Karstums un tā ietekme uz dzīvnieka veselību

Ar informatīvo kampaņu “Karstuma stress” biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele” vērš sabiedrības uzmanību uz to, kā augstās gaisa temperatūras vasarā ietekmē dzīvnieka veselību un kā pasargāt savu mājdzīvnieku no karstuma.

foto

Iesākoties vasarai, termometra stabiņš pakāpjas augstāk par +25 grādiem. Tik augstā gaisa temperatūrā nereti cilvēks izjūt diskomfortu. Tādu pašu diskomfortu izjūt arī mājdzīvnieki.
Parasti pārkāršana notiek slēgtās un nevēdinātās telpās, kur netiek nodrošināta gaisa cirkulācija.
Pārkaršanu veicina nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums organismā, tiešie saules stari, fiziskā slodze. Pārkaršanas rezultātā dzīvnieki ir novārguši, paātrinās pulss un elpošana, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana, dzīvniekiem ir nespēks un karsta āda.

Svarīgi ir zināt, kā pasargāt mājdzīvnieku:
– Neatstāt to slēgtā automašīnā;
– Vēdināt telpas, kurās uzturas dzīvnieks;
– Guļvietu iekārtot vēsākās telpās, piemēram, vannas istabā;
– Nodrošināt aukstu dzeramo ūdeni;
– Pastaigās doties agros rītos un vēlos vakaros;
– Ja iespējams, nodrošināt ūdens peldes.

Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele” aicina sabiedrību būt atbildīgiem pret saviem mājdzīvniekiem, un karstajā laika periodā parūpēties par dzīvniekiem tāpat, kā mēs rūpējamies par līdzcilvēkiem.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

foto

Svini atbildīgi – parūpējies par savu ķepaini!

Ar informatīvo kampaņu “Svini atbildīgi!” biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele” vērš dzīvnieku īpašnieku uzmanību uz faktoriem, kuri var ietekmēt dzīvnieka drošību un veselību svētku laikā: neatbilstoša barība, asinssūcēji kukaiņi un bīstamas ūdenstilpnes.

Svētku laiks. Svētku galds – pilns ar gardumiem, kuri nonāk dzīvnieka organismā. Parasti cilvēks nespēj pretoties žēlajām dzīvnieka ačtelēm, kuras lūkojas un gaida, kad kāds gardumiņš no svētku galda tiks viņam.
Svētku laikā kļūstam dāsnāki, ikviens vēlas palutināt dzīvnieku. Grilēta gaļa, dažādi ēdieni ar garšvielām – pārtika, kas nav piemērota dzīvnieka vēderam! Bieži vien dzīvnieks pēc sātīgās maltītes mokās ar vedergraizēm.
Mājas mīluļa lutināšanai ieteicams izmantot zooveikalā nopērkamus kaltētus produktus, piemēram, kunģus, tesmeņus.

foto

Svarīgi atcerēties, ka svētku sajūtu var iztraucēt asinssūcēji kukaiņi (odi, knišļi, u.c.), kuri var nodarīt kaitējumu dzīvnieka veselībai.
Pirms doties svinībās brīvā dabā kopā ar mājdzīvnieku, ir svarīgi apstrādāt dzīvnieku ar repelentiem. Pirms to lietošanas ir svarīgi konsultēties ar veterinārārstu.

foto

Svētku svinēšanas laikā nereti zaudējam modrību mājas mīluļu uzraudzībai. Svarīgi ir pievērst uzmanību dzīvnieka drošībai ūdenstilpņu tuvumā. Īpaši ūdenstilpnēs ar stāviem krastiem, tādās, no kurām dzīvnieks patstāvīgi nespēj izkļūt. Dzīvnieks tāpat kā cilvēks var savainoties un noslīkt.
Dzīvnieks ir ziņkārīga būtne, tādēļ, lai cik pārliecināts būtu saimnieks par sava mīluļa labajām manierēm un perfekto uzvedību, papildus uzmanība nekad nenāk par ļaunu.
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele” aicina dzīvnieku īpašniekus būt atbildīgiem svētku laikā un neaizmirst par mājdzīvnieku drošību un labsajūtu.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

foto

Palīdzi klaiņojošam vai bezsaimnieka kaķim

Kā palīdzēt dzīvniekiem?

Nereti dzīvnieki nonāk situācijās, kurās tiem spēj palīdzēt tikai cilvēks – vai nu tā īpašnieks vai arī jebkurš, kuram nav vienaldzīgs dzīvnieka izmisušais skatiens. Palīdzība pamestiem dzīvniekiem ir ētiskas attieksmes jautājums un kā tā organizēta attiecīgi liecina par sabiedrības brieduma pakāpi. Latvijā katrā pašvaldībā atbilstoši vadības attieksmes un finanšu iespējām tiek organizēta palīdzība noklīdušiem, klaiņojošiem dzīvniekiem un bezsaimnieka ielu kaķiem, kurus aizstāv likums.
Ja redzi, ka dzīvnieks ir nelaimē, nepaej vienaldzīgi garām – varbūt Tu esi viņa vienīgā cerība uz palīdzību.

Pamatlietas, ko jāizvērtē, pirms sniedz palīdzību:
• vai dzīvniekam Tava palīdzība tiešām nepieciešama?
• vai spēsi saviem spēkiem palīdzēt, vai jāsauc glābšanas dienests?
• vai apzinies, ko ar dzīvnieku darīt pēc pirmās palīdzības sniegšanas – atceries: dzīvnieks ir dzīva būtne, par ko jārūpējas.

foto

Ko darīt, ja atrodi kaķēnus / sētas kaķenei piedzimuši mazuļi?

Ielas kaķu liktenis ir atkarīgs no konkrētā cilvēka vai cilvēku grupas, kura par viņiem izlemj rūpēties. Diemžēl visas patversmes ar kaķiem ir absolūti pārpildītas. Kaķu uz ielām ir ievērojami vairāk kā iespēju viņus visus uzņemt patversmēs. Tāpēc vislabākais risinājums, ja grib palīdzēt ielu kaķēniem ir pagaidmāju došana tiem. Jāatceras, ka nedrīkst mazus kaķēnus līdz 2,5 mēn vecumam ņemt nost mātei. Neviens labāk par kaķeni pašu nespēs parūpēties par kaķēniem. Tāpēc pārliecinies, vai ielas kaķenei un bērniem ir droša, sausa vieta kur patverties, vai viņu kāds regulāri baro un vai ir pieejams svaigs ūdens. Kaķēniem kopā ar māti ir ievērojami lielākas cerības izdzīvot un izaugt par lieliem veseliem dzīvniekiem. Ja vieta, kur ielas kaķene patvērusies ar mazuļiem ir nedroša vai pat bīstama, iesakām pārvietot uz pagaidu mājām visu ģimeni kopā. Tam nepieciešams ķeramais sprosts, kurā vispirms noķer mammu un tikai pēc tam paņem līdzi kaķēnus. Nekad nedrīkst darīt otrādi. Neaiznesiet prom kaķēnus no viņu vietiņas uz ielas, jo cerības pēc tam noķert kaķeni ir niecīgas, bet kaķēni bez mammas visticamāk neizdzīvos.

Ir vērts sazināties ar tuvāko patversmi un uzjautāt, vai patversme var sniegt kādu atbalstu pagaidu māju devējam. Piemēram, Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme Ulubele sadarbojas ar pagaidu māju devējiem nodrošinot viņus ar visu nepieciešamo inventāru un barību. Kaķēnus patversme lūdz turēt pagaidmājās līdz tie sasniedz 1 kg svara (~ 2,5 mēn) un ir droši vakcinējami, jo kaķēniem ir ļoti trausla imūnsistēma un patversmēs pastāv lieli infekciju riski, jo dzīvnieki tiek turēti sprostos un diemžēl nav iespēju nodrošināt katrai kaķēnu grupai atsevišķu telpu. Pagaidmāju priekšrocība kaķēniem ir drošs patvērums, samazināti infekciju, saslimšanas riski un tik ļoti nepieciešamā mazuļu socializācija. Kaķēniem ir vajadzīgs plašums, kustības un rotaļas. Tiem pilnīgi nav piemērota sēdēšana šaurā sprostā starp midziņu, ēdamtraukiem un tualetes kasti. Kad kaķēni ir paaugušies un ieguvuši pēc vakcinācijas imunitāti no bīstamākajām infekcijām, viņus droši varēs nodot patversmē ar kuru ir vienošanās par uzņemšanu.

Pagaidmāju došana konkrētam dzīvniekam vai kaķu ģimenei ir atbildīgs darbs, kas ilgst no 1 līdz pat 3 mēnešiem un ir atkarīgs no jūsu mājās pieņemto kaķēnu vecuma. Ja ieraugāt uz ielas kaķēnus, pirms neapdomīgi ņemt prom no ierastās vietas, apdomājat – vai spēsiet uzņemties atbildību un viņiem reāli palīdzēt sniedzot pagaidmājas. Aprunājaties ar apkārtējiem iedzīvotājiem. Noskaidrojiet kaķu aprūpētājus, barotājus. Ja redzami tikai kaķēni, tas nenozīmē, ka mamma viņus ir pametusi. Parasti ielas kaķene turas atstatu no bērniem, ja jūt apdraudējumu – cilvēkus, kuri uzgājuši kaķēnus. Ja neesat gatavi iesaistīties un reāli palīdzēt, tad labāk ejiet prom. Nāks kāds cits, kam būs gan laika, gan saprāta mazuļiem palīdzēt izdzīvot un izaugt kopā ar māti.

Atkārtojam, sliktākais, ko no nezināšanas var izdarīt, ir atņemt mazuļus mammai.

Ko darīt, ja mājas pagalmā vai dzīvesvietas tuvumā dzīvo vairāki bezsaimnieka kaķi vai kaķu kolonija?

Gan Rīgā, gan citās pašvaldībās joprojām darbojas klaiņojošo kaķu populācijas kontroles programma “noķer-sterilizē-atlaiž”. Noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, tad sterilizē, vakcinē pret trakumsērgu un nogādā atpakaļ dzīvesvietā.

Šis ir bezmaksas pakalpojums un jebkurš iedzīvotājs pats personīgi var palīdzēt bezpajumtes kaķu populācijas kontrolē. Rīgā formalitātes var nokārtot divu darbadienu laikā. Par pakalpojuma procedūru un iegūt pieteikšanās veidlapu var Rīgas Domes mājas lapā.
Par iespējām citās Latvijas pilsētās, sazinies ar savas pilsētas vai novada pašvaldību!

Ko darīt, ja redzi klaiņojam saimnieka kaķi?

Ja atrodi klaiņojošu kaķi, kurš izskatās pēc mājas kaķa vai ir ar kaklasiksniņu, sniedz dzīvniekam pagaidu mitekli un uzsāc saimnieka meklēšanu. Nofotografē atrasto dzīvnieku un ievieto sludinājumu dzivniekupalicija.lv sadaļā “Atrasts”, izpēti pazudušo dzīvnieku sludinājumus – iespējams, saimnieks savu mīluli jau aktīvi meklē. Izlīmē sludinājumu lapiņas ar dzīvnieka foto un īsu aprakstu rajonā, kurā dzīvnieks atradies. Ja saimnieku atrast neizdodas, sazinies ar tuvāko dzīvnieku patversmi.

foto

Noderīgi kontakti un informācija

Rīgas pilsētas dzīvnieku dienests – t. 67558855

Informācija, kur Rīgas iedzīvotājiem vērsties par Rīgas pilsētas teritorijā atrastiem noklīdušiem, savainotiem suņiem un kaķiem; savvaļas dzīvniekiem; kā pieteikt ielas kaķu sterilizāciju un kā maznodrošinātajiem iedzīvotājiem meklēt atbalstu savu dzīvnieku sterilizācijai vai eitanāzijai. Rīgas domes informatīvais tālrunis: 67037366.

Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku ķeršana, aprūpe (diennakts pakalpojums) – 67558855.

Negadījumos cietušo un slimo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku ķeršana un aprūpe – 67558855.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

foto

Sabiedrības informēšana

Ik gadus noteiktās sezonās ir notikumi, kas atkārtojas un kuru novēršanai nepieciešamas plašākas sabiedrību informējošas kampaņas, lai mazinātu kaitīgās sekas, kas tiek nodarītas dzīvniekiem aiz nezināšanas vai paviršības.
Informatīvo kampaņu viena no mērķgrupām ir atbildīgā sabiedrības daļa, kas ar attiecīgu informāciju spēs veikt tā saucamo sabiedrisko kontroli.
Lielāka sabiedrības izpratne par dzīvnieku turēšanu un atbildību veicinās dzīvnieku uzturēšanas negatīvo seku (klaiņošana, nekontrolēta vairošanās, nepārdomāta dzīvnieku iegāde u.tml.) mazināšanos.

foto