Zuze
Zuze gan neko nesaka, bet domājam, ka viņa jūtās labi 🙂
Zuze
Laimīgi kopā!
Fresa
Sveicināti!
6.decembrī bijām no Jums paņēmuši kaķenīti un nosaucām viņu par Fresu!
Fresa pie mums jau ir iejutusies un sadraudzējusies ar lielāko un mazāko suni.
Jau guļ pie mums gultā un nekur nemūk. Pa nakti klusiem solīšiem noiet uz pirmo stāvu, aiziet uz tualeti un paēd. Un tad ar klusiem solīšiem atnāk atpakaļ uz otro stāvu, pastaigājas un tad izdomā, kur gulēt.
Dažreiz viņa pārbīstas no skaņām, bet pēc tam nomierinās. Viņai arī ir pašai sava gulta, gultā viņa parasti guļ pa dienu tad, kad neviens nav mājās.
Protams, esmu jau paspējusi uztaisīt selfiju, kur abas esam gultā. Pirmajā bildē ir viņas pirmā diena pie mums tieši tad, kad atvedām!
Un vienā bildē ir Fresas jaunā draudzene zeltainais retrīvers un draugs, mazais punduršpics!
Ar cieņu,
Anete
Mejs Darks
Здравствуйте!
Это ваш Муся. Но вот уже почти 5 месяцев он наш Мэйс.
Красавец, умница, хитрюга, мелкий хулиган. А иногда – просто бандюган. Вот поэтому ходим на площадку, занимаемся вместе с серьёзными овчарками, учимся культуре поведения в общественных местах.
Дома обходимся без всякой культуры.
Мы поздравляем вас всех с Рождеством, с наступающим Новым годом. Желаем вам здоровья, бодрости, успехов в том добром деле, которое вы делаете. Желаем, чтобы повезло собачкам и кошечкам найти хозяев: в приюте хорошо, но дома всё равно ещё лучше.
С любовью и огромной благодарностью за то, что спасли…
Ваш Муся (Мэйс Дарк).
Mitja
Labdien!
Raksta Jums Mitjas (Митяй, Митя, Митос) saimnieki. Kādu laiciņu braucām pie jums pastaigāties ar suņiem, bet vasarā sapratām, ka esam gatavi kļūt par saimniekiem un draugiem kādam no jūsu audzēkņiem. Divu mēnešu jaunu kaķēnu paņēmām no Ulubeles jūlija beigās, nu jau kaķēns dzīvo pie mums veselu pusgadu. Daudzi raksta, ka nevar jau iedomāties, kā būtu dzīvot bez sava četrkājaina drauga. Tāpat arī mēs: grūti iedomāties, kā esam līdz šim dzīvojuši bez šī melnbaltā mīļuma kamoliņa?
Kā tā būtu – pamosties bez Mitjas murrāšanas un kutināšanas ar ūsām sejā? Kā tā būtu – atnākt mājās, kur nav Mitjas, kas sagaida pie durvīm un tūlīt steidzas samīļot saimniekus? Kā tā būtu? Tas tagad liekas neiespējams!
Mitja ļoti ātri iejutās saimnieka lomā, izpētīja dzīvokli un nolēma, ka dīvāns būtu labākā vieta rotaļām un atpūtai. Kaķīts nemaz nekautrējas svešu cilvēku priekšā: kolīdz atnāk ciemiņi, Mitja aši skrien iepazīties un rotaļāties ar jaunu paziņu. Mīļš, draudzīgs, rotaļīgs, tīrīgs un kārtīgs – tas viss ir par viņu.
Mitjam patīk dzīvoties pa palodzēm, vērojot, kas notiek ārā. Tik liela sajūsma bija Mitjam, kad pirmo reizi ieraudzīja sniegu! Likās, ka mūžam sēdēs uz palodzes, mēģinot izsekot sniegpārsliņu deju. Tāpat Mitja bieži atpūšas arī vannas istabā, viņam patīk spēlēties ar ūdeni un padzerties no krāna. Varbūt dzerot pa tiešo no krāna ir garšīgāk nekā no bļodiņas? Tas gan Mitjam jāpajautā.
Protams, Mitjam sanāk arī sastresot saimniekus: mēģinot izpētīt virtuves galdu, kas viņam ir “aizliegtā” zona, vai arī apgraužot tikko sadāvinātas puķes un apgāžot vāzi. Bet saimnieki gan to ātri piedod.
Dzīvoklī pagaidām ir tikai trīs mistiskās lietas, no kurām Mitja baidās: fēns, putekļsūcējs un mazgāšanas slota. Kad šie briesmoņi parādās, Mitja ieņem visdrošāku pozīciju: aiz divāna lielajā istabā. Bet kolīdz tīrīšana beidzas, Mitja iziet laukā un atkal uzvedās kā saimnieks.
Mitja ir īsts ģimenes loceklis un vismīlīgākais kaķēns, ko līdz šim esmu redzējusi. =) Paldies jums, mīļie patversmes darbinieki, ka darāt savu darbu! Tas ir tik jauki, ka patversmē var atrast draugu.
Lai jums gaišs šis svētku laiks!
Ar sveicieniem,
Darja, Viktors un Mitja
Blēra
Labdien!
Vēlējos jums pastāstīt, kā klājas kaķenītei Blērai, kuru adoptēju aptuveni pirms pusotras nedēļas. (Runa ir par melno, dusmīgo, šņācošo kaķenīti)
Kaķenīte ir veiksmīgi aizceļojusi uz Madonas novada Praulienas pagastu, kur dzīvo kopā ar savu saimnieci Laimu.
No sākuma Blērai tika dota iespēja aprast ar jauno dzīves vietu. Viņa diezgan ilgi nosēdēja savā būrī, līdz saimniece pamanīja, ka kaķenīte pati ir nomainījusi savu posteni – izvēle krita uz datorgaldu. No sākuma staigāšana notika tikai pa naktīm – tika apskatīts katrs istabas stūrītis. Nākamajās dienās jau pastaigas notika arī dienas gaišajā laikā.
Tagad Blēra labprāt rotaļājas ar savām pelēm un bieži mēdz aizmirst, ka ir jādusmojas. Gadās, ka no rītiem ķer arī savu saimnieci, kas sakustas zem segas vai pat naktī iekārtojas gultas kājgalī. Kad atbrauc kāds svešāks, tomēr vēl uzskata par vajadzīgu arī pašņākt, bet kopumā notiek straujas izmaiņas uzvedībā. Jāpiebilst, ka rokās kaķīti ņemt vēl nav mēģināts, bet ticu, ka drīz pienāks laiks, kad arī tas būs atļauts.
Blēra šobrīd ir ģimenes uzmanības centrā. Visi zvana un interesējas, kā jaunajai mājas iemītniecei klājas. Saimnieces uzmanības arī netrūkst – tiek domāts gan par pārtiku, gan ērtībām, gan arī izklaidēm.
Pielikumā pievienoju vairākas fotogrāfijas. Par tuvplāniem Blēra gan šobrīd sajūsmu neizrāda – pozē nelabprāt un velta kādu šņācienu…
Vēlu priecīgus svētkus Ulubeles kolektīvam! 🙂
Fēbe
Labdien!
Jums raksta un mīļus sveicienus sūta kaķenīte Fēbe un viņas jaunā ģimene 🙂
Fēbe mums pievienojās 08.11.2014. pēcpusdienā, kad visi kopā apmeklējām patversmi, lai paņemtu uz savām mājām kādu jauku murrātāju, ko mīlēt un lutināt.
Un mēs viņu sastapām -tā bija kaķenīte, kas sākumā nepiesaistīja mūs uzmanību, bet tad viņu pamanīja vīrs, samīļojām minku un, kad nolikām zemē, viņa aši un pārliecinoši iesoļoja kaķu pārnēsājamajā grozā, ko bijām paņēmuši līdzi, parādot, ka viņa ir izdarījusi savu izvēli un gatava doties mums līdzi. Tā viņa padarīja mūsu izvēli daudz vieglāku, jo patversmē ir tik daudzi, kuru skatiens pauž lūgumu – paņem mani un es Tevi nekad nepievilšu.
Jau pirmajā dienā Fēbe pie mums jutās un izturējās kā savās mājās, kur būtu atgriezusies pēc prombūtnes. Viņa droši iepazinās ar teritoriju, iekārtojās uz palodzes virtuvē, lai palūkotos no augstuma uz pilsētu tumsā, un ar lielu apetīti notiesāja savas vakariņas.
Fēbe ir īsta kaķu princese-ļoti kārtīga un tīrīga. Kaut arī kaķenīte jau ir bijusi māmiņa saviem kaķēniem, viņa pati vēl ir ļoti rotaļīga-skraida pa dzīvokli, paslēpjas, lai viņu atrod, spēlējas ar apaviem, izkārto tos pa koridoru kā viņai iegribas. Fēbe ir arī ļoti, ļoti mīlīga, labprāt ieraušas klēpī un apmierināta murrā. Šobrīd gan vēl ietur distanci ar mūs mazo meitiņu, bet noteikti kādu dienu, kad mazule paaugsies, abas sadraudzēsies un varēs kopā rotaļāties.
Fēbe ir atradusi mūs un mēs viņu, lai nekad nešķirtos.
Mēs visi gribētu pateikt lielu, lielu paldies par brīnišķīgo darbu, ko darāt, lai kāda nosalusi ķepaiņa sirds atkal varētu tikt iepriecināta un sastaptu savu ĪSTO ģimeni!
Lai Jums silti un priecīgi svētki!
Ar sveicieniem,
Fēbe un viņas ģimene 🙂
Tomijs
Labdien!
Šeit Jums raksta laimīgi kaķa (Tomija) saimnieki, kuri jau pusotru gadu dzīvo kopā ar viņu mūsu jaunajās mājās Rīgā. Kādā saulainā sestdienas dienā ieraudzījām Tomiju patversmē un viņš ieraudzīja mūs (lauzās pāri visiem brāļiem un māsām, lai tikai tiktu pamanīts). Vēl joprojām Tomijam patīk lauzties pie mums pāri visiem šķēršļiem (izbēgot kāpņu telpā) vai pacietīgi sagaidot mūs pie ārdurvīm, kad esam darbā.
Par laimi Tomijam, pēdējo pusgadu viņš tiek lutināts pēc pilnas programmas – gaidot ar mums pirmdzimto ģimenē un pavadot visu dienu sievas sabiedrībā Tomijs ir ļoti dzīvespriecīgs, aktīvs un sabiedrisks kaķis, kuram arī ir pāris niķi, kā ēst puķes un darīt mazas palaidnības.
Kas mūs pārsteidza visvairāk, ka viņam ļoti garšo banāni un saldējums, bet labākā spēļmanta ir rozā vilnas zeķe, ko viņš nekad neizlaiž no redzesloka.
Esam neizsakāmi pateicīgi, ka Tomijs ir mūsu ģimenē un nākotnē noteikti meklēsim Tomijam draugu patversmē, lai viņam sagādātu sabiedroto!
Lita & Mārcis
Odins
Sveiki!
Jau veselas trīs nedēļas varam lepni ziņot, ka pie mums dzīvo augstākais skandināvu dievs – Odins!
Vārds viennozīmīgi viņu raksturo līdz mielēm – patiesi gudrības un kara dievs! Gudrība Odinam vairojas pa dienām. Viņš jau ir apguvis, ka ledusskapja durvju atvēršanas skaņa nozīmē gardumus (un ne jau tos apnikušos sausos, bet gan tos garšīgos mitros!). Tāpat viņš ir sapratis, ka redzamās vietās drīkst nadzīgi plēst speciālo stabiņu, bet, ja vieta nav redzama (kā, piemēram, pagultē) drīkst skrāpēt arī to, kas nav speciālais stabiņš. Tā kā sākotnējā piesardzība nu ir pāraugusi visu mājas dzīves ekstru izmantošanā. Bet mēs esam pilnīgi mūsu Odina varā. Mūs ir pakļāvusi viņa nepārtrauktā murrāšana labsajūtā, kad drīkstam pamurcīt viņa puncīti un pakasīt aiz auss.
Piekrišana nākt pie mums izskatās Odinam bijis tīri labs darījums, bet mums – pats labākais!
Māris un Anete
Viljams
Viljama laimīgais stāsts
Viljams tika adoptēts 2010.gada 21.novembrī, 3 nedēļu vecs, tieši manas meitas Līvas dzimšanas dienā. Mūsu mīlulīts… tik lielu mīlestību un labu sirdi mēs neesam sastapuši nevienā dzīvā radībā!
Anete un Līva Kalniņas
Čiekuriņš
Sveicieni no Rudulīša, tagadējā Čiekuriņa!
Vēlamies nodod sveicienus visiem Čiekuriņa draugiem un mīļajiem patversmes darbiniekiem. 🙂
Mana un Čiekuriņa draudzība sākās jau septembra sākumā, kad, ejot garām kaķu mājai, acīs un sirdī iekrita kāds ruds, apaļīgs ruņčuks, kurš sabozies gozējās saulītē, pieejot tuvāk pamanīju, ka ruņčuks nav gluži vesels, ir zaudējis actiņu un nedaudz puņķojās, bet ar to mēs pašlaik cīnāmies. 🙂 Tā turpināju braukāt uz patversmi, lai pastaigātos ar suņukiem un tiktos ar savu Čiekuriņu, pagāja laiks un izlēmu, ka jāved mājās. 🙂
Tā mēs tagad dzīvojam, daudz braukājam pie ārstiem, bet Čiekuriņam tas problēmas nesagādā, drīzāk šķiet, ka patīk vērot apkārtni pa auto logu. Izvēlējos homeopātiju, jo kaķīša organisms jau bija pavisam savārdzis no antibiotikām, kuras nepārtraukti lietoja. Līdz Madonai gan vēl neesam tikuši, jo ļoti labi iedzīvojāmies tepat, Rīgā. Esam kļuvuši vēl tuvāki, Čiekuriņš mīl glāstus un uzmanību, bet nav no “klēpju” kaķiem, reizēm pagodina mani ar pasēdēšanu klēpī ārsta kabinetā. Viņam ļoti patīk izgāzt savu resno punci uz dīvāna un visu dienu slaistīties, bet pa nakti iecienījis manu rakstāmgaldu, blakus zivtiņai. Čiekuriņam ļoti garšo liellopa fileja un ikreiz , kad atnāku no veikala, pieprasa ko gardu. Viņš ir ļoti zinātkārs, patīk vērot garāmbraucošās mašīnas. Ziemassvētkos kopā dosimies uz Madonu, kur divu nedēļu garumā baudīsim lauku dzīvi un citu dzīvnieku sabiedrību, pēc kuras iespējams Čiekuriņš ir sailgojies. Kopš dienas, kad paņēmu Čiekuriņu, ne dienu neesam bijuši šķirti, viņš ir mazais luteklīts un mājas gariņš, bez kura vairs nespētu iedomāties savu ikdienu.
Ar sveicieniem, Čiekuriņš un Una.