Laimīgi kopā!

No Ingas pa pastu saņēmām divas skaistās Čitas fotogrāfijas (30.augustā Čita jau divus mēnešus mājās Limbažu novadā Skultē):

Čita skatās, kur kaķis noslēpies

Labdien!

Nu jau trīs nedēļas esam kopā. Savu jauno mājas mīluli nokristījām par Līzi.
Līze nu jau ir labi iejutusies jaunajā mājvietā. Pirmais vakars gan pagāja drošā slēptuvē, bet otrās dienas rītā kāre pēc vistas filejas bija lielāka par bailēm. Apetīte Līzei ir ļoti laba un nākas pamazām samazināt dienas gardumu normu, lai nezaudētu sportisko formu. Līze ir kustīga, dzīvespriecīga un, protams, ļoti mīļa. Otrdien jādodas pie dr.Vaidera tepat Saulkrastos uz profilaktisko operāciju. Nosūtam jums dažus momentfoto.

Paldies, ka mūs iepazīstinājāt!
Sveicieni no Līzes!

Mūsu laimīgo stāstu uzrakstīju vasarā, bet nekādi nespēju izvēlēties, kādas bildes pievienot. Ironiski – neviena bilde tak neatklāj Mokkas patieso skaistumu, mīļumu, gudrību… Piecas dienas atpakaļ Mokka devās tālajā ceļā uz mūža mājām… bet mūsu laimīgo stāstu tomēr atstāšu tagadnes formā, jo mana Mīļā Meitene vienmēr būs manā sirdī!

Es ticu mīlestībai no pirmā acu skatiena, ticu brīnumiem un ticu liktenim – Mokka ir mana Mīlestība, mans Brīnums un mans Liktenis!!!
Mēs esam laimīgas kopā jau ceturto gadu un mūsu laimes cēlonis ir Ulubele. Jau pirmo reizi ieraugot Mokkas bildi tālajā 2010.gada augustā, zināju, ka viņa ir Īpašs Suns. Kad pirmo reizi viņu satiku tā paša gada Ziemassvētkos Ulubelē ikgadējās Ziemassvētku pateicības brokastīs, bija skaidrs, ka viņa ir MANS SUNS! …bet es nevarēju atļauties turēt suni, man nevajadzēja suni, es negribēju suni, ne mans dzīves veids, ne dzīves vieta nav piemēroti suņa turēšanai…
…un tomēr pēc pāris dienām atgriezos Ulubelē pēc SAVAS MOKKAS (toreiz Dūdiņas) un nevienu brīdi neesmu nožēlojusi šo lēmumu. Ja dzīvē satiec savu īsto un vienīgo, nav nozīmes nevienam „nevarēju”, „nevajadzēja”, „negribēju”.
Mēs ar Mokku esam radītas viena otrai, mēs mācāmies viena no otras: Mokka man māca cilvēcību un labestību, es Mokkai paļaušanos un ticību, ka viņas dzīvē vairs nebūs ciešanu. Mokka ļoti mīl cilvēkus, neskatoties uz to, kas viņai nodarīts. Mokka ir daudz cietusi – skumjas viņas dzīvesgudrajās acīs aizvien liek sarauties manai sirdij, ko gan viņa ir pārcietusi un kā gan viņa ir spējusi saglabāt mīlestību pret cilvēku…
Mokkas misija ir BŪT LABAM SUNIM. Kad pastaigas laikā pēkšņi man nezināms pretimnācējs iesaucas: „Es zinu šo suni!”, mani pārņem lepnums. Kad redzu cilvēkus smaidām, skatoties uz Mokku, zinu, ka viņa ir pelnījusi visu šo mīlestību un uzmanību. Uz ielas un pasākumos vispirms atpazīst Mokku un tad mani viņai līdzās 🙂 Mokka ir MANS SUNS, bet ne mans īpašums. Mokka piedalās Ulubeles pasākumos, Mokka ir viena no Ulubeles Cilvēcības stundu vadītājām, jebkur publiskā vietā Mokka ar savu uzvedību iekaro cilvēku sirdis, raisa smaidus un sirsnīgas sarunas par dzīvniekiem, par viņu īpašo vietu mūsu dzīvēs. Mokka ir vairāk kā suns – viņa ir PATIESI LABS SUNS!
Vai jau minēju, ka Mokka ir mana Mīlestība, mans Brīnums un mans Liktenis?

Pateicībā par kopā pavadīto laiku,
Inese

Raušuka-čilauts…;)
nosūtu-bildi-no-Raušuka-ikdienas-aktivitātēm. Mums-iet-ļoti-labi.

Sveiciens “ULUBELEI”!

Pielikumā nosūtu dažas fotogrāfijas no Jūsu bijušā iemītnieka Tobīša jaunajām mājām.

Pamazām suņuks iedzīvojas. Ļoti pieķēries manai mammītei un mazo dārziņu cītīgi sargā no kaķiem.

Gandrīz katru dienu abi dodas uz Biķernieku mežu pastaigās, kuras abiem ļoti patīk. Ir tikai problēma ar braukšanu mašīnā (laikam nav braucis – nervozē un paliek slikta dūša), bet gan jau pieradīs. Mēs nedēļas nogalēs braucam pastaigāt gar jūru, arī tas viņam ir jaunums un sajūsmā no mūsu pastaigām pagaidām nav.

Labdien,
šogad 18.aprīlī Lielajā piektdienā paņēmām no patversmes kaķīti, kuram vārdu devām Turbo.
Turbo klājas ļoti labi un esam ļoti priecīgi par tik mīļu un kārtīgu kaķīti. Turbo ļoti patīk ārā, taču naktis labprātāk pavada mājās. Ārā viņam ir arī draudzene no blakus mājas, kura ir nedaudz jaunāka par viņu (Turbo šobrīd ir ~9 mēneši).
Nosūtam fotogrāfijas ar Turbo…

Liels Jums Paldies!

Labdien, Ulubele!
Pagājis nu jau kāds labs laiciņš un vēlējāmies parādīt un pastāstīt Jums, kā jaunajās mājās ir iedzīvojies Ralfijs!

Ralfijs ir viens no tiem dzīvnieciņiem, kurš savu saimnieku/ci pazaudēja Zolitūdes traģēdijā. Tā kā neko par kaķīša iepriekšējo dzīvi nezinājām, konkrēti vārdu, nosaucām viņu par Ralfiju.
Sākuma posms kaķim bija smags un skumjš – visdrošākā vieta mājās likās zem skapja, gultas tālākajā stūrītī vai zem vannas tumsā… un acīs bieži bija manāmas skumjas un ilgas… Ralfijs, aiz savas jūtīgās dvēseles un pārdzīvojumiem, bija saķēris elpceļu iekaisumu, kas lika daudz klepot un bieži apmeklēt ārstu – nepatīkams process. Tagad slimība jau sen uzvarēta un kaķis ir sveiks un vesels!

Pieņemot adopcijā Ralfiju, nezinājām, kā viņš pieņems jaunās mājas un to, ka tur jau saimnieko cits draugs. Tomēr pagāja laiks, bija savas domstarpības, apmainīti kādi skarbāki vārdi savā starpā un tagad Ralfijs un Rufus ir nešķirami draugi!

Ralfija viena no mīļākajām nodarbēm – gulēšana! Miegs ir viņa otrs labākais draugs. Viņš guļ ilgi un daudz, un mīļākā pozīcija ir tieši uz muguras un kājas gaisā. Amizants skats!

Ralfijs ir arī ļoti sportisks un enerģisks kaķis. Ja ir pienācis laiks paplosīt pelīti vai patrenkāt Rufusu, tad to dara no sirds. Viņa enerģiskums arī izpaužas modeļa jomā, jo viņam patīk bildēties un ja ir uzķēris, ka tiek fotografēts, noteikti, ka būs daudzi un vērtīgi kadri.

Sirsnība un mīļums ir viņa visraksturīgākā īpašība. Ralfijam ļoti patīk, ja viņu paijā un mīļo – īsts mīlestības iemiesojums. To sirsnību viņš ne tikai pieņem, bet labprāt sniedz pretim arī mums!

Tagad, vasaras periodā, kad saulīte spīd un lutina ar siltumu, Ralfijs ir atklājis balkona burvību un labprāt pievienojas savam draugam, lai varētu pavērot, kas jauns ārpasaulē vai vienkārši tur pagulēt.

Ar sirsnīgiem sveicieniem: Elīna, Uldis, Rufus un Ralfijs!

Priecājamies, ka jaunajās mājās sunīte dzīvo pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi, t.sk., apmeklējot nodarbības kopā ar citiem savas šķirnes pārstāvjiem:

Взята у Вас 10.02.2013.
Спасибо, все хорошо. Никакой агрессии. Ласковая и смешная. Еще раз спасибо.
Елена

Sveiki 🙂

Nu jau vairāk kā pusgadu pie mums dzīvo suņuks Rodžers, ierašanās mūsu mājās patiesībā nebija plānota. Mazais brālis bija redzējis reklāmas un gribēja aizbraukt pie dzīvnieciņiem un tā nu mēs satikām sunīti un uzreiz iemīlējām, tētis piekrita adoptēt viņu, sen jau gribējām mājdzīvnieku 🙂

Rodžers uzreiz jau pirmajā diena iejutās mūsu ģimenē, paši esam iemācījuši viņam sēdēt, dot ķepu, gulēt un iet blakus.
Sunītim ļoti patīk dauzīties un spēlēties, kā arī ir iecienījis tukšajām plastmasas pudelēm skrūvēt nost korķus ;D

Kopā braucam arī uz tēta sacensībām, mazgājam Rodžeru, spēlējamies un pat guļam 🙂

Visi esam ļoti priecīgi un Rodžeram arī iet labi, paldies Jums par mīļo sunīti!