Labdien, Ulubeles saime!
Šī gada 20.augustā uz Burtniekiem devās Frīdis (runčuks) un Tobis (suņuks).
Šķiet, ka viņi ir cieši sadraudzējušies un ir laimīgi jaunajās mājās.
Katrā ziņā mums visiem Tobis ar Frīdi sniedz bezgala daudz prieka un citu pozitīvu emociju.
Paldies!!!! Veiksmes turpmākajos darbos!
Sveiki, es esmu Modžo!
Es piedzimu lielā ģimenītē kopā ar vēl 6 māsām un brāļiem.
18.jūlijā ārā spīdēja saulīte un atbrauca meitene, kas paņēma mani rokās un jau pēc stundiņas es biju savās jaunajās mājās.
Mani adoptēja ļoti mīļi saimnieki, kas mani mīl un lutina, māca un audzina par gudru suni.
Man ļoti paveicies, ka piedzimu pavasarī, man ir tikuši visi vasaras prieki. Patīk iet pastaigās un uz jūru patīk braukt.
Mani saimnieki ņem mani līdzi un mēs kopā pavadam daudz laika.
Esmu bijis arī sēņot, gailenes man sanāca atrast ļoti ātri.
Mājās man ir daudz mantas ko grauzt, es tik nesaprotu kāpēc saimnieki ir noslēpuši visas kurpes, tās bija vienas varenas matas 🙂
Man iet ļoti feini, ja neskaita to reizi, kad veterināre mani potēja, tad gan man nepatika, bet mani samīļoja, sabučoja un tas aizmirsās.
Arī man septembris ir mācību mēnesis, biju pirmajā suņu skoliņas nodarbībā, es pēc auguma tur pats mazākais, bet trenneris mani palielīja, es esot labs suns, un ātri iejutos.
Kad būšu iemācījies daudz jauna, pastāstīšu, kā man sokas.
Mīļš paldies Ulubelei, ka palīdzējāt manām māsām un brāļiem.
Ar sveicieniem,
Modžo no Ogres
Ulubelē katru dienu cilvēka mīlestību lūdzas un ēst prasa 140 suņi un 60 kaķi. Viņi priecājas par katru ciemiņu, kurš ienāk pa patversmes vārtiem un sacenšas uzmanības piesaistīšanā. Patversmes darbinieki un brīvprātīgie gādā, lai viņi ir siltumā, veseli un paēduši, bet bez jūsu atbalsta tas nav iespējams.
Ikviens, kas līdz 21.septembrim uz dzīvnieku patversmi Līčos nogādās 100 un vairāk kilogramus makulatūras, būs ne tikai palīdzējis pamestajiem, noklīdušajiem suņiem un kaķiem, bet arī dāvanā saņems ielūgumu ģimenei uz starptautisko mājdzīvnieku izstādi „Pet Ekspo 2012”, kas notiks 22. un 23.septembrī Ķīpsalā. Nauda par katriem 10 kilogramiem nodotās makulatūras nodrošina pilnus punčus vienam sunim vai trim kaķiem veselu dienu. Turklāt, atceries, ka nododot makulatūru, tu dari vairākus labus darbus vienlaikus – palīdzi patversmes iemītniekiem, atbrīvo savu māju vai biroju no liekā un domā zaļi.
Noskaties šo TV Alter veidoto sižetu un atbrauc ciemos!
Patversmes vārti apmeklētajiem ir atvērti katru dienu no plkst.10.00 – 17.00.
Papildu informācija:
Zanda Bērziņa, Ulubeles komanda
GSM.:20203333, e –pasts: adopcija@ulubele.org
Sveiki,
šodien atradu atvilknē salocītu lapiņu, kas izrādījās kaķenītes Grētas adopcijas protokols un nolēmu vairs neatlikt savu stāstu.
Vēsā rudenīgā dienā, neilgi pēc tam, kad no mums aizgāja mūsu mīļais ģimenes runcis Rūcis, mammai izdīcu došanos uz patversmi, jo tukšums un bēdas bija pārņēmušas mūsu mājas.
Un tā mēs pārvedām kaķu meitenīti, kas likās klusa, trausla un maiga pīkstīte. Pagāja laiks, kamēr Grēta izložņāja jaunās mājas istabas un kaktus, naktsmieram izvēlēdamās vienīgi ierāpšanos tētim zem segas.
Mēs visi domājām, ka no kaķiem šo to saprotam, jo saimnieka lomā bijām padsmit gadus, tomēr Grēta drīz vien lika secināt, ka bailīgā, mazā kaķenīte patiesībā ir ļoti nešpetna, akrobātiska būtne un dzīve ar viņu kļuva par jautru piedzīvojumu.
Iestājoties pavasarim, Grēta līzdama uz vēdera pa dārzu, ir apguvusi arī savu āra teritoriju un mājas sētu, šķiet, uzskata par savu lielāko dārgumu, no rītiem atsacīdamās no brokastīm, jo taču fiksi jāizskrien apskatīties, kas tur notiek.
Medības ir svarīga nodarbe un garajiem mēģinājumiem un sēdēšanām ir rezultāti, taurentiņi vairs nav jāēd. Viendien Grēta sparīgi ienesa mājās putna trofeju, ar to bij jādodas uz tēta (Grētas “galvenais” kalps) gultu padalīties.
Lai Jums laba veselība, dzīvesprieks, paldies par Grētu, par darbiem, ko darāt dzīvnieku labā!
Ar cieņu,
Laura
Labdien, cien. patversmes darbinieki!
Vakar paņēmām no Jums burmas kaķeni – Asju. Vēlējos tikai pateikt vēlreiz „paldies” par šo burvīgo būtni. Viņa ir fantastiska! Jau tajā pašā dienā viņa jau spēlējas, izskatījās ļoti apmierināta, pat tagad sēž klēpī un skatās, ko es pie datora daru. Es ļoti ceru, ka viņas nākotne būs laimīga, viņa noteikti to ir nopelnījusi!
Sūtu Jums pirmās vakardienas bildes, lai Jūs nepārdzīvotu par to, kā viņa uzvedās.
Liels paldies Jums par Jūsu darbu un rūpēm!
Ar cieņu,
Jeļena un Asja 🙂
Beidzot arī mums ir atradies laiks, lai uzrakstītu, kā mums iet ar Doriņu (tā mēs nosaucām savu kaukāzas sunenīti :))
Kad atvedām mājās, pirmās 12 stundas visi apkārt tika norieti no sirds – pat kaķi. Bet pagaja nakts un visi savējie jau bija draugi, pat suns. Kaut iepriekšējā vakarā nodomājām, ka būs grūti ar sadraudzēšanos, jo Doriņa nu ir pavisam cits suns. Ejot garām pagalmam, neviens pat neiedomāsies, ka viņa, dzīvojot patversmē, ir bijusi mīlīga pret visiem, jo sargāts tiek no SIRDS!
Tā kā mūsu Doriņa ir ļoti sirdīga pret svešiem cilvēkiem un pret svešiem suņiem gandrīz vispār nav noturama, tā līdz mežam tiek vesta ar mašīnu! Sākumā bija ļoti grūti iesaukt viņu mašīnā un (kamēr vilna nav ataugusi aukstos vakaros laižam nakti pārlaist iekštelpās) suns nebij iedabūnams arī iekštelpās, bet jau ir pagajis laiks un Doriņa vien gaida, kad brauksim uz mežu! Nu jau Doriņa ir dabūjusi skaistu ķermeņa tonusu, jo vairs nav nekāda pastaiga pie siksniņas, nu jātur līdzi skrējienam un savas saimniecības cīņu biedram vilku sugas sunim, kam meža pastaigas ir ierasta lieta. Nu jau visi ejam vienā solī 🙂
Vienvārdsakot var ļoti just, ka Dora spēj novērtēt to, ka nokļuvusi šeit, par ko mēs esam arī ļoti pateicīgi Jūsu komandai, ka rūpējāties par viņu ,un ko tur liegties arī “necilvēkiem” kas suni atstāja, jo kā gan mēs būtu tikuši pie šī Dārguma. Vienīgi žēl, ka tik ilgi Doriņai tas bija jāgaida, kam sniegt savu lielo mīlestību un saņemt pretī tieši tikpat lielu! Katrā ziņā visa mūsu saimniecība (arī truši nav vairs stresā par lielo iemītnieku) ir jau pieraduši pie spēcīgā rējiena, kad kāds iet garām mūsu sētai. Viņu ir pat iemīlējuši un pieņēmuši visi mūsu kaķi :), ar kuriem priekštelpā tiek dalīts viens dīvāns, kopā siltāk :).
P.S. Pievienojam mazu ieskatu kā mums visiem iet! Vienā fotgrāfijā: kā mēs pildam savus pienākumus un skatiens-spriediet paši: “bet esmu laimīga” 🙂
P.P.S. tad pēc laika varēsim atrakstīt vēlreiz, kādu smuku kažoku būsim izaudzējuši:)
Ar cieņu Gatis, Baiba un Doriņa
Labdien, mani pirmie labie cilvēki!
Esmu Čita, kaut gan uz savām īstajām mājām atbraucu kā Zuze. Tā kā kaimiņos dzīvoja jau viena Zuze – pavisam maza un niecīga, saimnieki mani nosauca par Čitu. Tas esot par godu Annas Sakses grāmatu varonei, jo arī man esot gan piektais pirksts, gan asais kauliņš pierē.
Man ļoti patīk jaunajās mājās. Šeit gan bija jau viena suņu meitene – Samba, kura neizrādīja sevišķu draudzību, bet es biju ļoti pacietīga un tagad mēs jau pat rotaļājamies. Vēl šeit dzīvo kaķu meitene – Picene. Šis ir pavisam citādāks kaķis, nekā tie, ar kuriem es dzīvoju kādreiz vienā mājā. Šī prot gan šņākt, gan spļaut, gan kost. Bet arī ar viņu mēs jau esam normālās attiecībās – varam paiet viena otrai mierīgi garām.
Vēl man ir ļoti skaista kaklasiksna un pavada. Tie ir mani skolas piederumi. Jā! Es eju suņu skolā! Tas tāpēc, ka saimniece uzskata, ka man esot RAKSTURIŅŠ! Tas gan ir burvīgi. Ar nepacietību gaidu, kad saimniece ņems pavadu un teiks – braucam uz skolu! Tur man ir tik daudz draugu – Rego, Ričards, Marta, Rozālija un daudzi citi.
Es cenšos būt laba skolniece, jo par katru labi izpildītu komandu es saņemu īpašu gardumiņu. Skolotāja arī mani paslavē. Ne velti man pierē ir asais kauliņš, kurš norāda uz sevišķu gudrību.
Viena lieta gan man neliek mieru… Visi man jautā – nu kādas šķirnes sunītis tad es esmu? Bet es nezinu! Tagad es sākot līdzināties mazajam kollijam, bet varbūt vēlāk es jau izskatīšos pēc vilka? Varbūt jūs man varētu to pateikt? Tāpēc nosūtu jums savas fotogrāfijas, kurās es pozēju.
Visu labu! Ar vismīļākajiem sveicieniem Čita un viņas saimnieki Kurzemes pusē.
P.s. Starp citu, šodien man iekoda lapsene…lūpā. Ciest viņas nevaru! Rrrrrr…
Svētdien, 26. augustā, Vērmanes dārzā pulcēsies Latvijā mītošās lielās lelles un talismani. Lielās lelles uz Vērmanes dārza skatuves kāps plkst. 12:00, kur katra lelle tiks iepazīstināta ar skatītājiem.
Vairāk informācijas – http://ulubele.blogspot.com/2012/08/lielo-lellu-un-talismanu-gajiens.html
Piedalīsies arī mūsu Ullu un Belle no Ulubeles,
nāciet kopā svinēt lielo leļļu dienu:)
Ulubeles komanda
Lūdzam palīdzēt atrast saimnieku sunim, kurš 20./21.augusta naktī smagi savainots tika atrasts Biķernieku ielā 160 (bērnu slimnīcas Gaiļezers rajons).
Šī kucīte, apt. 2 g.v., laikas tipa jauktenīte, melna ar baltu, ap kaklu siksniņa, tika pamanīta Biķernieku ielas 160 dzīvojamās mājas pagalmā. Suns gulēja sarāvies kamoliņā pie smilšu kastes un sākotnēji iedzīvotājiem licies, ka pagalmā iemaldījies zaķis. Tikai tad, kad “zaķis” prom nemuka to pasaucot, bet mēģināja panākties pretī, tā kā lūdzot palīdzību – atklājās šausminošs skats – vairākas dziļas brūces uz sāniem un muguras un vaļējs lūzums.
Iedzīvotāji nekavējoši ziņoja policijai, kura savukārt šo faktu paziņoja dzīvnieku palīdzības diennakts dispečertālrunim uz 25473333, jo Rīgas pilsētā savainotiem dzīvniekiem palīdzība tiek nodrošināta visu diennakti.
Tūlīt pēc sunītes atrašanas tā tika nogādāta dr.Beinerta diennakts veterinārajā klīnikā, kur viņai tika sniegta pirmā nepieciešamā palīdzība un arī veikta operācija. Ārsti nav vienozīmīgi pārliecināti par dziļo brūču izcelsmi, kas varētu rasties autotraumas rezultātā un pieļauj arī iespējamību, ka smago savainojumu cēlonis ir vardarbība pret dzīvnieku.
Pēc ārstu prognozēm ievainojumi nav dzīvībai bīstami, bet prasa ilgstošu aprūpi un pacietīgu kopšanu. Pašlaik suns atrodas Ulubeles aprūpē Līču patversmē. Suņu meitene ir ļoti pacietīga, draudzīga un mīlīga, no cilvēkiem nebaidās un labi ēd, bet tomēr ļoti skumst. Pēc Ulubeles komandas pieredzes – izskatās, ka dzīvojusi pie kārtīgiem saimniekiem. Iespējams, ka sunīte noklīdusi no tuvākajiem rajoniem – Mežciems, Ulbroka, Dreiliņi, Mucenieki, vai Juglas papīrfabrikas rajona!
Ļoti meklējam dzīvnieka saimnieku, tāpēc lūdzam ikvienu – ieskaties! Ja atpazīsti suni un vari sniegt kādu info par saimnieku vai zini sunītes turēšanas vietu, sazinies ar Ulubeli: t.20203333, 27803333, 27863333, e-pasts adopcija@ulubele.org. Esi draugs, palīdzi atrast saimniekus šai suņu meitenei – mēs ļoti ceram, ka kāds viņu meklē un gaida!
Ja vari palīdzēt un atbalstīt sunītes ārstēšanu vai palīdzēt pārējo mūsu iemītnieku uzturēšanā, līdz tie atrod savus vai jaunus saimniekus, būsim priecīgi un ļoti pateicīgi:
Ziedojuma tālrunis – 90006083
Ar vienu Tavu zvanu tiks pabaroti 3 suņi vai 6 kaķi
(1 zvans = 1 lats)
Ik dienas Līču patversmē Ulubeles aprūpē atrodas vismaz 140 pamesti vai noklīduši suņi un 40 mājas kaķi, kam nav vairs saimnieka.
Ziedojumu konts:
Biedrība “Dzīvnieku pansija Ulubele”
Reģ.Nr. LV 40008095993
Konts: LV 97 HABA 0551 0283 5389 3
“Izdari sirdsdarbu!”
sadarbībā ar portālu Ziedot.lv
Ziedot.lv projektam komisijas maksas netiek ieturētas un visu šim projektam noziedoto summu Ziedot.lv 100% pārskaita Ulubelei
Cieņā un cerībā uz atbalstu,
Ulubeles komanda
Ir pienācis laiks 3.adoptēto un patversmju dzīvnieku izstādei!
Ikviens, kam patīk dzīvnieki, vai vēlas dienu pavadīt baudot dabu, laipni aicināts uz šo pasākumu! Būs atrakcijas un nodarbes bērniem un pieaugušajiem; gleznās apskatāmi zirgi un suņi, kā arī iespēja iemūžināt portretā sevi un savu mīluli! Našķi, dažādi dzīvnieki, pozitīvas emocijas – tas viss tikai apmaiņā pret ziedojumu patversmei!
Laipni aicināti visi dzīvnieku draugi, kuriem nav vienaldzīgs dzīvnieku liktenis, visi adoptētie, izglābtie, nopirktie vai atpirktie dzīvnieki ar saimniekiem un savām ģimenēm! Pierādīsim sev un visai sabiedrībai, ka dzīvnieka tiesības ir līdzvērtīgas cilvēktiesībām! Parādīsim, cik mūsu ir daudz un esam spēcīgi, jo spējam palīdzēt!
Būs iespēja iepazīties ar adopcijai pieejamiem dzīvniekiem – tāpēc visi, kas vēl tikai meklē savu īsto un vienīgo – laipni gaidīti!
Vairāk informācijas: 26479144 Danuta, mezavairogi@dot.lv; http://www.mezavairogi.lv
Uz tikšanos 25.augustā pl.12.00, Mežavairogos!