Kā palīdzēt dzīvniekiem?
Nereti dzīvnieki nonāk situācijās, kurās tiem spēj palīdzēt tikai cilvēks – vai nu tā īpašnieks vai arī jebkurš, kuram nav vienaldzīgs dzīvnieka izmisušais skatiens. Palīdzība pamestiem dzīvniekiem ir ētiskas attieksmes jautājums un kā tā organizēta attiecīgi liecina par sabiedrības brieduma pakāpi. Latvijā katrā pašvaldībā atbilstoši vadības attieksmes un finanšu iespējām tiek organizēta palīdzība noklīdušiem, klaiņojošiem dzīvniekiem un bezsaimnieka ielu kaķiem, kurus aizstāv likums.
Ja redzi, ka dzīvnieks ir nelaimē, nepaej vienaldzīgi garām – varbūt Tu esi viņa vienīgā cerība uz palīdzību.
Pamatlietas, ko jāizvērtē, pirms sniedz palīdzību:
• vai dzīvniekam Tava palīdzība tiešām nepieciešama?
• vai spēsi saviem spēkiem palīdzēt, vai jāsauc glābšanas dienests?
• vai apzinies, ko ar dzīvnieku darīt pēc pirmās palīdzības sniegšanas – atceries: dzīvnieks ir dzīva būtne, par ko jārūpējas.
Ko darīt, ja atrodi kaķēnus / sētas kaķenei piedzimuši mazuļi?
Ielas kaķu liktenis ir atkarīgs no konkrētā cilvēka vai cilvēku grupas, kura par viņiem izlemj rūpēties. Diemžēl visas patversmes ar kaķiem ir absolūti pārpildītas. Kaķu uz ielām ir ievērojami vairāk kā iespēju viņus visus uzņemt patversmēs. Tāpēc vislabākais risinājums, ja grib palīdzēt ielu kaķēniem ir pagaidmāju došana tiem. Jāatceras, ka nedrīkst mazus kaķēnus līdz 2,5 mēn vecumam ņemt nost mātei. Neviens labāk par kaķeni pašu nespēs parūpēties par kaķēniem. Tāpēc pārliecinies, vai ielas kaķenei un bērniem ir droša, sausa vieta kur patverties, vai viņu kāds regulāri baro un vai ir pieejams svaigs ūdens. Kaķēniem kopā ar māti ir ievērojami lielākas cerības izdzīvot un izaugt par lieliem veseliem dzīvniekiem. Ja vieta, kur ielas kaķene patvērusies ar mazuļiem ir nedroša vai pat bīstama, iesakām pārvietot uz pagaidu mājām visu ģimeni kopā. Tam nepieciešams ķeramais sprosts, kurā vispirms noķer mammu un tikai pēc tam paņem līdzi kaķēnus. Nekad nedrīkst darīt otrādi. Neaiznesiet prom kaķēnus no viņu vietiņas uz ielas, jo cerības pēc tam noķert kaķeni ir niecīgas, bet kaķēni bez mammas visticamāk neizdzīvos.
Ir vērts sazināties ar tuvāko patversmi un uzjautāt, vai patversme var sniegt kādu atbalstu pagaidu māju devējam. Piemēram, Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme Ulubele sadarbojas ar pagaidu māju devējiem nodrošinot viņus ar visu nepieciešamo inventāru un barību. Kaķēnus patversme lūdz turēt pagaidmājās līdz tie sasniedz 1 kg svara (~ 2,5 mēn) un ir droši vakcinējami, jo kaķēniem ir ļoti trausla imūnsistēma un patversmēs pastāv lieli infekciju riski, jo dzīvnieki tiek turēti sprostos un diemžēl nav iespēju nodrošināt katrai kaķēnu grupai atsevišķu telpu. Pagaidmāju priekšrocība kaķēniem ir drošs patvērums, samazināti infekciju, saslimšanas riski un tik ļoti nepieciešamā mazuļu socializācija. Kaķēniem ir vajadzīgs plašums, kustības un rotaļas. Tiem pilnīgi nav piemērota sēdēšana šaurā sprostā starp midziņu, ēdamtraukiem un tualetes kasti. Kad kaķēni ir paaugušies un ieguvuši pēc vakcinācijas imunitāti no bīstamākajām infekcijām, viņus droši varēs nodot patversmē ar kuru ir vienošanās par uzņemšanu.
Pagaidmāju došana konkrētam dzīvniekam vai kaķu ģimenei ir atbildīgs darbs, kas ilgst no 1 līdz pat 3 mēnešiem un ir atkarīgs no jūsu mājās pieņemto kaķēnu vecuma. Ja ieraugāt uz ielas kaķēnus, pirms neapdomīgi ņemt prom no ierastās vietas, apdomājat – vai spēsiet uzņemties atbildību un viņiem reāli palīdzēt sniedzot pagaidmājas. Aprunājaties ar apkārtējiem iedzīvotājiem. Noskaidrojiet kaķu aprūpētājus, barotājus. Ja redzami tikai kaķēni, tas nenozīmē, ka mamma viņus ir pametusi. Parasti ielas kaķene turas atstatu no bērniem, ja jūt apdraudējumu – cilvēkus, kuri uzgājuši kaķēnus. Ja neesat gatavi iesaistīties un reāli palīdzēt, tad labāk ejiet prom. Nāks kāds cits, kam būs gan laika, gan saprāta mazuļiem palīdzēt izdzīvot un izaugt kopā ar māti.
Atkārtojam, sliktākais, ko no nezināšanas var izdarīt, ir atņemt mazuļus mammai.
Ko darīt, ja mājas pagalmā vai dzīvesvietas tuvumā dzīvo vairāki bezsaimnieka kaķi vai kaķu kolonija?
Gan Rīgā, gan citās pašvaldībās joprojām darbojas klaiņojošo kaķu populācijas kontroles programma “noķer-sterilizē-atlaiž”. Noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, tad sterilizē, vakcinē pret trakumsērgu un nogādā atpakaļ dzīvesvietā.
Šis ir bezmaksas pakalpojums un jebkurš iedzīvotājs pats personīgi var palīdzēt bezpajumtes kaķu populācijas kontrolē. Rīgā formalitātes var nokārtot divu darbadienu laikā. Par pakalpojuma procedūru un iegūt pieteikšanās veidlapu var Rīgas Domes mājas lapā.
Par iespējām citās Latvijas pilsētās, sazinies ar savas pilsētas vai novada pašvaldību!
Ko darīt, ja redzi klaiņojam saimnieka kaķi?
Ja atrodi klaiņojošu kaķi, kurš izskatās pēc mājas kaķa vai ir ar kaklasiksniņu, sniedz dzīvniekam pagaidu mitekli un uzsāc saimnieka meklēšanu. Nofotografē atrasto dzīvnieku un ievieto sludinājumu dzivniekupalicija.lv sadaļā “Atrasts”, izpēti pazudušo dzīvnieku sludinājumus – iespējams, saimnieks savu mīluli jau aktīvi meklē. Izlīmē sludinājumu lapiņas ar dzīvnieka foto un īsu aprakstu rajonā, kurā dzīvnieks atradies. Ja saimnieku atrast neizdodas, sazinies ar tuvāko dzīvnieku patversmi.
Noderīgi kontakti un informācija
Rīgas pilsētas dzīvnieku dienests – t. 67558855
Informācija, kur Rīgas iedzīvotājiem vērsties par Rīgas pilsētas teritorijā atrastiem noklīdušiem, savainotiem suņiem un kaķiem; savvaļas dzīvniekiem; kā pieteikt ielas kaķu sterilizāciju un kā maznodrošinātajiem iedzīvotājiem meklēt atbalstu savu dzīvnieku sterilizācijai vai eitanāzijai. Rīgas domes informatīvais tālrunis: 67037366.
Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku ķeršana, aprūpe (diennakts pakalpojums) – 67558855.
Negadījumos cietušo un slimo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku ķeršana un aprūpe – 67558855.
Materiāls sagatavots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
