Author: U Komanda

Labdien!

Jums raksta un mīļus sveicienus sūta kaķenīte Fēbe un viņas jaunā ģimene 🙂
Fēbe mums pievienojās 08.11.2014. pēcpusdienā, kad visi kopā apmeklējām patversmi, lai paņemtu uz savām mājām kādu jauku murrātāju, ko mīlēt un lutināt.
Un mēs viņu sastapām -tā bija kaķenīte, kas sākumā nepiesaistīja mūs uzmanību, bet tad viņu pamanīja vīrs, samīļojām minku un, kad nolikām zemē, viņa aši un pārliecinoši iesoļoja kaķu pārnēsājamajā grozā, ko bijām paņēmuši līdzi, parādot, ka viņa ir izdarījusi savu izvēli un gatava doties mums līdzi. Tā viņa padarīja mūsu izvēli daudz vieglāku, jo patversmē ir tik daudzi, kuru skatiens pauž lūgumu – paņem mani un es Tevi nekad nepievilšu.
Jau pirmajā dienā Fēbe pie mums jutās un izturējās kā savās mājās, kur būtu atgriezusies pēc prombūtnes. Viņa droši iepazinās ar teritoriju, iekārtojās uz palodzes virtuvē, lai palūkotos no augstuma uz pilsētu tumsā, un ar lielu apetīti notiesāja savas vakariņas.

Fēbe ir īsta kaķu princese-ļoti kārtīga un tīrīga. Kaut arī kaķenīte jau ir bijusi māmiņa saviem kaķēniem, viņa pati vēl ir ļoti rotaļīga-skraida pa dzīvokli, paslēpjas, lai viņu atrod, spēlējas ar apaviem, izkārto tos pa koridoru kā viņai iegribas. Fēbe ir arī ļoti, ļoti mīlīga, labprāt ieraušas klēpī un apmierināta murrā. Šobrīd gan vēl ietur distanci ar mūs mazo meitiņu, bet noteikti kādu dienu, kad mazule paaugsies, abas sadraudzēsies un varēs kopā rotaļāties.
Fēbe ir atradusi mūs un mēs viņu, lai nekad nešķirtos.

Mēs visi gribētu pateikt lielu, lielu paldies par brīnišķīgo darbu, ko darāt, lai kāda nosalusi ķepaiņa sirds atkal varētu tikt iepriecināta un sastaptu savu ĪSTO ģimeni!
Lai Jums silti un priecīgi svētki!

Ar sveicieniem,
Fēbe un viņas ģimene 🙂

Labdien!

Šeit Jums raksta laimīgi kaķa (Tomija) saimnieki, kuri jau pusotru gadu dzīvo kopā ar viņu mūsu jaunajās mājās Rīgā. Kādā saulainā sestdienas dienā ieraudzījām Tomiju patversmē un viņš ieraudzīja mūs (lauzās pāri visiem brāļiem un māsām, lai tikai tiktu pamanīts). Vēl joprojām Tomijam patīk lauzties pie mums pāri visiem šķēršļiem (izbēgot kāpņu telpā) vai pacietīgi sagaidot mūs pie ārdurvīm, kad esam darbā.

Par laimi Tomijam, pēdējo pusgadu viņš tiek lutināts pēc pilnas programmas – gaidot ar mums pirmdzimto ģimenē un pavadot visu dienu sievas sabiedrībā Tomijs ir ļoti dzīvespriecīgs, aktīvs un sabiedrisks kaķis, kuram arī ir pāris niķi, kā ēst puķes un darīt mazas palaidnības.

Kas mūs pārsteidza visvairāk, ka viņam ļoti garšo banāni un saldējums, bet labākā spēļmanta ir rozā vilnas zeķe, ko viņš nekad neizlaiž no redzesloka.

Esam neizsakāmi pateicīgi, ka Tomijs ir mūsu ģimenē un nākotnē noteikti meklēsim Tomijam draugu patversmē, lai viņam sagādātu sabiedroto!

Lita & Mārcis

Sveiki!
Jau veselas trīs nedēļas varam lepni ziņot, ka pie mums dzīvo augstākais skandināvu dievs – Odins!

Vārds viennozīmīgi viņu raksturo līdz mielēm – patiesi gudrības un kara dievs! Gudrība Odinam vairojas pa dienām. Viņš jau ir apguvis, ka ledusskapja durvju atvēršanas skaņa nozīmē gardumus (un ne jau tos apnikušos sausos, bet gan tos garšīgos mitros!). Tāpat viņš ir sapratis, ka redzamās vietās drīkst nadzīgi plēst speciālo stabiņu, bet, ja vieta nav redzama (kā, piemēram, pagultē) drīkst skrāpēt arī to, kas nav speciālais stabiņš. Tā kā sākotnējā piesardzība nu ir pāraugusi visu mājas dzīves ekstru izmantošanā. Bet mēs esam pilnīgi mūsu Odina varā. Mūs ir pakļāvusi viņa nepārtrauktā murrāšana labsajūtā, kad drīkstam pamurcīt viņa puncīti un pakasīt aiz auss.

Piekrišana nākt pie mums izskatās Odinam bijis tīri labs darījums, bet mums – pats labākais!

Māris un Anete

Viljama laimīgais stāsts

Viljams tika adoptēts 2010.gada 21.novembrī, 3 nedēļu vecs, tieši manas meitas Līvas dzimšanas dienā. Mūsu mīlulīts… tik lielu mīlestību un labu sirdi mēs neesam sastapuši nevienā dzīvā radībā!
Anete un Līva Kalniņas

Sveicieni no Rudulīša, tagadējā Čiekuriņa!
Vēlamies nodod sveicienus visiem Čiekuriņa draugiem un mīļajiem patversmes darbiniekiem. 🙂

Mana un Čiekuriņa draudzība sākās jau septembra sākumā, kad, ejot garām kaķu mājai, acīs un sirdī iekrita kāds ruds, apaļīgs ruņčuks, kurš sabozies gozējās saulītē, pieejot tuvāk pamanīju, ka ruņčuks nav gluži vesels, ir zaudējis actiņu un nedaudz puņķojās, bet ar to mēs pašlaik cīnāmies. 🙂 Tā turpināju braukāt uz patversmi, lai pastaigātos ar suņukiem un tiktos ar savu Čiekuriņu, pagāja laiks un izlēmu, ka jāved mājās. 🙂

Tā mēs tagad dzīvojam, daudz braukājam pie ārstiem, bet Čiekuriņam tas problēmas nesagādā, drīzāk šķiet, ka patīk vērot apkārtni pa auto logu. Izvēlējos homeopātiju, jo kaķīša organisms jau bija pavisam savārdzis no antibiotikām, kuras nepārtraukti lietoja. Līdz Madonai gan vēl neesam tikuši, jo ļoti labi iedzīvojāmies tepat, Rīgā. Esam kļuvuši vēl tuvāki, Čiekuriņš mīl glāstus un uzmanību, bet nav no “klēpju” kaķiem, reizēm pagodina mani ar pasēdēšanu klēpī ārsta kabinetā. Viņam ļoti patīk izgāzt savu resno punci uz dīvāna un visu dienu slaistīties, bet pa nakti iecienījis manu rakstāmgaldu, blakus zivtiņai. Čiekuriņam ļoti garšo liellopa fileja un ikreiz , kad atnāku no veikala, pieprasa ko gardu. Viņš ir ļoti zinātkārs, patīk vērot garāmbraucošās mašīnas. Ziemassvētkos kopā dosimies uz Madonu, kur divu nedēļu garumā baudīsim lauku dzīvi un citu dzīvnieku sabiedrību, pēc kuras iespējams Čiekuriņš ir sailgojies. Kopš dienas, kad paņēmu Čiekuriņu, ne dienu neesam bijuši šķirti, viņš ir mazais luteklīts un mājas gariņš, bez kura vairs nespētu iedomāties savu ikdienu.

Ar sveicieniem, Čiekuriņš un Una.

Sveicieni no pūkainā patversmes ex-Tobīša!
Kas gan varēja iedomāties, ka drēbju maisu nogādāšana patversmē varētu beigties ar +1 kaķi! Kaut kā šķita, ka ar diviem astaiņiem mājā jau pietiek, bet, ja saimes vīrieša sirds izkūst, tad nekā nevar padarīt. Tā nu decembris sākās ar jaunu mājdzīvnieku, kas mūs patversmē bija gaidījis jau no jūlija. Superīgais runcis jau paspējis tikt pie cita vārda un tagad ir Drako. Kaķu puisis ir atradis pagaidām mīļāko apmešanās vietu, kur līdz šim mēdza atrasties saimnieces dators. Tā kā šajā mājā kaķiem visumā ir liela teikšana, tad pagaidām dators dod vietu minkānam, lai viņš jaunajā mājvietā justos gaidīts.

Drako savā iepriekšējā dzīvē noteikti ir bijis mājas kaķis, jo ļoti labi zina, ka virtuvē, īpaši, ja notiek rosība ap ledusskapi un uz gaļas dēļa, ir cerības kaut ko izprasīt. Viņš arī zina, ka uz galdiem kaķi nekāpj, un nemaz nav mēģinājis to darīt.
Mūsu abi pārējie kaķi (arī kādreizējie patversmes iemītnieki) nebija lielā sajūsmā par vēl vienu lutekli, tomēr Drako, būdams ļoti mierīgs un nosvērts, jau pāris dienu laikā ir ticis līdz saostīšanās fāzei, lai gan mūsu jaunkundze vēl šad tad uzrūc un izrāda neapmierinātību, bet līdz ķepu vicināšanai nav tikuši.
Drako ir tiešām mierīgs un kārtīgs, pat ļauj sakopt savu skaisto kažoku un izgriezt kādus savēlušās spalvas kamoliņus. Katrs, kas pienāk viņu sabužināt, tiek sagaidīts ar “mur”.
Paldies Ulubelei par svarīgo sirds darbu, ko darāt mūsu mazākajiem! Paldies, ka dodat otru cerību tiem, kuriem dzīves apstākļi dažādu iemeslu dēļ ir bijuši bēdīgi!

Ar siltiem sveicieniem Adventes laikā –
Zāļu ģimene Jūrmalā

1. Adventes brīnums ir noticis abi kaķīši netika šķirti un dzīvos vienā lielā un draudzīgā ģimenē Jaunpagastā!
Saimniece Aija stāsta, ka abi iejutušies un jūtoties kā saimnieki!