Ulubele

Šis stāsts nebūs par to, ka es izglābu suni no patversmes, šis stāsts ir par to, kā mazs sunītis glabā un glābj manu dzīvi joprojām. 2015. gadā es satiku Tobi – viņam bija 4 gadi un var teikt, ka es ienācu viņa ģimenē. Tobis ieturēja distanci, bija pats par sevi un nespēlējas ar mani, bet ja spēlējas, tad tas vairāk bija “paskatīsimies kurš kuru”, nebija mīļš pret mani, neskrēja man pretī uz rociņām. Kad mēģināju sabučot, viņš radīja zobus un rūca. Viņš neuzticējās cilvēkiem un nelaida nevienu tuvumā. Tā mēs arī dzīvojām. Nothing special….

Pirms nedaudz vairāk kā gada kādā lietainā rudens vakarā Mežaparkā uz ielas tika atrasta maza mīlīga kaķmeitiņa, kuru acīmredzami kāds bija izmetis uz ielas, jo viņa smaržoja pēc mājām un izmisīgi skrēja pakaļ cilvēkiem un skaļi mjaudot pieprasīja uzmanību. Tajā brīdī nebijām plānojuši sniegt mājas kaķim, tādēļ mazulīte tikai nodota patversmes Ulubele aprūpē.

Sveiki!

Mani sauc Dora, bet saimnieki mani mēdz saukt arī par minku vai dorito. Ir paskrējis gads un varu teikt, ka gājis visai forši, esmu nedaudz pieņēmusies svarā, brīžiem gan tas traucē, jo lai nomazgātu pakaļējās ķepas man tās ar abām priekšējām nedaudz jāpietur savādāk es tām netieku klāt, bet kam gan negadās, ja garšo pilnīgi viss, ko ēd arī saimieki.