksim no mūsu pirmās tikšanās. Mēs nejauši satikām Bellu. Ieradāmies 12. februārī patversmē Ulubelē, kad izstaigājām un apskatījām citus suņus, Ulubele darbinieki pienāca pie mums un pajautāja vai mēs vēlamies pastaigāties ar Bellu.

Zvejniekciemā dzīvoju jau nepilnus 3 mēnešus un pamazām esmu iejutusies. Ikdienā dodos pastaigās pa mežu un gar jūru, ka arī dodos ekskursijās uz tuvākajiem rajoniem. Mājās mīļākā nodarbošanās ir nēsāt apkārt pa dzīvokli apavus un čības, kā arī sēžot gultā skatīties pa logu. Patīk arī kociņus grauzt.

Mūsu žurkulēnu stāsts ir tāds, divus gadus ar mums bija Gordons un Olivers, kurus paņēmām zooveikalā. Gordons janvāra sākumā nomira. Negribējām, lai Olivers paliek viens pats. Un ne tikai Olivera pēc, bet arī mēs ļoti mīlam žurciņas, tie ir mūsu labākie mājdzīvnieki. Izdomājām, nu labi, Gordons vairs nav, bet lai Gordons ar savu vietas aiziešanu izglābj divus mazullīšus un dod iespēju diviem citiem dzīvot mīlošās mājās.