Laimīgi kopā!

Labdien! Gribēju Jums pastāstīt par mūsu mazo skaistulīti, kura aizbrauca ar mums uz savam mājām tieši pirms gada, 8.janvārī. Ilgi nevarējām vienoties par vārdu skaistulītei, bet nonācām pie īsa un parasta – Mura.

Sūtam sveicienus no Tīģera, kurš kļuva par mūsu ģimenes locekli decembra sākumā!

Tīģeri mājās esam nosaukuši par Topsiku Puika ir ļoti mīļš, uz cilvēku orientēts, vienmēr grib būt blakus un ir ļoti aktīvs sarunas biedrs, kurš izstāstīs visus dienas notikumus, kad mēs atgriežamies vakarā mājās un nekad nekautrējas palūgt papildināt savu bļodiņu

Labdien! Lielie sveicieni un laimes, veiksmes un spēka vēlējumi Jaunajā 2023. gadā!

Gribēju pastāstīt pirmos iespaidus par Maksīti mājās. Viņš iejuties ārkārtīgi labi, principā uzreiz, kā ieradāmies mājās, metās izpētīt un apgūt savu jauno teritoriju.

Labdien, gribas nodot visiem Ulubeles darbiniekiem mīļu un lielu paldies sunītes Sāras vārdā.

Paņēmām Sāru no patversmes pavasarī, ļāvām viņai kārtīgi iedzīvoties savās jaunajāš mājās pirms vispār aprakstīt par jaunajām Sāras dzīves pārmaiņām.

Raksta mūsu brīvprātīgā Jeļena, kas bija ļoti cieši iesaistīta Ulubeles Rembo liktenī.

Pateicība viņai, Rembo saimniecei Natašai un liktenim par šo neticamo satikšanos, kas bijusi svētīga ne tikai dzīves nomocītajam sunim, bet visiem, kurus viņš apveltījis ar savu mīlestību dzīvē!

Pirms nepilna gada Mētriņu ģimene no Tīnūžiem adoptēja Mazo – spriganu suņu puiku, kurš Ulubelē bija nodzīvojis gandrīz gadu. Pirms kāda laika pār varavīksnes tiltu bija devusies Lesija – no Ulubeles adoptētā seniore, kas Alda ģimenē bija kļuvusi par mīļāko draugu, atstājot tik daudz siltu atmiņu un izjūtu, kādam jābūt īstam ģimenes kompanjonam…

Labvakar!

Vēlējāmies nosūtīt vēstuli no mājām. 2021. gada rudenī uz mājām paņēmām mazu, mīļu, mazliet bailīgu kaķenīti bez vārda un nosaucām par Fēbi. Mājās viņu gaidīja rižs runcītis Barons, kurš bija vienīgais bērns ģimenē.

Kad devāmies uz patversmi, mums likās, ka mēs izvēlēsimies kaķi, kuram dot siltas mājas, bet notika otrādi. Kaķis izvēlējās mūs. Ielīdis klēpī, apķerot mani un nelaižot prom, es uzreiz sapratu- mēs esam viņam vajadzīgi. Pēc patversmes apmeklējuma, dodoties mājās pieņēmām gala lēmumu par adopciju un nākamajā dienā devāmies pakaļ mūsu Princim.

2.janvārī apritēs tieši 2 gadi, kopš dienas, kad aizbraucām uz Ulubeli “tikai aprunāties”, bet atracām mājās ar 3 mēnešus veco Soju.Mājās jau gaidīja super komunikablais Makijs. To uzzinot, Ulubeles darbiniecei iedegās acis, jo patversmē gaidīja ļoti bailīgā Soja, kurai visvairāk vajadzēja nevis cilvēku, bet tieši otru kaķi, kurš iemācītu socializēties un būt kaķim.Pirmās 3 dienas Makijs neatkāpās no Sojas un abi dzīvoja pa pagultēm.